Pagājušajā nedēļā notikusi Finanšu izlīdzināšanas likuma uzraudzības padomes sēde. Kā stāstīja Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, šajā sēdē atklājies, ka valsts plānošanas dokumentos turpmākajiem trim gadiem nav iekļautas investīcijas novadiem. "Tātad iepriekš solītais burkāns Ls 200 000 apmērā par apvienošanos tā arī paliks vienreizējs atbalsts; pēc diviem gadiem beigsies valsts investīcijas pašvaldībām, līdz ar to valsts atbalsta tām vairs nebūs.
Arī finanšu izlīdzināšanā valsts ar saviem līdzekļiem vairs nevēlas piedalīties, labākajā gadījumā, kā noskaidrots pēc tikšanās ar darba grupu, runa varētu būt par 13 miljoniem latu 2010. gadā, ne vairāk. Savukārt šogad valsts atbalsts Finanšu izlīdzināšanas fondā ir 7,15 miljoni latu," sacīja J. Šulcs.
J. Šulcs skaidroja, ka citu valstu pašvaldībām, kuras apvienojušās, valsts vismaz piecus līdz 10 gadus šādas investīcijas nodrošinājusi, arī Latvijā būtu bijis pareizi izstrādāt vienādu atbalsta programmu visiem novadiem, lai nodrošinātu valsts līdzsvarotu attīstību.
Otra iespēja – Finanšu izlīdzināšanas likumā vajadzētu paredzēt, ka fondu 50% apmērā veido pašvaldības iemaksas un tikpat lielas valsts iemaksas: "Tas nozīmē, ka tās pašvaldības, kas šobrīd fondā iemaksā, tostarp arī Tukums, varētu maksāt mazāk. Šobrīd no 80 miljonu kopējā fonda finanšu apjoma 7,15 miljonus latu iemaksā valsts, bet pārējo – pašvaldības. Bet citādi pašvaldības veidos novadus bez reālas naudas attīstībai, turklāt nav zināms, kā nodrošinās visiem iedzīvotājiem nepieciešamus pakalpojumus, piemēram, slimnīcas darbu, ja rajona finansējumu sadalīs visiem iedzīvotājiem, bet rajona ietvaros veidojas vairāki patstāvīgi novadi. Pašvaldību vadītāji nedrīkst pieļaut, lai valsts izdara reformu uz pašvaldību rēķina un plikus un nabagus palaiž pasaulē."
Vaicāts, kur palikuši līdzekļi novadu infrastruktūras sakārtošanai, kurus ministri piesolīja tiem novadiem, kas izveidosies iespējami ātri, J. Šulcs skaidroja, ka šīs naudas gluži vienkārši nav.