Latvijas valdība – ASV vēstniecības pavadā?

Nupat publiski kļuvis zināms, ka nacionālā aviokompānija “Airbaltic” atteikusies no plāniem sākot ar vasaru nodrošināt tiešos lidojumus starp Rīgu un Irānas galvaspilsētu – Teherānu. Interesantākais, ka par šādu lēmumu “Airbaltic” izšķīrusies nevis finansiālu apsvērumu vadīta, bet gan Latvijas valdības spiediena rezultātā. Līdz ar to joprojām saglabāsies šķēršļi tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas apceļot seno Persiju vai attīstīt uzņēmējdarbības saites ar šo Tuvo Austrumu valsti. Latvijas valdības pārstāvji atsaucas uz cilvēktiesībām un stratēģiskā partnera – Amerikas Savienoto Valstu – starptautiskajām interesēm.

Runājot par nevēlēšanos pieļaut “Airbaltic” tiešos lidojumus uz Teherānu, ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Jaunais Laiks) un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (Tautas partija) min cilvēktiesību pārkāpumus islāma republikā, kā arī sniedz miglainus mājienus par starptautiskās politikas vajadzībām. Daudz tiešāks ir satiksmes ministrs – nacionālists – Kaspars Gerhards (TB/LNNK), publiski atzīstot, ka šādu nostāju tieši ietekmē stratēģiskā partnera (lasi: ASV) intereses.

Ko mēs – Latvija – ar šādu politiku varētu iegūt?
Nenoliedzami, Irānā pie varas atrodas nedemokrātisks režīms, kas klaji pārkāpj cilvēktiesības. Liedzot nacionālajai aviokompānijai īstenot tiešos lidojumus starp mūsu valstīm, viennozīmīgi tiek ierobežoti abu valstu iedzīvotāju savstarpējie sakari, kā arī valstiski pausts skaidrs atbalsts starptautiskajām sankcijām pret Irānu.

Vai šādā veidā mēs veicinām cilvēktiesību nostiprināšanos un režīma vājināšanos šajā Tuvo Austrumu zemē?
Diez vai. Irāna ekonomiskā ziņā ir lielā mērā pašpietiekama valsts, kas iegūst gan naftu, gan gāzi, gan lepojas ar vienu no lielākajiem kaviāra eksporta apjomiem pasaulē. Protams, starptautiskās sankcijas ietekmē Irānas ekonomiku, bet no tā cieš ne jau režīma pārstāvji. Cietēju lomā nonāk sabiedrības trūcīgie slāņi, kas rada labvēlīgu augsni starptautiskā terorisma aģentu propagandai. Lai arī pagaidām Irānu nav skāris starptautiskā terorisma mēris, jāatceras, ka senās Persijas zeme robežojas ar tādām terorisma skartām valstīm kā Afganistāna, Pakistāna un Irāka. Ar starptautiskajām ekonomiskajām sankcijām ietekmējot Irānas vidusslāņa un trūcīgo iedzīvotāju sociālekonomisko situāciju, līdzīgi kā kāršu spēlē, dāvinām starptautiskajiem teroristiem vienu trumpi pēc otra. Tā ir bīstama politika. Starptautiskās sankcijas ikreiz vajadzētu rūpīgi izvērtēt, lai tās būtu vērstas pret valdošo režīmu, nevis vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Ko mēs iegūtu īstenojot tiešos lidojumus starp Rīgu un Teherānu?
Pirmkārt, mēs sniegtu iespēju daudziem Latvijas iedzīvotājiem apmeklēt šo burvīgo Tuvo Austrumu zemi, pirmo pasaules impēriju – seno Persiju, valsti ar fantastisku dabu – augstiem kalniem, smilšainām pludmalēm, skarbiem tuksnešiem – un bagātu kultūru. Otrkārt, tā ir iespēja veicināt abu valstu uzņēmēju sakarus. Esošās krīzes apstākļos Latvijas ekonomikai varētu palīdzēt atkopties tieši eksports. Esmu pārliecināts, ka 74 miljonu iedzīvotāju milzīgajā Irānas tirgū nodarbošanās atrastos ne vienam vien Latvijas uzņēmumam, veicinot nodarbinātību un jaunu finanšu ieplūšanu mūsu valsts ekonomikā. Treškārt, līdz ar abu valstu iedzīvotāju savstarpējo kontaktu aktivizēšanos, mēs varētu sniegt savu ieguldījumu maigās varas (soft power) īstenošanā uz Irānas režīmu. Proti, veicinot starpkultūru sakarus, Irānas iedzīvotājiem rodas iespēja labāk iepazīt eiropeisko dzīvesveidu un pasaules skatījumu, kas ar laiku var graut viņu ticību valstī valdošajai ideoloģijai un režīmam, paātrinot valsts demokratizāciju līdzīgi kā savulaik šie procesi norisinājās PSRS.

