Redakcijas sleja

Pagājušajā nedēļā man gadījās būt lauku sētā, kur saimnieki bija nolēmuši samazināt sava darba apjomu un atstāt ganāmpulkā tikai vienu gotiņu, lai būtu piena produkti vien pašu vajadzībām. Paši paliek vecāki, nav vairs tik daudz spēka, lai sagatavotu lopbarību, un arī pienu no maza ganāmpulka neviens negrib pirkt, negrib braukt tam pakaļ, kavēties, lai arī...

Šķiet, nelīdzenas ielas jau ir tāda pierasta ikdienas parādība, par kuru jau vairs daudz nebēdājam, bet fakts, ka vienu bedri Uguns ielā nevar kārtīgi aizlāpīt dienām, nedēļām un pat mēnešiem, liek ļaudīm šķendēties. Var noasfaltēt ielu, divas ielas, pat trīs, bet viena bedre arvien paliek pēdējā vietā. Jo – ja asfaltētājam “deg” lielie projekti, Tukums...

Tiesībsarga vēršanās Satversmes tiesā, uzsverot, ka sociālās palīdzības sistēma mūsu valstī nedod iespēju visiem tās pilsoņiem dzīvot cilvēka cienīgi dzīvi devusi rezultātus – tiesa atzinusi: sociālie pabalsti trūcīgājiem tiešām ir nepieļaujami mazi.  Savukārt to, ko pieņemts uzskatīt par dzīvi cilvēka cieņai atbilstošos apstākļos, valsts oficiālajā portālā skaidro filozofe Maija Kūle, uzsverot, ka cieņa raksturo cilvēka...

Ģimenes strīdos un vispār diskusijās ir viena kaitinoša frāze, no kuras, kā iesaka psihologi, saprātīgāk tomēr būtu izvairīties. Un tā ir: “Es taču teicu!” Ņemot vērā, ka tā visbiežāk tiek izdvesta, nošņākta vai aiz muguras nočukstēta post factum jeb situācijās, kad viss, kas varēja aiziet greizi, to bez aizķeršanās arī izdarīja, šādai atziņai, domājam, vairs...

Tiem, kuru darbs un dzīve saistīta ar lauksaimniecības jomu un laukiem, Saulaines lauksaimniecības tehnikuma vārds ir zināms labi. Lauksaimnieku aprindās vēl joprojām var satikt daudzus, kuri šajā skolā ir guvuši savu pirmo izglītību, ar kuru var lepoties joprojām. Tagad gan pēc daudzajām reformām un pārmaiņām šīs mācību iestādes nosaukums ir visai īpatnējs: ”Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma...

Šī gada sākumā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka pirms diviem gadiem – 2018. gadā – Latvijā nabadzības riskam pakļauti 434 tūkstoši cilvēku jeb 22,9% iedzīvotāju, no tiem vislielākais nabadzības risks ir vientuļajiem senioriem vecumā virs 65 gadiem. Un togad no senioru kopskaita tādu mūsu valstī bijis 74,9%. Lai arī statistikas dati iepaliek no šodienas par...

Esmu likumpaklausīga. Vismaz ļoti cenšos tāda būt. Droši vien tādēļ nu jau ar lepnumu (iespējams, gadu dēļ) varu atzīties, ka nekad neesmu zīmējusi uz skolas soliem, skrāpējusi klinšu un māju sienās, neesmu braukusi bez biļetes – par zaķi, un ļoti esmu centusies ievērot kurzemniekiem svarīgu dzīves gudrību: ”Labāk pliks pa godam, nekā šā tā apģērbies...”...

Šķiet, tā kā dzīvojām pirms Covid-19 pandēmijas laika, nedzīvosim vēl ilgi.  Ja nu vienīgi kādreiz radīsies vakcīna. Un tad, varbūt kādreiz, pienāks laiks, kad par šo pandēmiju sāksim aizmirst, varēsim brīvi ceļot, skatīt Parīzi un Keukenhofas dārzus Nīderlandē, baudīt Itālijas šarmu, skatīt Balkānu kalnus... Tūrisma firmas par pašlaik stingrajiem un arī mainīgajiem noteikumiem ir sašutušas,...

Šis stāsts būs par grāmatām. Iespējams, tuvojoties jaunajam mācību gadam, tas būs īsti vietā, jo, kā zināms, mācies klātienē vai attālināti, bez grāmatas uz priekšu izglītošanās procesā netikt nekādi. Jā, ir interneta dzīles, bet – reizēm tās ir tik dziļas, ka vajadzīgais darbs tomēr nav tajās atrodams. Tāpēc liels bija pārsteigums, kopā ar komisiju apbraukājot...

Šāds secinājums rodas brīdī, kad esam jau nodošanai sagatavojuši jauno avīzi un saņēmuši (vai lielākoties – nesaņēmuši) Tukuma novada pašvaldības atbildīgo amatpersonu atbildes uz mūsu un, kā izrādās, arī iedzīvotājuprāt būtiskiem jautājumiem. Atzīšos, sabiedrisko attiecību speciālista Tomela atbildi par krīzes laika ēdināšanas pabalstiem, kurus, kā izrādās, nezināms daudzums novada skolēnu vecāku tomēr nesaņēma, pirmajā brīdī...

Nedaudz pārfrāzējot un pavisam nedaudz dramatizējot nesen kādā nevalstisko organizāciju pasākumā noklausītu frāzi, jāsecina, lai kāda pilsoniskā iniciatīva izsistos līdz reāliem darbiem vai, nez, likumdevēju gaiteņiem, reizēm ir jāizmet pat vairāki elles loki. Un pat tad arī vēl cītīgi jāpalūko, kas no tā visa ir sanācis! Kā labie un veiksmīgie piemēri tika minētas atsevišķas pacientu...

Domājams, kamēr tā īsti pašam vai kādam tuviniekam nav nācies nopietni saskarties ar veselības problēmām un kamēr vien mūsu pieredze ir veselības jomas atbildīgo amatpersonu vēstījumi masu medijos, šķiet, ka ar veselības aprūpi viss ir kārtībā. Visi valsts ierēdņi un amatpersonas tik rosīgas, tā strādā, tā strādā, un reformas notiek nepārtraukti. Jā, ārstniecības un diagnostikas ...

Slēdz skolu, veikalu, pasta nodaļu, noņem vilcienu vai autobusu – tādā vai citādā secībā iespējas un pakalpojumi gadu no gada aizplūst no laukiem. Un, kamēr vieniem tas ir tikai fakts, kas viņu dzīvi tikpat kā neietekmē, tad daļai tas ir vēl viens solis, kā ne pēc savas vēlmes, bet ar citu rokām palikt sabiedrības malā,...

Reizēm gandrīz vai jāapšauba sava nacionālā piederība, jo, kaut sēnes garšo un mežā arī patīk, neatminu, kad mani kādreiz tā pa īstam būtu pārņēmis sēņošanas trakums. Vismaz ne tāds, kāds reizēm mēdz piemesties maniem kolēģiem un ģimenes locekļiem brīžos, kad sociālajos tīklos atkal uzpeld kāda kārdinoša sēņu pilna groza fotogrāfija. Tad nu, kā liecina mans...

Diemžēl šoreiz redakcijas sleja jāvelta, lai publiski skaidrotu atsevišķiem Tukuma novada politiķiem, amatpersonām un viņus ”apkalpojošajam personālam” dažas, kā līdz šim šķitis, vispārzināmas lietas. Skumji, ka tas jādara atkārtoti. Bet vēl nepatīkamāk, ka šis acīmredzamais analfabētisms publiskajā komunikācijā jau atkal aizņem pārāk daudz vietas un laika mūsu kopīgajā informatīvajā laikā un telpā... Pilnīgi piekrītu tiem...

Sācies pēdējais tradicionālā atvaļinājumu laika mēnesis. Iespējams, daļa no mums ir sarūgtināta par to, ka pandēmijas dēļ nevar doties atpūsties vai tūrisma braucienā uz kādu no iecerētajām ārvalstīm. Bet arī tos, kuri metušies ikdienas darba ritmā, nereti pārsteidz... jau atkal... kovidlaiks. Izrādās, tieši tā dēļ, lūk, viens vai otrs iecerētais pasākums, seminārs nenotiek vai notiek...

Ne veikala, ne pasta, pat ne tikšanās vietas – šāda ir situācija daudzās apdzīvotas vietās laukos, kur nav skolas, kultūras nama, kopienu centra, kas ne tikai mudinātu ļaudīm satikties, bet būtu arī reāls jumts virs galvas. Jau piedzīvots, ka sapulces, bez kurām reizēm tomēr neiztikt, jo ir gan objekti, kas jāapspriež, gan pašvaldības dokumenti, notiek...

Ja kāds iedomājas, ka šī brīža Tukuma domē tās politiski vadošā daļa domā par visa novada saimniecisko attīstību, kultūras uzplaukumu un visu iedzīvotāju labklājību, tad jāsaka, ka viņš smagi alojas. Diemžēl. Jo dienas, jo labāk kļūst  redzama mērķtiecīga rīcība skaidri noteiktā – savas un draugu kopas nākotnes nodrošinājuma – virzienā. Un tam, kā jau ne...

Pēdējo nedēļu laikā vairākkārt nācies atgriezties pie prozaiska jautājuma… labierīcībām pilsētā. Un secināt – smejies vai raudi – tomēr, salīdzinot ar citu novadu centriem, šķiet, ka tieši Tukumā attieksme pret pilsētas iedzīvotāju un tās viesu urīnpūšļiem (atvainojos par tiešumu!) ir visnežēlīgākā. Sak, ja gadījusies spiedīga vajadzība pilsētas centrā, met tik kājas krustā un cieties, jo ...

Mazdārziņos sācies lielais ražas laiks. Grozi pildās ar gurķiem, tomātiem, ogām. Ja tam vēl piepluso meža ogas un sēnes... Lai visas šīs bagātības saliktu burciņās, darbdienu vakari izvēršas garumgari. Krietns laika sprīdis paiet visai prozaiskā darbā – mazgājot burkas. Nu nekādas jaunrades! Bet arī šo laiku var nedaudz īsināt, pārdomājot par to, ko redzam paši...

Tukumā šajā nedēļas nogalē bija paredzēta lielā svētku svinēšana, taču vīrusa dēļ lielas pulcēšanās ir liegtas, tāpēc pilsētas svētku 25. gadadiena tiks aizvadīta salīdzinoši klusāk un mierīgāk, un – visas vasaras garumā. Taču gadskaitlis vienlaikus ar svētku sajūtu, kas neizbēgami atnāks arī mazākos sarīkojumos, vedina aizdomāties, kāds Tukums bijis 1995. gadā un kāds tas ir...

Visai bieži pēdējo gadu laikā nācies diskutēt par padomju laikiem, pamatā cenšoties sarunu biedrus pārliecināt, ka tagad, pašiem savā, brīvā un neatkarīgā Latvijas valstī dzīvošana ir labāka. Nesalīdzināmi! Uzreiz atzīšos, šīs diskusijas aizrit ar mainīgiem panākumiem. Un, ja par vecāka gadagājuma ļaudīm skaidrs, ka rūgtuma daļa par kādām šodienas negācijām daudzkārt gan norakstāma uz labi...

“Šogad – mazliet savādāk nekā tas ierasts…,“ – tā un līdzīgi pēdējo mēnešu laikā rakstīts itin bieži. Pie vainas, protams, vīruss, pandēmija, ierobežojumi, kas īpaši likuši pasvīst kultūras un sporta pasākumu organizatoriem. Sak, tradīciju lauzt ļoti negribētos, bet – kā izlīst caur vēl spēkā esošo aizliegumu “aci“, ar nemaz nav tik viegli izdomāt! Tad nu...