Mana paaudze vēl atceras gan Baltijas ceļu, gan sadošanos rokā pie jūras, gan barikāžu laiku, kad atguvām savas valsts neatkarību. Tolaik valdīja liela vienotība, visi bija gatavi viens otram palīdzēt, kā vien varēdami. Pašlaik valstī ir ārkārtas situācija, tāda tā ir daudzviet Eiropā un pasaulē. Diemžēl vienlaikus, pieaugot aizvien draudīgākajai situācijai medicīnas aprūpē un kopējai spriedzei, pieaug arī egoisms, muļķība un, izmantojot situāciju, arī kāre izrādīties.

Tā izbrīna komentāri par Prezidenta Egila Levita uzrunu. Kas bija nesaprotams, kas pārprotams, kas aizskarošs?! Skaidri un saprotami; ja neievērosim elementārus un mūsu valsts gadījumā joprojām visai liberālas infekcijas ierobežošanas metodes, daudzi no mums Ziemassvētkus var arī nesagaidīt… Un daudzās mājas šogad tie patiešām nebūs tie gaišākie svētki. Prezidents pateica pareizi. Savu tiesu pārmetumu saņēmusi arī Veselības ministre Ilze Viņķele un premjers Krišjānis Kariņš. Manuprāt, šajā ziņā ļoti nekorekti un muļķīgi bija bijušā veselības ministres Čakšas izteikumi; sak, viņa gan labāk noorganizētu gultas vietas slimnīcās….  Ja nebūtu tik nopietna situācija, varētu teikt, ka – smieklīgi: Čakšas kundze jau sevi parādīja, piemēram, ar e-veselību…

Es negribētu teikt, ka šī valdība pilnīgi visus lēmumus ir pieņēmusi pārdomāti un nekļūdīgi, bet šajos daudzo pārbaudījumu apstākļos, manuprāt, tā strādā gana labi. Jā, ir kļūdas, bet vismaz nav aizdomu par apzinātu rīcību kāda grupējuma vai politiskā spēka labā… Un vēl, ja nu kas sagādā papildu grūtības, tad tas ir iepriekšējo valdību nepaveiktais – nesakārtotā nodokļu sistēma, zemais atalgojums ārstniecības iestādēs, un ne tikai ārstiem. Ja cilvēks strādā, tad minimālai algai vajadzētu būt tādai, lai ar to var dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, lai aprūpētājām, medmāsām, sanitāriem nav jāstrādā vairākos darbos, kā rezultātā infekcija pāriet no vienas aprūpes iestādes uz citu… Katrā ziņā ārkārtas situāciju, kad apdraudētas cilvēku dzīvības, opozīcijas politiķiem nevajadzētu izmantot politisko rēķinu kārtošanai, jo ir daudz svarīgāki un nopietnāki darbi darāmi. Turklāt šādu rīcību tik smagas un visaptverošas krīzes apstākļos nekādi citādi kā par zemisku nenosauksi.

Bet punkts visam sestdienas pasākums Daugavmalā. Visu cieņu policijai. Es ļoti ceru, ka tiks noskaidroti šā pasākuma injicētāji un viņi saņems atbilstošu sodu. Tāpat ceru, ka daļa piketētāju bija ieradusies tiešām savas muļķības un neizpratnes dēļ, kā to varēja spriest pēc tā, kā izteicās TV panorāmas uzrunātie pasākuma dalībniekiem. Neviens nevarēja skaidri pateikt, kādēļ ieradies: viena pavecāka sieviete baidījās, ka viņas mazbērnus sapotēšot pret kovid, cits nevēlas valkāt masku… Tomēr neaizmirsīsim, ka ir ārkārtas situācija un ka katra viena indivīda negribēšana valkāt masku, pirmkārt, apdraud citus. Kā gan kāds var iedomāties, ka viņam ir dotas šādas īpašas tiesības apdraudēt citus cilvēkus?! Aizvien vairāk sasirgušo, aizvien vairāk mirušo, medicīnas darbinieki strādā uz spēku izsīkuma robežas, bet pēc skata normāli cilvēki pulcējas baros un kliedz par savām īpašajām tiesībām slimību ignorēt, kā arī inficēt un tātad arī nogalināt citus!?…