Jau vairākus gadus, kopš ar troksni izbeidzās salona «Harmonija» un līdz ar to arī Tukuma pirts darbība, redakcijā uzklausām izmisīgus saucienus pēc palīdzības vispārējās higiēnas jomā. Jo vairāk rudenī, jo vairāk žēlu saucienu. Sākumā ar gaidām, tad cerībām, tagad – jau ar niknāku piedevu, sak, nost šo pašvaldību, kas pirti mums iedot nevar!
Ar visai dalītām jūtām nākas sagaidīt Valda Dombrovska vadītās trešās valdības gada jubileju. No vienas
Ar jaunu sparu uzvirmojušas Tukuma lidlauka raisītās kaislības. Ak, nē, kāds tur Tukums! Tagad taču
Izglītības joma, nozare vai sistēma – sauc, kā gribi – mūsu valstī ir gluži vai
Izglītības ministra kaujas ar neapmierinātajām augstskolām un skaļie kriminālprocesi tā kā mazliet aizēnojuši citas – varbūt spožuma ziņā mazākas, taču iespējamās nozīmes ziņā ne mazāk svarīgas kaujas. Un divās no tām, manuprāt, cilvēka un politiķa necienīgas kļūdas pieļāvis Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Gluži kā lapkritis un gājputnu klaigas vēsta par rudeni, tikpat manāmas pazīmes liecina, ka kaut
17. augustā Krievijā divu gadu cietumsods tika piespriests trim 2011. gadā dibinātās feministu pankroka grupas
"9. augustā 18.00 aicinām uz tikšanos Tukumā, Raudas ielā 34 – SIA «Tukuma mēbeles». Uzņēmums ir atsācis ražošanu un par tā darbību un nākotnes plāniem sīkāk pastāstīs tās vadītājs Andris Jansons. Gaidīti visi kluba biedri un tie, kas vēlas par tādiem kļūt," šādu uzsaukumu novada uzņēmēju kluba valde pieņēma pēdējā sēdē. Bet par to, ka jāatjauno šādas uzņēmēju tikšanās, novada uzņēmēju kluba biedri lēma sanāksmē jūlija beigās.
Izglītības ministrija rosinājusi pieņemt noteikumus, ar kuriem aizliegtu skolās uzturēties bērniem, kas apdraud citu skolēnu
Domāju, ka skaidrības labad jāsāk ar tādu kā paziņojumu. Proti, esmu četru bērnu mamma, ļoti mīlu bērnus un no visas sirds esmu pateicīga Visaugstākajam jeb/un liktenim, kas mani saudzējis un nekad nav licis izšķirties par labu abortam (jo varēja būt visādi)… Joprojām uzskatu, ka tā ir viena no lielākajām nelaimēm, kas sievieti var piemeklēt…
"Mēs, mēs esam visvairāk cietusī tauta! Mums, mums ir klājies un klājas vissliktāk! Mums, jā, tieši mums ir vissliktākā valsts, valdība un… un…" Nedomājiet, ka šie ir kādi citāti no bērnu multfilmas par visvājāko dzīvnieciņu vai grāmatas par genocīdu pret latviešu (vai kādu citu daudz cietušu) tautu. Tie ir privāti redakcijā un arī publiski izskanējuši dvēseles kliedzieni, ko pēdējā laikā nācies uzklausīt teju vai kaudzēm vien.
Redz, cik ļoti pasaule iespiedusies mūsu ikdienā, tā nodomāju, kad svētdienas naktī cēlos augšā, lai
