Pirms 50 gadiem – 1959. gada 12. aprīlī – Latvijā notika pirmās Mākslas dienas. Kopš tā laika mākslas dzīvē piedzīvoti gan uzplūdi, gan atplūdi, bet Mākslas dienu tradīcija joprojām ir dzīva. Arī svētdien – 19. aprīlī – Tukuma muzejs aicina visus uz Mākslas dienu Durbes pilī. Šogad svētkos piedalīsies krievu mākslas zinātniece un Rēriha muzeja-mājas direktore Olga Čerkasova no S. Pēterburgas un piedāvās lekciju par izcilā mākslinieka Nikolaja Rēriha dzīvi un daiļradi, par viņa saistību ar Latviju un Tukumu.
Mākslas dienu pārsteigumu – «Izstāde četriem», iekārtojusi Ināra Runkovska. Četru mākslinieku kopizstādē piedalās tukumnieki Laila Kelle, Alberts Pauliņš, Ingemāra Treija un Antra Ivdra. Visus autorus vieno glezniecība un piederība Tukuma mākslas dzīvei. Gleznotāja L. Kelle saka: "Glezniecība ir mana dzīve. Motīvi vai konkrēti dabas fragmenti man nav tik nozīmīgi, vairāk tiecos materializēt noskaņu, iekšējās izjūtas, kuras izraisa dabas tēls. Tā ir pārdzīvojuma koncentrēšana plaknē." A. Ivdra uzsver, ka glezniecība viņu interesē kā process, kur kustība, forma un krāsa dod impulsu tālākai darbības attīstībai, bet I. Treija atzīst, ka gleznojot jūtas, it kā ar brīnumaina spēka palīdzību veicot smagu un lielu darbu. Savukārt A. Pauliņš apgalvo: "Esmu reliģiozs cilvēks un gleznojot paļaujos Radītāja strāvai… Pilnīgi paļauties nozīmē iegūt brīvību."
Sākas ar sensāciju
Tukuma mākslinieki vienmēr bijuši aktīvi. Pirmā tukumnieku mākslas izstāde notika jau 1934. gadā, bet pēc gada – 1935. gada 30. decembrī – mākslinieka Leonīda Āriņa rosināta, Tukuma pilsētas dome pieņēma lēmumu dibināt mākslas muzeju. Vēl pēc nedēļas – 1936. gada 5. un 6. janvārī – Tukuma pilsētas pamatskolā (tagad Raiņa ģimnāzija) notika muzeja dibināšanas izstāde, kurā bija eksponēti 50 dažādu mākslinieku dāvināti darbi.
Mākslas muzeja dibināšana provinces pilsētā toreizējos apstākļos bija uzskatāma par sensāciju Latvijas kultūras dzīvē, savukārt padomju laikā muzeja gleznu kolekciju bija aizliegts eksponēt, tāpēc muzejs gadā rīkoja pat 12 dažādas tēlotājas mākslas izstādes. Katru gadu rajona vai republikas Dziesmu svētku laikā parasti notika arī rajona mākslinieciskās pašdarbības tēlotājas un lietišķās mākslas skates.
1959. gadā tika sarīkota pirmā tematiskā mākslas izstāde «Tukums tēlotājā mākslā», kurā piedalījās 34 Tukuma un Rīgas gleznotāji, grafiķi, kas darbos atainoja Tukuma pilsētu un tās gleznaino apkaimi. Turpmāk ik pavasari Mākslas dienu laikā notika tukumnieku tēlotājs mākslas izstādes.
70. gadu sākumā iezīmējās pacēlums mākslas dzīvē – izstādes notika ne tikai muzejā, bet arī lauku klubos un dažādos uzņēmumos. Radošs pacēlums izpaudās arī tautas lietišķās mākslas dzīvē. Darbu sāka aušanas pulciņi Engurē, Kandavā, Slampē, Jaunpilī un arī Tukuma muzejā. 1976. gadā E. Melngaiļa Tautas mākslas nams izvēlējās Tukuma muzeju par republikas tautas mākslas studiju tekstilansambļu konkursa izstādes sarīkošanas vietu. Kā norāda I. Runkovska, izstāde bija vērienīga un muzejnieki tā pa īstam sāka apzināties savu telpu šaurību.
No 1981. līdz 1990. gadam muzejā sarīkotas 59 autoru izstādes, 28 no šiem māksliniekiem bijuši novadnieki. 1980. gadā atvērta Tukuma novadu mākslinieku 20. jubilejas izstāde, kurā izstādīti A. Skrides, V. Kalnrozes, A. Artuma, E. Meļķa, L. Āriņa, T. Haļāpinas, V. Bērziņa, U. Zemzara u.c. darbi. 16 novada izstādēs piedalījušies Dz. Bauma, 15 – Ē. Gulbe un P. Upītis, 14 izstādēs – H. Siliņš, 13 – N. Petraškēvičs, 11 – K. Miesnieks un A. Zviedris. Rīkotas arī vecmeistaru izstādes, piemēram, V. Purvīša 110 dzimšanas dienas atcerei veltīta izstāde. Eksponētas arī gleznas no personīgām kolekcijām, tai skaitā A. Artuma, Ā. Skrides, V. Kalnrozes, K. Melnbārža, K. Egles, J. Viļumaiņa, J. Gaiļa un S. Kreica darbi. Nozīmīgākās tomēr arvien bija tukumnieku tēlotājas mākslas izstādes.
