Ūdens sāk smelties mutē

Pavisam nesen publiskajā telpā parādījās informācija, ka septiņās galvaspilsētas skolās nav izdevies nokomplektēt 10.klases, un šī problēma nav tikai Rīgā, bet arī daudzās rajonu skolās. Iemesli šai visai bēdīgajai parādībai, kas skaidri parāda arī Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšos, ir vairāki, bet lielākā daļa no tiem tieši saistīti ar līdz šim mūsu valstī īstenoto politiku.

Pēc Pirmā Pasaules kara daudzas ģimenes nevarēja atļauties bērnus laist skolā, jo nebija līdzekļu apģērba un mācību līdzekļu iegādei, tad tagad diemžēl esam nonākuši līdzīgā situācijā. Par spīti tam, ka postoša kara nav bijis! Ir ģimenes, kuru atvasēm pēc pamatizglītības iegūšanas nopietni jāaizdomājas, kā palīdzēt pārējiem tuviniekiem, tādēļ vidusskolas vietā nereti izvēle nosliecas par labu profesionālajai izglītībai, turklāt izvēlētas tiek tās profesijas, kurās jau paralēli mācībām iespējams strādāt. Izvēle par labu profesionālajai izglītībai būtībā nav nekas slikts, tomēr tā nedrīkst kļūt par masveida parādību, jo Latvijai nepieciešami arī cilvēki ar augstāko izglītību, tādi, kas nākotnē spēs attīstīt šo zemi. Turklāt nereti profesionālajās mācību iestādēs nav pietiekamas materiāltehniskās bāzes, tādējādi jauniešu iegūtā profesija ir ar visai niecīgu praktisko ievirzi.

Risinājumu šai problēmai būtu iespējams rast diezgan vienkārši – nepieciešams izveidot speciālu valsts programmu, kas paredzētu nodokļu atlaides tiem uzņēmumiem, kas darbā iesaista praktikantus un labākajiem no tiem pēc tam nodrošina arī darba vietu. Diemžēl līdz šim esam novērojuši pretēju situāciju, proti, godīgajiem uzņēmumiem tiek uzkrauta papildu nodokļu nasta, kā rezultātā nav maz to biznesmeņu, kuri par savas firmas reģistrācijas vietu izvēlējušies kādu no kaimiņvalstīm.

Nākamais iemesls nenokomplektētajām vidusskolas klasēm ir iepriekšējos divdesmit gadus valstī īstenotā ģimenes politika – arvien mazāk ģimeņu vēlas bērnus, jo, izprotot reālo situāciju, uztraucas par viņu izaudzināšanu un izskološanu. Jau pirms daudziem gadiem bija nepieciešams sniegt atbalstu jaunajām ģimenēm, līdzīgi, kā tas ir Igaunijā, kur iespējams saņemt dažādas nodokļu atlaides, turklāt valsts maksātie pabalsti ir krietni lielāki nekā Latvijā.

Visbeidzot, kas nav mazsvarīgi, starp tiem 300 tūkstošiem, kas pēdējos gados pametuši Latviju, lai meklētu jaunu dzīvi tur, kur maksā cilvēka cienīgu algu un kur iespējams nodrošināt ģimeni, ir arī daudzi pusaudži. Tādējādi tie, kuriem tagad vajadzētu atrasties Latvijas vidusskolās, tagad zināšanas iegūst Anglijā, Vācijā, ASV un vēl daudzviet citur.

Palūkojoties uz šo situāciju, arvien skaidrāk redzams, ka nepieciešams daudz ko mainīt, turklāt – steidzīgi. Ja vien negribam piedzīvot demogrāfu izteiktā bēdīgās prognozes – pēc desmit gadiem Latvijas pamatiedzīvotāju skaits samazināsies līdz pusmiljonam!