Redakcijas sleja
Lai Ziemassvētki palīdz noturēties!
Nu jau mēs svārsti esam. Pasaule šūpojas. Daudz nemaz nevajaga. Tikai iekustiens mazs. Šīs rindas dzejnieks Imants Ziedonis rakstīja 1981. gadā. Šodien labi zinām, kā tas ir, ka iešūpojas, arī mūsu – citkārt mierīgā – pasaule. Jo, kad tāltālumā plosās vētras un orkāni, kad zemi satricina zemestrīces vai vulkāni, vai politiskās kolīzijas, kas pāraug reālos...
Par svētkiem un atkritumiem – nopietni un pa jokam
Kamēr apcerīgi līku pār datora klaviatūru, klajā nāca ziņa par to, ka Ziemassvētki un arīdzan Jaunais gads būs nevis vienkārši klusāk svinami, bet gan teju pilnīgā klusumā pavadāmi. Tā – ar vēl stingrākiem ierobežojumiem valdība cenšas ierobežot, kā reizēm šķiet, nepārvaramo sabiedrības vēlmi ķemmēt veikalus un kaut kur, kaut kā pa slepeno tomēr socializēties. Taču...
Brīvība inficēt un nogalināt citus?!
Mana paaudze vēl atceras gan Baltijas ceļu, gan sadošanos rokā pie jūras, gan barikāžu laiku, kad atguvām savas valsts neatkarību. Tolaik valdīja liela vienotība, visi bija gatavi viens otram palīdzēt, kā vien varēdami. Pašlaik valstī ir ārkārtas situācija, tāda tā ir daudzviet Eiropā un pasaulē. Diemžēl vienlaikus, pieaugot aizvien draudīgākajai situācijai medicīnas aprūpē un kopējai...
Savā, ne apmulsušu trušu labā
Nezinu, kas par vainu, bet, pieaugot kovidsaslimušo skaitam, valdības darbošanās brīžam atgādina ainiņas no reiz tik populārās leļļu teātra izrādes «Trīs traki truši». Kaut ko ķer, kaut ko grābj; šķiet, brīžam spļauj ārā pirmo, kas, garām skrienot, kaut kur sētā vai draugu pulciņā dzirdēts un ”izvērtēts”. Un, ja kas ne tā, ja liekas, ka spalvas...
Ja spējam dot to, kas nepieciešams!
Sociālajiem tīkliem neapšaubāmi ir savas ēnas puses, kas diemžēl arvien vēl turpina stiepties garumā. Proti, par to, ka vajadzības gadījumā mums pastāv iespēja uzrunāt iespējami plašāku cilvēku loku un iespējami īsākā laikā, maksājam ar to, ka, pašiem nemanot, tiekam ievilkti personalizēta mārketinga valgos. Vēl vairāk – it kā tikai garām slīdot, it kā paša draugiem...
Kuriem solījumiem ticēt?
Līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām vēl ceļš ejams pusgada garumā, taču sociālajos tīklos dažu deputātu jeb galveno varoņu “aktivitāte” pieaug ar katru dienu. Tik ļoti liela ir vēlme piespraust sev ordeni par katru padarītu darbu un vislabāk vēl pie tā nofotografēties, izteiksmīgi nopozējot. Līdz ar šo pavisam nejauši ienāca prātā ironiskā multiplikācijas filmiņa «Sisidra» (Sivēns Sivēnam...
Izcirtējiem ticēt nevar!
Jāparakstās par koku izzāģēšanu? Jau atkal!? Jau atkal... Mēs taču jau nosargājām... Pārdzīvojām harvesteru nograuzto Āža kalnu, bet mežu pie Melnezera taču nosargājām. Pat divas reizes. Un pēdējā pat saņēmām apsolījumu: neskatoties uz to, ka atrodas Engures novada teritorijā, tukumniekiem īpaši svarīgā atpūtas vieta, kas daudzas desmitgades ar šādu statusu pat bijusi iekļauta pilsētas attīstības...
Par laiku pēc…
Publikācijas vajadzībām kārtējo reizi nācās parakņāties kustonīšu dzīves aprakstos un, ai, teju balta skaudība radās par daža laba eksistenciālo vienkāršību! Ņemsim pārtikas kodes. Līdzīgi kā citiem tauriņiem (Jā, jā – kode ir taurenītis!), arī kodēm to lidoņu periodā tik mīla prātā vien. Nedod ēst, nedod dzert, dod tik atrast pavisam īsās dzīvītes īsteno draugu un...
Septiņi gadi nemazina sāpes un atbildību
Aizvadītajā svētdienā daudzi devās uz kapsētām, lai aizdegtu svecītes savu tuvinieku atdusas vietās. Jau dienu iepriekš svecītes dega un ziedi gūla traģēdijas vietā, kur kādreiz bija Zolitūdes lielveikals «Maxima». 2013. gada 21. novembrī šeit, sabrūkot lielveikala ēkai, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Vairāki desmiti guva ievainojumus. Sabiedrība toreiz juta līdz cietušajiem. Daudzi pat vairākus gadus negāja...
Kad zemi pārklāj nedrošības tumsa...
Tā kā iestājies tumšais laiks, būt redzamam ielas malā, uz lauku ceļa vai jebkurā citā neapgaismotā vietā, ir ne tikai vēlams, bet arī absolūti nepieciešams. Tas patiesībā ir stāsts par to, ka atstarotājs, lukturītis un vēl labāk – apģērbs ar atstarojošiem elementiem vai īpaša veste – palīdz palikt dzīvam. Un šajās dienās, kad tumsu papildina lietus,...
Vai plaisa pieaug?
Aizvien esmu dzīvojusi un strādājusi ar pārliecību, ka cilvēks, kurš strādā savā darbā, savā profesijā, itin labi to pārzina un spēj novērtēt, tāpēc arī ikvienam atbildēt par paša darbā notiekošajiem procesiem. Aizvien esmu uzrunājusi dažādu nozaru profesionāļus, jautājusi viņu viedokļus un aizvien esmu arī saņēmusi atbilstošas, attiecīgās jomas speciālistu sniegtās atbildes. Melotu, ja teiktu, ka...
Nozīmīgas vēlēšanas. Amerikai un arī – mums
Domāju, nekļūdīšos, ja teikšu, ka vienas no karstākajām un mūsu uzmanībai vērtākajām ziņām teju nedēļas garumā bija tās, kas saistītas ar ASV prezidenta vēlēšanām. Tās kļuvušas par populārākajām ne tikai pašu vēlētāju, bet arī daudzu citu valstu novērotāju vidū. Un kā nu ne – pasaules lielākā ekonomika izvēlas savas nācijas tēvu un vadoni! Jā, tieši...
Par gādīgajiem saimniekiem
Kad pagājušajā nedēļa satikās SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības «Piejūra»» dibinātāji, lai lemtu par turpmāko rīcību, saprotams, svarīgākais jautājums bija par kredītu, kas ar veseliem 2 miljoniem eiro nu draud uzgāzties uz deviņu pašvaldību pleciem. Patlaban sīkākas informācijas par to, ko tālāk pašvaldības darīs, nav, jo dibinātāji par to lēma aiz slēgtām durvīm. Lai gan –...
Gaisma ir visapkārt un – arī kovidtuneļa galā!
Jau ierasts, ka, domājot un runājot par vēlā rudens laiku, bez dubļiem, drēgnuma un tumsas prātā nāk arī izmisīga cīņa ar vēlmi nolīst ziemas miegā (nu vismaz līdz Ziemassvētkiem!), kā arī, neskatoties pat uz iespējamiem ugunsdrošības pārkāpumiem un iespaidīgiem elektrības rēķiniem, – izgaismot visus un visu. Sākot ar svecītēm vēl pirms helovīniem izgrebtajās ķirbju galvās...
Un ko pēc desmit gadiem?
Iekāpjot auto, gadījās noklausīties ziņu izlaiduma pašu noslēgumu, kur man nepazīstama balss nobēra šī brīža aktualitātes Latvijas ekonomikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni – “viss slikti“ – IKP kritums rādās 3,1% apmērā. Taču piesardzīgi priecīgāku darīja secinājums, ka tā tomēr esot mazdrusciņ mērenāka lejupslīde, ja salīdzina ar dramatisko situāciju šī gada pavasarī, kad «Covid-19«...
Ar laika zagļiem jācīnās katram pašam
Atceros, ka bērnībā savas skolas brīvlaika vasaras pavadīju laukos pie tantes un onkuļa. Viņi bija kolhoznieki, tomēr pašiem bija sava govs, aitas, cūkas, mājputni – viss kā kārtīgā lauku sētā pienākas. Tā kā tante bija kolhoza aitkope, tad turpat mita 80 līdz 100 aitas, bet onkulis kopa kolhoza zirgus – agrākos gados to bija ap...
Katram savu masku!
Pagājis jau kāds laiciņš no tā brīža, kad valsts uzlika par pienākumu transportlīdzekļos, veikalos un citās iestādēs valkāt sejas maskas. Prasība, kas sākumā sacēla iebildumu vilni sociālajos tīklos, pa lielam ir pieņemta un arī karojošie masku noliedzēji viens pēc otra sāk sevi fotografēt maskā un aicina arī citus mainīt paradumus. Lai arī bijām pieņēmuši, ka...
Soli pa solim... Vai vienā ritmā?
Atzīšos, – virsraksta izvēli ir iedvesmojusi grupas «Hospitāļu iela» dziesmiņa «Kaķis». Taču, domājot par daudziem mums – šīs pilsētas, novada, arī valsts – iedzīvotājiem, pilsoņiem, kā man šķiet, būtiskiem jautājumiem, šīs dziesmas ritmiskums ir nu pavisam nepiemērots. Klausoties, lasot un redzot, kā lietas kārto daži politiķi, iestāžu vadītāji un arī vienkārši kādā vietā par atbildīgajiem...
Jā, jā, revolūcija mēdzot apēst savus bērnus!
Tā secināja politisko procesu vērotāji jau Lielās franču revolūcijas laikā, it īpaši pēc tam, kad uz ešafotu aizstiepa pašu Robespjēru, kurš vēstures annālēs vēlāk allaž tiek pieminēts kā šīs revolūcijas Tēvs. Šūmēšanos, kas sacelta pēc šajā nedēļā valdības noteiktajiem stingrākajiem ierobežojumiem, nosaukt par revolūciju, protams, būtu vairāk nekā pārspīlēti. Tomēr – uzmanīgu dara. Neskatoties uz...
Vai tiešām cilvēkiem patīk slimot?
Septembrī žurnālā «IR» bija lasāma intervija ar jauno Konkurences padomes priekšsēdētāju Juri Gaiķi. Tā bija interesanta, žurnālisti vispusīgi iztaujāja amatpersonu. Un jāatzīst, ka darba visai sarežģītu jautājumu risināšanā jaunajam vadītājam netrūks. Tomēr, atzīšos, kāda rindkopa no intervijas aizvien vēl neiziet no prāta. Jaunais iestādes vadītājs aizrautīgi stāsta: ”Cilvēki ņem slimības lapas daudz – pamatoti, nepamatoti,...
Bezatbildīgi un – uz augstāka krēsla
Par to, ka politiķu ķīviņos nereti pašplūsmā aiziet svarīgas lietas, esam rakstījuši daudzkārt. Tāpēc tagad, gaidot novadu reformu, patiesībā ir jāpaliek nedaudz bažīgiem par to, vai kāds būs tik gatavs, lai atbildīgi pārraudzītu valstī vienu no lielākajiem novadiem arī pēc novadu reformas. Un šis – ”atbildīgi” – nozīmē ne tikai bīdīt šurpu turpu krēslus, vairāk...
Skolotājs – mazliet supercilvēks
Spēlēšana “Skolās”, tāpat kā “Mājās“ vai “Veikalos”, naudas vietā izmantojot ceriņkrūma lapas, bija manas bērnības neatņemama sastāvdaļa. Kaut kā jau tā diena sētā bija jāpavada un citu izklaižu, ja neskaita grāmatas, jau arī īsti tolaik nebija. Nācās bērniem pašiem visu ko sadomāt. Kā būtu, ja būtu un teju visiem brīvi pieejamas viedierīces būtu izgudrotas tos...





