Kad centrā vairs nav Universālveikala
Mākslas dzīves augstākais pacēlums bija astoņdesmitie gadi. 1983. gada oktobrī nodibinājās Tukumā mākslinieku grupa. Kā rajona laikrakstā «Komunisma Rīts» rakstīja žurnāliste V. Veiriņa: "Pie rajona kultūras nodaļas izveidota Tukuma novada mākslinieku sabiedriskā grupa, kurā darbojas A. Arne, A. Dakstiņa, Dz. Bauma, Dz. Erca, L. Āriņš, J. Celmiņš, T. Haļāpina, A. Zviedris, A. Artums. Vadītājs U. Zemzaris." Pirmie kopējie plāni aizsākušies gan mākslas entuziastiem, gan Tukuma muzejam, kura telpās notika dibināšanas sapulce.
Jau nākamajā gadā sākas vērienīga masu pasākuma – Mākslas dienu svinību – rīkošana Tukuma Tirgus laukumā. Svētki parasti sākās ar gājienu. Notika izstādes, mākslas darbu izlozes un tirdziņi, koncerti. Mākslinieku grupas vadītājs U. Zemzaris rakstīja: "Mākslas dienas ir tas priecīgais brīdis, kad pilsētas centrs vairs nav Universālveikals, bet kultūras objekti. Pat tirgus laukums pārvērsts izstāžu zālē. Dzimst vēlēšanās, lai vienmēr tā būtu, lai Tukums arī citās dienās nezaudētu jausmu par mākslinieku klātbūtni!"
1984. gadā mākslinieki sagatavojuši 11 personālizstādes, bet pavisam Tukuma rajonā atklātas 20 izstādes. Tukuma rajona kultūras namā notika mākslinieku tikšanās ar skatītājiem. Muzeja aušanas pulciņa desmitgadē izstāžu zālēs iekārtota jubilejas izstāde. Kopš pirmās sezonas 1974. gadā, kad to vadīja Tautas daiļamata meistare S. Sarkane, joprojām aktīvas ir Tautas daiļamata meistares I. Bērziņa, H. Korotka, A. Lāce, A. Jansone, Z. Jansone, D. Ambolte, V. Feldmane, Z. Niedrīte, audēja M. Pīlāgs, D. Erca, A. Arne.
1985. gada 10. janvārī Tukuma mākslinieku grupa muzejā rīkoja eksperimentālu izstādi – izsoli. Katrs mākslinieks dāvināja arī vienu darbu īpašai loterijai, kas notika uz ieejas biļetēm. Piedalījās 24 autori ar 42 darbiem – L. Āriņš, A. Artums, Ē. Gulbe, A. Zviedris, E. Meļķis, A. Pauliņš, E. Braunbergs, I. Fjodorova, T. Haļāpina, M. Šaltiņa, E. Mērniece u. c.
1986. gada 29. aprīlī mākslinieki pulcējas Tukuma muzejā, lai dotos Mākslas dienu izbraukumā pa rajonu, kur pavisam bija sarīkotas 12 vietējo mākslinieku izstādes. Raudas pansionātā skatāmi T. Šlisera darbi, Engures kultūras namā – Daiļa Rožlapas un Mākslas akadēmijas studentu radošie darbi, bērnu zīmējumu konkurss, lietišķās mākslas izstāde, tikšanās ar Tukuma novada māksliniekiem un viņu darbu pārdošana.
Lai radītu iespējas māksliniekiem pārdot un iedzīvotājiem pirkt mākslas darbus, Tukuma mākslinieku grupas vadītājs U. Zemzaris ierosināja izveidot mākslas salonu, kas tagad pazīstams kā galerija «Durvis». 1988. gada martā mākslinieki ar saviem spēkiem izremontēja izpildkomitejas piešķirto telpu 1905. gada ielā 6 (tagad Lielā iela 5B) un pēc pāris nedēļām atvēra izstādi – pārdošanu. Tajā par konsultantu sāka strādāt mākslas zinātnieks A. Vaidziņš. Visiem par lielu pārsteigumu pircēju bija ļoti daudz, un mākslinieki guva arī finansiālu atspaidu. Salons kļuva par vēl vienu mākslinieku pulcēšanās vietu.
