Kas sagaida mājas Slocenes ielā?

Jautā lasītājs: – Labdien, esmu Slocenes ielas iedzīvotājs. Avīzē rakstīts, ka dzīvojamo māju sāk ārdīt nost – centrālapkures caurules, vannas un citus dzelžus. Vai jūs nevarētu uzrakstīt, kas turpmāk notiks ar šo māju? Šo māju Šulca kungs atļāva jaukt nost…

Jautā lasītājs: – Labdien, esmu Slocenes ielas iedzīvotājs. Avīzē rakstīts, ka dzīvojamo māju sāk ārdīt nost – centrālapkures caurules, vannas un citus dzelžus. Vai jūs nevarētu uzrakstīt, kas turpmāk notiks ar šo māju? Šo māju Šulca kungs atļāva jaukt nost, jo gribot attīstīt ekonomiku, bet kam – igauņiem vai Tukuma iedzīvotājiem? Kāpēc dzīvojamās mājas Slocenes ielā atdeva igauņiem – vai pilsētai nevajadzēja? Tagad pašvaldība pērk dārgas mājas Tukuma centrā, bet Slocenes iela jau ar nav nomale…!?

Redakcija: Atbild Tukuma novada domes Īpašumu nodaļas vadītājs Viesturs Bērzājs: ”Šo jautājumu vajadzēja uzdot Zemkopības ministrijai, kad «Tukuma piens» tika nodots privatizācijai. Privatizācijas procesu vadīja Zemkopības ministrija, kas līdz ar piena kombinātu ļāva privatizēt arī visas dzīvojamās mājas. Vainot pašvaldību, ka tā nav neko darījusi, nebūtu korekti. Sākotnēji paši darbinieki bija piena kombināta īpašnieki un viņi arī pieņēma lēmumu par investora piesaisti, un tā kombināts ar visām mājām nonāca igauņu rokās… Pēc tam paši pieņēma lēmumu, ka dzīvojamās mājas tiek nodalītas no kombināta, un privātīpašnieks jau ar savu īpašumu dara, ko grib… Visas šīs darbības ir atbilstošas teritorijas attīstības plānojumam un tās īsti ierobežot nevaram. Cik zinām, pēc Būvvaldē saskaņotajiem projektiem, pienotavas saimnieku mērķis ir paplašināties līdz pat mājai Slocenes ielai 3 – ar laiku arī šī daudzdzīvokļu māja varētu tikt nojaukta; kad tas notiks, nemāku komentēt.

Cik zinu, abās ēkās – Slocenes ielā 2 un Slocenes ielā 3 – vēl dzīvo cilvēki. Privatizācijas brīdī atbilstoši likumam māju iedzīvotāji tika pielīdzināti denacionalizēto māju īrnieku statusam un faktiski visiem tika izmaksāta likumā paredzētā kompensācija – pašvaldība 50%, bet valsts savus 50% diemžēl nesamaksāja… Taču pašvaldība no savas puses samaksāja visu, kas pēc likuma pienācās. Tiem, kas vēlāk kļuva par īrniekiem, jau pašiem jālemj, vai turpināt īres līgumu vai meklēt citu dzīvesvietu, jo viņi vairs nekādi netiek pasargāti un nekādas kompensācijas viņiem netiks izmaksātas. Ja nepatīk apsaimniekotāja rīcība, tad jāmeklē citi mājvietas īrēšanas vai iegādes varianti…”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *