Katra ziņa par mediķiem, kas viltotu sertifikātu izsniegšanu ir padarījuši par ienesīgu peļņas avotu, patiesībā ir bijusi gluži kā spļāviens sejā. Un neba tāpēc, ka kāds tamdēļ kļuvis bagātāks, bet gan tāpēc, ka tā ir spēle ar uguni – ar dzīvību, ar uzticēšanos mediķiem un arī tāpēc, ka – kā visām neatļautām spēlēm – šai ir arī sava skarbā cena.
Tomēr iekšējais mierinātājs, kāds ir katrā no mums, lai par katru nieku nelēktu uz ecēšām (vai nebļaustītos feisbukā), un kas parasti ir stiprāks par iekšējo uzkurinātāju, teica: nu tie jau kaut kādi mediķi garāmgājēji; kāda māsiņa, kas ”nejauši” piekļuva sistēmai un kaut ko tur uzveidoja; kāds ģimenes ārsts, kas ”nezināja, ko dara”, turklāt – tā noteikti nenotiek pie mums – Tukumā. Un tā tu, cilvēks, atslābinies, jo – kas nenotiek paša mājās, tas neuztrauc vai, kā slavenajā teicienā, – ko nevari ietekmēt, par to nav jāsatraucas. Tomēr šoreiz laikam būs citādi. Būs jāskatās patiesībai acīs – kāds garāmgājējs mediķis?! Kāda nejauša medmāsa?! Kāds naivais ģimenes ārsts? Kāda ‘’tikai Rīga’’?! Vai varam būt droši, ka sertifikātus nepārdod arī pie mums – ja tā runā un ja policija par to interesējas?!
Un tai pat laikā mēs labi zinām, ka vēl arvien daudzi vakcinēti cilvēki netiek pie sertifikātiem tikai tāpēc, ka kāds ārsts tos neizsniedz, bet pašvaldības klientu apkalpošanas punkti ir tālu, savukārt pagastos uz vietas nav dota iespēja tos vakcinētajiem izsniegt. Un tanī brīdī ir labi redzams šīs situācijas absurdums – ir pseido mediķi, kas, izmantojot valsts uzticēšanos un piekļuvi sistēmai, var sertifikātus ģenerēt un dalīt pa labi un pa kreisi – un jo lielāks pieprasījums, jo lielāka alkatība, bet tai pat laikā vakcinētie tos saņemt nevar. Ir par ko aizdomāties, vai ne?
Bet saistībā ar sertifikātu pirkšanu un pārdošanu ienāca prātā vēl kāda doma – kāpēc patiesībā mums tā nešķiet tik liela traģēdija, kāda tā patiesībā ir? Nezinu, cik daudzi, bet viena daļa noteikti būs pirkusi medicīnisko izziņu, bez kuras nevar vadīt auto. Agrākā takse – 10 rubļi, un darījums gatavs – pat pie ārsta nav jāiet. Atzīstu, ka neesmu bez grēka, turklāt, šo izziņu pērkot, tiešām nepadomāju, ka patiesībā tai ir daudz lielāka nozīme nekā tikai ārsta paraksts un zīmogs (agrāk tās izsniedza papīra formātā). Lai vai cik formāls šis process laika gaitā nav kļuvis, redzi, piemēram, kā toreiz, tā tagad pārbauda un atklāj arī to, ka redzes nav… Tāpat psihiatrs, ja pārbaudei pieiet godprātīgi, nervus pakutina. Un droši vien šīs pārbaudes ir īsti vietā, jo šajā stresa pilnajā laikā, kad strādājam vairāk nekā 24 stundas diennaktī un pēc tam braucam ar auto, būtu jāpārbauda ne tikai nervi… Tāpēc arī šīm izziņām patiesībā ir dzīvības cena, zinot, cik daudz nelaimju notiek neuzmanības, paviršības un arī medicīnisku – iepriekš nepamanītu (arī šajās apskatēs) – problēmu dēļ.
Varbūt šī ir atbilde, kāpēc kāds ar tik vieglu roku tagad izsniedz sertifikātus, nepadomājot, ka ne jau dzīvību tā nopērk… Tāpēc – nepērciet sertifikātus, neļaujiet ārstam pārkāpt likumu un sargiet sevi vakcinējoties, jo ne par vakcīnu, ne pēc tam par sertifikātu nav jāmaksā!