Durbes pils atjaunotni sāk mākslinieki
1990. un 1991. gadā Mākslas dienas notika Šlokenbekas muižā un svētku apmeklētāju skaits sniedzās vairākos tūkstošos. Notika Tukuma un Jūrmalas mākslinieku darbu brīvdabas izstāde, plaša ziedu kompozīciju izstāde, koncerts un teātra izrāde, apskatāma, darbojās mākslas darbu tirdziņš. Mākslinieki aktīvi gatavojās svētkiem un sarūpēja gadskārtējo loteriju, kuras ieņēmumi tika novēlēti pirmajiem Durbes pils atjaunošanas darbiem.
1992. gada 25. aprīlī pirmo reizi Mākslas dienu sarīkojums notika Durbes pilī. Arī togad vērojams milzīgs apmeklētāju pieplūdums, apskatāma plaša tukumnieku gleznu un lietišķās mākslas darinājumu izstāde, darbojas cirka mākslinieki, notika loterija, tirdziņš un arī dejas.
Nākamajos gados valstī jau samilza ekonomiskās problēmas, tāpēc apmeklētāju skaits un arī to pirktspēja samazinājās. Mākslas darbus pirka arvien mazāk. Saruka arī skatītāju skaits. Lai sekmētu mākslinieku radošo darbību un profesionālo pilnveidi, kā arī veicinātu mākslinieku plašāku atpazīstamību, muzejs sāka rīkot glezniecības plenērus Tukuma mākslinieku grupai. Pirmais plenērs notika 1993. gada jūlija beigās Durbes pilī un tā mērķis bija fiksēt apkārtnes ainavu. Mākslinieki atkal ziedoja vienu mākslas darbu loterijai un tā atbalstīja Durbes pils restaurācijas procesu. Vairākus gadus vasarās mākslinieki gleznoja Tukuma pilsētā, vēlāk – Kandavā, Engurē un arī citviet. Katrs plenērs māksliniekus rosināja jauniem darbiem un bieži vien nākamā gada Mākslas dienu izstādē bija skatāmi iepriekšējās vasaras iespaidā radīti mākslas darbi. Mākslas grupas vadību uzņēmās Taira Haļāpina. Vēl 2004. gadā Mākslas dienas programma bija plaša un daudzveidīga: daiļamatnieku darbu tirdziņš, dažādas sacensības apmeklētājiem (piemēram, poda virpošana), saules pulksteņa atklāšana, folkloras kopas «Iļģi» koncerts, podu apdedzināšana senlaiku malkas ceplī, līdzdarbošanās māla instrumentu saspēlē Daces Prūses vadībā u. c. pasākumi. Arī nākamajos gados tika radīti vides mākslas objekti un organizētas jauno mākslinieku performances.
Mākslas sūtībā
Pēdējos trīs gados Mākslas dienas mainījušas. Mazāk skaļu izdarību un trokšņa, vairāk uzmanības pievērsts mākslai. Jau par tradīciju kļuvušas mākslas zinātnieku lekcijas un sarunas par mākslu. Iepriekšējos gados Durbes pilī notikuši priekšlasījumi par sabiedrībai maz pazīstamo 19. gadsimta vācbaltu mākslinieku daiļradi, šogad mākslas interesentiem būs iespēja iepazīt Nikolaja Rēriha (1874. – 1947.) uzskatus, par ko Rihards Rudzītis rakstījis sekojošas rindas: "Mākslai jāierosina viss labais cilvēka apziņā, jārada garīguma vibrācijas, jāiededz nesavtības ugunis, jātīrskaņo harmonijā cilvēka tikumiski garīgā seja, šķīstot to no visa netīrā un stihiskā. Tai jāatmodina cilvēkā Dievs, ne dzīvnieks. … Mākslas uzdevums – būt ar uzskatāmiem daiļā tēliem un idejām cilvēka dzīves skolotājai, vadīt saulveidīgi dzīvi, padarīt cēlāku apziņu un visas īpašības cilvēkā, iedvest varoņsparu dzīves celtniecībā, – cita uzdevuma tai nav un nevar būt. Proti, – kalpot cilvēces augšupejai. … Tāpēc nepieciešams, lai katrs mākslinieks būtu ar lielu gara inteliģences amplitūdu, būtu ētiski cēls kā cilvēks un patiess pravietis visā savā dzīvē un darbos, lai viņš ar sava talanta Sezama atslēgu spētu vairot šīs pasaules Gaismu. … To pašu mākslas dailes augsto misiju cilvēces miljonu siržu labskaņošanā un sadraudzēšanā arvien apliecinājis Nikolajs Rērihs, kura paša māksla, ar savu subtili cēlo raksturu, runā uz skaistākām neskartākām stīgām skatītāja sirdī. Viņš pravietiski ticējis, ka māksla patiesi apvienos cilvēci, nesīs mieru un brālību Zemes virsū, jo katrs jau savā dziļākajā būtībā jūt dailes patiesību, kas atstaro kā harmonija un mīlestība."
