Obligātais militārais dienests – kā dūzis no piedurknes

Var tikai minēt, vai pie vainas kāds īpašu aktivitāti raisošs vīruss vai tikai Saeimas vēlēšanu tuvošanās, taču pēdējā laikā ministrijas, to vadošie personāži acīmredzami sacenšas, – kā lai to tagad maigāk pasaka – laikam jau, ar pārsteigumiem. Jau vēstījām, ka Zemkopības ministrija, aizbildinoties ar karu Ukrainā, un arī melīgiem datiem pirms pavisam neilga brīža izbīdīja savu ilgus gadus perināto ideju par ”jaunāku koku ciršanu”, nu kārta pienākusi Aizsardzības ministrijai un tās kaut kur tāli piedurknē vai ierēdņa atvilktnē paslēptu dūzi jeb obligāto militāro dienestu (OMD).
Iespējams, tiešām esmu viena no tiem ”mēreni iepuvušajiem”, kā par OMD kritiķiem sociālajos tīklos izteicies režisors Alvis Hermanis (ar dramatiskiem apzīmējumiem viņš nekad nav skopojie,s un presei, ko tur liegties, tas tiešām arī patīk!), bet vismaz šobrīd, ja vien kāds mani nenomētās ar pārliecinošākiem argumentiem, tiešām īsti neesmu atbalstītāju rindās. Nepārprast! Noteikti neiestājos pret to, ka, piemēram, kādu uz mammas kakla sēdošu jaunēkli iedīda, iemāca kļūt par komandas spēlētāju un ļauj apgūt tādas noderīgas prasmes, kā, piemēram, ”neapmaldīšanos trīs priedēs” gadījumos, kad kabatā nav mobilā tālruņa, ideālā gadījumā iegūt un arī sagatavot ko apēdamu tad, ja blakus nav pārpildīta ledusskapja. Un nebūtu slikti, ja puisietis būtu iepazinies ar ieročiem un uztrenējis izturību garākos un ar kārtīgām nastām ekipētos pārgājienos. Vai tam nepieciešams OMD? Vai tajā iegūtās prasmes viņu automātiski padarīs par īstenu vīrieti? Manuprāt, jau ”vīrietība” neaprobežojas ar spēju ātri aizšņorēt zābakus vai tehniski precīzi kādu nokautēt, bet nu… – plašs temats, kuru vienā slejā tā īsti neietilpināt… Vai apmācības vien viņu padarīs par savas zemes patriotu? Varbūt… Bet reizēm tomēr redzam, ka arī šo apzīmējumu cilvēki mēdz lietot pa labo un kreisi, gan, kur vajag, gan – nevajag. Atsevišķi politiskie spēki gandrīz vai pieteikuši uz to autortiesības, kas, vismaz manā acīs, degradē gan partiju, gan jēdzienu. Un tad paliek pēdējais jautājums: vai 11 mēnešus uztrenēti puiši un pēdējā versijā – arī dāmas ”x stundā”, ja nu tā nāktu, tiešām arī spēs atlikušo nācijas daļu, tā sauktos civilos pilnvērtīgi aizstāvēt? Tiešām gribētos tam ticēt, bet…. Ja neskaita Krieviju, kas, kā redzams, savējos mēdz tiešām izmantot par lielgabala gaļu, man domāt, ka mūsdienu karošanā kvantitāte vairs nav tik ļoti no svara. Daudz svarīgāka – un to pierāda arī karš Ukrainā – ir karavīru profesionalitāte un tehniskais nodrošinājums. Un, ja par profesionalitāti, tad to nu gluži ar tādu apgrābstīšanos nepilna gada garumā, domājams, tomēr iegūt nevar.
Taču galvenais un, patiesībā, arī vienīgais mans iebildums pret šādu obligātā dienesta atjaunošanu formā, kādu to iecerējusi Aizsardzības ministrija un tās uz premjera amatu mērķējošais ministrs, ir…izmaksas. Ministrija gan taisnojās, ka iesākumam jau tur tā – kādi 100 līdz 150 miljoni vajadzīgi, lai vismaz to jauniešus, kas nav varējuši/gribējuši izvēlēties profesiju citā noderīgā dienestā, vismaz militārās zinībās tā kā iesvaidītu… Nopietnāk rēķinot un arī citos ekspertos ieklausoties, gan izskan summas, kas tuvākas miljardam un pat diviem. Tas, ja godīgi runājam par to, ka šāda dienesta vajadzībām ir nepieciešama šobrīd Latvijā neesoša, tātad – no jauna būvējama infrastruktūra, iegādājams aprīkojums, formas, ieroči utt. Un pat ja valsts parādu apkrautajā maciņā patiesi pēkšņi atrastos pāris lieku miljardu, – vai ieguldītais maz atmaksātos? Katrā ziņā presē jau izskanējusī iecere, ka OMD vajadzētu atkļūt arī ārzemēs dzīvojošos Latvijas pilsoņus vismaz šodien šķiet kā kaut kas no zinātniskās fantāzijas pagrābts, jo jau šobrīd redzam, ka pagalam neveicas ar tā saukto armijas rezervistu saganīšanu! Visbeidzot jautājums: vai esošie dienesti – kā iekšlietu, tā ārlietu ministrijām pakļautie – ir jau tik labi nodrošināti, ka varam domāt jau par šādiem, teiksim tā, gana ekskluzīviem jauninājumiem? Lūk, par to nu nav nekādas pārliecības. Tāpat kā par daudziem citiem jau šodien politiķu izmestajiem solījumiem, kas gluži kā ēsmā ietīti āķi sākuši makšķerēt vēlētāju balsis rudenī gaidāmajām vēlēšanām.










