Septembrī žurnālā «IR» bija lasāma intervija ar jauno Konkurences padomes priekšsēdētāju Juri Gaiķi. Tā bija interesanta, žurnālisti vispusīgi iztaujāja amatpersonu. Un jāatzīst, ka darba visai sarežģītu jautājumu risināšanā jaunajam vadītājam netrūks.

Tomēr, atzīšos, kāda rindkopa no intervijas aizvien vēl neiziet no prāta. Jaunais iestādes vadītājs aizrautīgi stāsta: ”Cilvēki ņem slimības lapas daudz – pamatoti, nepamatoti, dažādi, bet nu patīk cilvēkiem slimot. Un tad viņi paņem – jā, nu ir kaut kādas muguriņas problēmas, kā mums visiem, – gadu slimības lapu…” Ja Juris Gaiķis pirms stāšanās šajā amatā nebūtu trīs gadus vadījis Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, tad jau šo neveiksmīgo izteikumu varētu arī  neņemt vērā. Sak, cilvēks vienkārši nezināja, pašam ar muguras sāpēm, disku trūcēm un iesprūdušiem nerviem nav bijusi nekāda saskare…

Bet šajā amatā strādājot, gan vajadzētu zināt, cik, piemēram, garas rindas ir pie neirologa, kur slimniekam jāpiedalās tikai ar savu līdzmaksājumu. Nereti nepieciešamas arī neiroķirurga, fizioterapeita konsultācijas, manipulācijas un nereti – arī operācija. Ja rindās jāstāv mēnesi un vēl ilgāk, tad cilvēkiem nekas cits neatliek kā ņemt slimības lapu un turpināt ciest sāpes, kaut gan viņš ir godprātīgi maksājis sociālo nodokli un viņam šī palīdzība pienākas. Ja nu ir kādi naudas uzkrājumi, tad var tikt ātrāk pie šiem speciālistiem par maksu, kur viena konsultācija vien maksā kaut kur ap 40, 50 eiro. Manipulācijas? Attiecīgi dārgākas. Diemžēl daudziem mūsu cilvēkiem algas neaizsniedz statistikas vidējos rādītājus un daudziem maksas ārstniecības pakalpojumi ir neiespējami. Un, arī izmantojot maksas medicīnas pakalpojumus, šis process ir pietekami ilgstošs un nav vienkāršs. Droši vien līdzīga situācija ir arī tad, ja ir citas veselības problēmas. Tāpēc šis izteikums ir tāds kā… aizvainojošs…

Vai kāds ir pētījis, kas valstij ir izdevīgāk – apmaksāt mēnešiem garas slimības lapas vai šo naudu novirzīt ātrākai medicīnisko pakalpojumu saņemšanai un veselības atgūšanai? To taču vajadzētu rēķināt un domāt valsts amatpersonām, attiecīgās jomas profesionāļiem. Manuprāt, nav korekti arī problēmas novelt uz aplokšņu algu saņēmējiem. Tā nav šo cilvēku vaina, ka valsts nespēj nodrošināt likumdošanas izpildi.

Jā, vēl jau arī pastāv veselības apdrošināšana, kas ļautu samazināt maksājumus pie privātārsta. Sākotnēji polises tika piešķirtas no darba vietas valsts iestādēs strādājošiem, tad aizvien vairāk tās sāka apmaksāt arī uzņēmēji saviem darbiniekiem. Un nereti iznāk tā, ka uzņēmējs samaksā gan pietiekami lielu sociālo nodokli, gan arī vēl apmaksā veselības apdrošināšanas polisi, t.i. maksā gandrīz par vienu un to pašu divreiz. Šīs lietas, šķiet vienkāršas un acīmredzamas…

Juris Gaiķis ir karjeras cilvēks, un tas nav nekas slikts. Tomēr gribētos vēlēt jaunajam Konkurences padomes priekšsēdētājam saskatīt situāciju kopumā, nevis atrauti, kādā šaurā jomā. Jaunajā amatā, ja strādā godprātīgi, vieglas dienas nav sagaidāmas. Lai veicas!