Kāpēc Latvija, neņem vērā šīs starptautiskās politikas ābeces patiesības, pieturoties pie stīvas nekontaktēšanās stratēģijas?
Nekas neliecina, ka tā varētu būt Latvijas principiālā nostāja cilvēktiesību jautājumos. Par mūsu stratēģisko partneri Vidusāzijā vēl pirms dažiem gadiem bija pasludināta Uzbekistāna, kas starptautiskajā vidē pazīstama ar rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem, politisko disidentu spīdzināšanu un lielu skaitu politisko ieslodzīto. Mēs labprāt sadarbojamies ar autoritārajiem režīmiem Azerbaidžānā un Tadžikistānā. Šīm valstīm gan ir kāda kopīga iezīme – tās ir ASV stratēģiskie partneri. Ar ko gan tādā gadījumā atšķiras viens autoritārais režīms, kas pārkāpj cilvēktiesības, no cita, kam tiek izrādīta vislielākā labvēlība? Atbilde ir vienkārša – dažas valstis labu attiecību vārdā ir gatavas par pusvelti iztirgot dabas bagātības vai ļaut savā teritorijā izvietot ārvalstu karabāzes. Protams, Irānas un ASV starpvalstu attiecībām ir garāka priekšvēsture, tomēr viens no nozīmīgākajiem klupšanas akmeņiem irāņu attiecībās ar ziemeļamerikāņiem varētu būt nevēlēšanās noteikt īpašas naftas un dabasgāzes cenas šai lielvalstij. Latvijas ekonomiku gan šāda darījuma esamība vai neesamība neietekmē, atšķirībā no izšķiršanās par atteikšanos no tiešajiem avioreisiem, kas turklāt automātiski nenosaka ciešākas starpvalstu attiecības.

Latvijas valdošajiem politiķiem vajadzētu atcerēties, ka mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts un nevis Amerikas Savienoto Valstu štats. Atšķirībā no Latvijas tiešos avioreisus ar Irānu nodrošina Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Nīderlandes un Francijas vadošās aviokompānijas. Šo valstu iedzīvotājiem, atšķirībā no Latvijas, tiek sniegta iespēja veicināt starpkultūru sakarus un līdz ar to realizēt mīksto varu. Varam vien minēt, kurp Latviju novedīs lielais ASV patriotu skaits mūsu valdībā, kuriem pašu dzimtenes intereses kļūst otršķirīgas, ja ir atskanējis politiskais svilpiens no Raiņa bulvāra 7.

Ivars Jakovels,
politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs”
sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”
Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks
http://ivarsjakovels.blogspot.com/

Komentāri

  1. Tādi jau mēs esam bāleliņi, nekad pašiem sava viedokļa nav staigājam citu pavadā, tikai mani pārsteidz ievietotais raksts šajā laikrakstā tas taču ir SC bet nu labi ka esat kaut ko sapratuši,nevar jaukt ekonomiku ar politiku , ko visus šos 20 gadus esam darījuši.

