Šī gada sākumā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka pirms diviem gadiem – 2018. gadā – Latvijā nabadzības riskam pakļauti 434 tūkstoši cilvēku jeb 22,9% iedzīvotāju, no tiem vislielākais nabadzības risks ir vientuļajiem senioriem vecumā virs 65 gadiem. Un togad no senioru kopskaita tādu mūsu valstī bijis 74,9%. Lai arī statistikas dati iepaliek no šodienas par diviem gadiem, diez vai situācija Latvijā šajā laikā būs strauji mainījusies. Un, kā zinām pēc senioru stāstiem, daudziem situācija ir daudz sliktāka, nekā statistikā aprakstīts.

Iespējams, valstij kopumā tiešām nav viegli iešūpoties kaut cik redzamām pārmaiņām, lai ar Satversmes tiesas atbalstu pēc tiesībsarga ieteikuma kaut kas šai ziņā mainītos. Taču tāpēc jau ir pašvaldības, kas ir ”cilvēkiem vistuvākās” un tāpēc varētu strādāt, lai vismaz savu iespēju robežās vientuļajiem un trūkuma māktajiem pensionāriem palīdzētu, nedzenot viņus izmisumā, vai, dievs nedod, pirms laika kapā!

Taču gadījums, kam sekojām līdzi jau no pavasara, apliecina, ka pašvaldības un to institūcijas rīkojas gluži pretēja – līdztekus dažādajām problēmām, ko rada vientulība, vecums un slimības, pat līdztekus koviddraudiem, tiek radītas papildu stresa situācijas. Kā mūsu aprakstītajā gadījumā, kad pašvaldības namu apsaimniekotājs sirmgalvi cienījamos gados par to vien, ka viņa bija aizmirsusi pārslēgt dzīvokļa īres līgumu (tas, neskatoties ne uz ko, jādara ik pēc sešiem mēnešiem!), iesūdzēja vientuļo pensionāri tiesā. Un, protams, jau, ka papīros viss likumīgi, protams, ka īres līgumā, ko kundze kaut kad parakstījusi, viss ar sīkiem burtiņiem, bet viss bijis ierakstīts! Bet, piekritīsiet, cilvēkiem cienījamos gados šāda situācija, īpaši laikā, kad visi kopā piedzīvojām ko biedējošu un vēl nepieredzētu – vispārēju nezināmas slimības pandēmiju, laikā, kad visu iestāžu durvis bija slēgtas, bija un ir neizmērojams stress un pārdzīvojums. Jo, nemaz nerunājot par bailēm, ko dabiski izraisa draudi nonākt uz apsūdzēto sola, tās ir arī neizmērojamas bailes pazaudēt teju vai pašu galveno, kas šādā vecumā ir tas svarīgākais aiz veselības, tās ir bailes pazaudēt pajumti. Un, kā izrādās, pazaudēt to (pašvaldības iznomāto) riskē ne vien tas, kurš par to nemaksā, bet arī tas, kurš laikus – ar mēneša kavēšanos – nav pārslēdzis īres līgumu un par kuru pasūdzējušies kaimiņi…

Aizskrienot notikumiem pa priekšu, varam ziņot, ka konkrētajā situācijā viss beidzas laimīgi – ar izlīgumu tiesas zālē. Bet, kā tas ir citās situācijās, kurās neesam bijuši klāt?! Arī šoreiz tiesas zālē aizstāvēt savu iedzīvotāju nenāca ne domes, ne sociālā dienesta pārstāvji…

Un, kā būtu, ja tiesa lemtu par izlikšanu no dzīvokļa bez cita mājokļa ierādīšanas, kur šis cilvēks ietu?! Sieviete, skumji smaidot, teica, ka tad ietu uz kādu būdiņu Laustiķī, bet, ja tā reāli padomā, – kur? Uz patversmi, uz kādu kāpņu telpu vai bēniņiem?

Jau tas vien, ka vecam cilvēkam līgums jāpārslēdz ik pēc sešiem mēnešiem, ir pārbaudījums, jo nav nemaz tik viegli to atcerēties, bet vai tāpēc lietai jānonāk tiesas zālē?! Kur ir dome, kur sociālais dienests, kur atgādinājumi?…

Otrs stāsts ir par jau nez cik reižu pieminēto īres peļņas daļu, ar kuras noteikšanu šis deputātus sasaukums noteikti ieies vēsturē, jo izveidoja no trūcīgo un maznodrošināto iedzīvotāju viedokļa netaisnīgu sistēmu, padarot viņu finansiālo situāciju vēl grūtāku un smagāku. Jo – šī peļņas daļa pārdesmit eiro apmērā, piekritīsiet, nav maza naudas summa tam, kas jau tā ir trūcīgs, taču – lai no tās atbrīvotu, jāraksta iesniegums. Bet kāpēc sociālais darbinieks, kas pieņem iesniegumu no kāda trūcīgā vai maznodrošinātā, nevar viņam iedot vēl vienu lapu iesniegumam par atbrīvošanu no peļņas daļas noteikumos paredzētajā apmērā? Zinu, ka kāds atbildīgajās iestādēs teiks, – bet tā jau notiek, taču tad ir jautājums – ja reiz viss iet, kā smērēts, kāpēc, kā mums atzīstas, trūcīgie arvien maksā peļņas daļu, un kāpēc kāds vientuļais seniors nonāk uz tiesas sola?! Kāpēc cilvēkus tīšu prātu izmisumā un kapā bez vainas vainīgus jādzen?!..

Kas zīmīgi, sirmgalves tiesa notika vakar, 10. septembrī, kas visā pasaulē tiek atzīmēta kā Pasaules pašnāvību novēršanas diena…