Ir apritējis gads, kopš dzīvojam jaunā – Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) noteiktā – realitātē. Kā tika solīts un arī gaidīts, to gatavojot, – dzīve pašvaldībās kļūs labāka (nu, vismaz ne sliktāka) – būs vairāk iespēju, piemēram, realizējot nozīmīgus un vietējai kopienai ļoti nepieciešamus projektus, lasi – lielbūves. Bija dzirdēts, ka būšot arī vairāk naudas, jo varēšot ietaupīt, pirmkārt, uz ”administratīvā aprāta”, arī jau uz saprātīgas – efektīvas un racionālas  – saimniekošanas rēķina. Brīžam izskanēja arī jau iepriekšējās reformās dzirdētais solījums par to, ka gludin gludas ceļu jostas savienos ar jauno attīstības centru katru administratīvo minivienību jeb pagastu, nu, protams, domājot tā centru.

Ak, jā, jaunais likums «Par pašvaldībām» runā arī par lielāku iedzīvotāju iesaisti lemšanā, tai skaitā arī par naudu un tās ieguldījumiem tieši sev tuvākajā apkārtnē. Likums gan… vēl nav pieņemts, bet, kā zinām, uz vietām viss jau notiek uz pilnu klapi. Kā šķiet, gan diemžēl notiek vairāk pēc principa ”kā sanāk” vai, kā mūsu novada gadījumā, tā, kā daži no vadošajiem bija ieraduši ”savos mazajos novadiņos”…

Pirms nedēļas kopā ar kolēģiem – citu reģionālo mediju žurnālistiem – apspriežot ATR rezultātus un salīdzinot savus secinājumus ar Valsts kontroles veiktajām revīzijām, spriedām, ka tie daudz neatšķiras. Vismaz šobrīd teikt, ka reforma ir izdevusies un realizējas mūsu – Latvijas iedzīvotāju vairākuma – labākas dzīves virzienā, nevar. Ja par, iespējams, ieekonomēto naudu, tad skaidri zināms tikai par 8000 eiro, kas vairs nav jāmaksā bijušo novadu deputātiem. Apvienotais Tukuma novada budžets dažādu iemeslu dēļ gan ir palicis ”smagāks”, bet arī tēriņi solās būt ievērojami lielāki. Skaidrs jau, ka tam ir arī vairāki objektīvi iemesli; vispirms kovidsekas, ES naudas pieplūdums un attiecīgais kārtējais būvbums. Tad jau nākamais trieciens – karš Ukrainā. Cik liela tā ietekme inflācijas kāpumā, tā atsevišķi izdalīt šobrīd grūti, bet jaunā novada apstākļos būvmateriālu cenu un, iespējams, arī algu kāpuma dēļ būvniecības izmaksas kopumā esot pakāpušās pat par 30, dažviet – par 40%…

Bet otrs iemesls apšaubāmajam reformas rezultātam ir vai ir bijis mūsu pašu vēlēto priekšstāvju rokās. Augstākās pakāpes jeb Saeimas deputāti un arī valdībā atbildīgie ir tā nočammājuši jauno pašvaldību likumu un to pavadošos noteikumus, ka šis gads visā Latvijā pavadīts ļoti lielā savvaļā – katrs ir būvējis to pašu valdības ēku, kā pie varas tikušajiem licies pareizi vai bijis ērtāk. Iepriekš solītie ministrijas noteikumi par to, kā panākt, lai visās pašvaldībās būtu daudz maz līdzvērtīga pārvaldības struktūra un attiecīgi arī pakalpojumi, ko piedāvāt katra apvienotā novada iedzīvotājam, tā arī netika ne izstrādāti, ne pieņemti. Jā, bija ieteikumi un noteikumi, ka lielākā un tātad arī vadošā novada deputātiem un domes priekšsēdim jāvada darbi, lai, jau dodoties uz vēlēšanām, jaunā novada aprises būtu skaidras un visiem saprotamas, lai – ideālajā gadījumā – būtu veikts audits par to, kādi darbi un ar kādiem spēkiem apvienotajā novadā darāmi, cik katrs no pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem varētu izmaksāt; brīnišķīgi, ja, domājot par nākotni, būtu arī jau plauktā pa ķērienam gana augstā līmenī sagatavoti vairāki dažāda apjoma attīstības jeb iedzīvotāju sapņu realizācijas projekti  utt.

Kas mums – Tukuma novada iedzīvotājiem – no visa tā ir ticis? Nekas! Gads, pat divi pirms reformas pavadīti tik totālos kašķos, ka nav izdarīts neviens no mājasdarbiem. Vecajai Tukuma domei laikam nebija ne laika, ne vēlēšanās apspriesties un kur nu vēl vienoties ar citiem apvienojamo novadu kolēģiem.

Iespējams, arī tāpēc ir sajūta, ka mēs – tukumnieki – esam kaut kāda revanšisma upuri, jo, kā neslēpjoties paziņo kandvnieku ievēlētā apvienotās novada domes priekšsēdētāja vietniece, viņai ir jāattaisno savu vēlētāju, ne visa novada iedzīvotāju cerības. Loģiski!? Jā, vai nē, lai paliek uz politiķu sirdsapziņas. Bet par pavisam reālām un taustāmām lietām, ieguvumiem un/vai zaudējumiem mums visiem varēsim sākt runāt vien tad, kad beidzot zināsim, cik un kas mūsu pašvaldībā izmaksā, kā kas strādā un vai ir vismaz cerība, ka pašvaldība strādās sistēmiski un racionāli nevis pēc ugunsdzēsības dienesta principiem – dzēšot ugunsgrēkus, ko piešķīlušas gan priekšteču neizdarības, gan, ko tur liegties, nu jau arī pašu radītais bardaks vai, drīzāk, vēlme vilkt deķīti katram uz savu pusi… Bet cerības uz labāku dzīvi ir. Audits notiekot, tad būšot arī struktūra un sistēma. Un ja vēl mēs – iedzīvotāji – iesaistīsimies, nu tā kā dažā ļoti labā konsultatīvajā padomē – ar vēlmi izprast un atblastīt… Jā, un labi būtu, ja tas viss notiktu civilizēti – ar abpusēju vēlmi uzklausīt, saprast un darīt lietas labāk.