  2. Opā! Priecājos par labiem rakstiem un drosmīgu jaunekli, kas nebaidās patiesību teikt. Brīnos, esmu patīkami pārsteigta, ka reģionālā prese ievieto. Bijuši jau diezgan nacionālistiski. Reiz pat redaktore avīzes slejās izteicās – Tādi kā Ušakovs.."Nievīgi. No tā laika avīzi vairs neabonēju.

  3. Tipiska maskavijas aģenta raksts. Protams, ka mums visu noska ASV, pat cik reizes dienā iet uz poda un kāda izskata kakas jākakā! Nez vai avīzei par šā blogera publicēšanu maksā? Ja reiz regulāri raksta šis jaunizceptais sociālists ar orientāciju uz Krieviju, kāpēc nav citu virzienu politiskie spriedelējumii, citu partiju blogi???

  4. Tad esi tik labs un parādi mums to ceļu kuru jāiet ,domāju mēs visi to ļoti gaidām ,tikai maijā bez statusa paliks 25000 cilvēki cel mūs saulītē lūdzu nu rādi ātri to ceļu.

  5. Tu esi slims – blogu var rakstīt ikviens, kurš prot rakstīt un kam ir ko teikt 😉

  6. Griežos pie visiem, kas lasa šo rakstu ar lūgumu pēc palīdzības. Saprotu, ka naudas grūtības ir ļoti daudziem cilvēkiem, tāpēc priecātos pat par simbolisku naudiņu- tik cik katrs var, un pa visiem kopā es ticu, ka kopā mums izdosies būs pieaugums nevaram iegadāties mantas bērniņam! Es esmu otras grupas invalids un mana sieva ir3.gr invalīde no pensijas nesanāk nopirkt visu! Ļoti ceru uz līdzcilvēku atsaucību un palīdzību. metina gaidama aprili 23,mums ir vajadziba gultina un ratini ,ka ari citas bernu lietas
    palidziet manai maminai un tetim un gaidajam masinai

    Janis Vjaters 031083-11008
    Bankas konts
    LV81HABA0551020203174
    variet rakstit mums uz e pastu jantarpins28@inbox.lv

  7. Wonderful blog! I found it while browsing on Yahoo News.

    Do you have any suggestions on how to get listed in Yahoo News?

    I’ve been trying for a while but I never seem to get there!
    Thanks

  8. Cool blog! Is your theme custom made or did you download it from somewhere?
    A design like yours with a few simple tweeks would really make my blog shine.
    Please let me know where you got your design. Bless you

  9. I always spent my half an hour to read this website’s posts daily along with a
    mug of coffee.

  10. By the turn with the 20th century, amateur advisors and
    publications were increasingly challenging the monopoly the large retail companies had on home design. English
    feminist author Mary Haweis wrote a few widely read essays within the 1880s during which she derided the eagerness which aspiring
    middle-class people furnished their houses in line with the rigid models provided to them from the retailers.[10] She advocated the
    average person adoption of any particular style, tailor-made
    to anyone needs and preferences with the customer:

    “One of my strongest convictions, and one in the first canons of fine taste, is the fact that our houses, just like the fish’s shell along with the bird’s nest, will need to represent our individual taste and habits.
    The move toward decoration as being a separate artistic profession, unrelated for the manufacturers and retailers, received an impetus using the 1899 formation in the Institute of British Decorators; with John Dibblee Crace since its president, it represented almost 200 decorators round the country.[11] By 1915, the London Directory listed 127 individuals trading as interior decorators, which often 10 were women. Rhoda and Agnes Garrett were the initial women to learn professionally as decorators in 1874. The importance of their work towards design was regarded at that time as using a par with this of William Morris. In 1876, their work – Suggestions for House Decoration in Painting, Woodwork and Furniture – spread their applying for grants artistic decor to a wide middle-class audience.[12]

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *