Šķiet neviens neapšaubīs naudas lielo lomu politikā. Tomēr ne visi mēdz atzīt kapitāla piederības izšķirošo ietekmi uz valsts attīstību, kaut gan arī šeit sakarība ir acīmredzama. Nauda ir enerģija, ko īpašnieks virza sev vēlamo rezultātu sasniegšanai. Ja Latvijā kapitāls pieder ārvalstniekiem, kolonistiem un vietējiem zagļiem, ko lepni dēvē par oligarhiem, tad nav jābrīnās, ka valsts novesta strupceļā.
Šī raksta mērķis nav gausties par esošo situāciju, bet piedāvāt risinājumu, lai atgrieztu valsts rīcībā atsevišķu personu noziedzīgā ceļā iegūtos līdzekļus, tādējādi mazinot arī šo degradēto indivīdu nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas valsts attīstību. Ja ārvalstu investoru pārmērīgo ietekmi Latvijas tautsaimniecībā var mazināt ar ekonomiskām svirām (tas nav šī raksta temats), tad attiecībā uz vietējiem kolonistiem, oligarhiem un zemāka līmeņa zagļiem pienācis laiks realizēt plašu līdzekļu izcelsmes pārbaudi.
Grupēšana
Latvijas valstij nav resursu, lai veiktu visu pilsoņu īpašumu izcelsmes pārbaudi, turklāt tas arī nebūtu lietderīgi. Tāpēc jākoncentrējas uz grupām, kuru īpašumu vērtība ir salīdzinoši lielāka, vai kuras atbilst noteiktām riska pazīmēm (piemēram, valsts amatpersonas). Liela īpašumu vērtība var liecināt (ja tie iegūti nelegālā ceļā) gan par salīdzinoši smagāku noziegumu veikšanu, gan par lielāku valsts apdraudējumu nākotnē, tāpēc stingrāki pasākumi jāveic tieši miljonāru īpašumu izcelsmes izvērtēšanā.
Pārskatāmības labad īpašniekus var sadalīt trīs grupās – personās, kuru īpašumu vērtība ir mazāka par 100.000,- LVL, personās, kuru īpašumu vērtība ir robežās no 100.000,- LVL līdz 1.000.000,- LVL, un personās, kuru īpašumu vērtība pārsniedz 1.000.000,- LVL. Pēdējā grupa ir salīdzinoši viegli identificējama, un tai jāpievērš sevišķa uzmanība.
Dažādas pieejas
Valsts aktivitātes izmeklēšanā jāveic vadoties no potenciālajiem riskiem un lietderības apsvērumiem. Ja miljonāru grupā jāveic pilnīga un sistemātiska īpašumu izcelsmes pārbaude, tad vidējo īpašnieku grupā pietiktu ar izlases veida pārbaudēm. Personu grupā, kuru īpašumu vērtība nepārsniedz 100.000,- LVL, pārbaudes veiktu tikai izņēmuma gadījumos atsevišķās riska grupās (piemēram, valsts amatpersonas).
Lai identificētu personu īpašumu apmēru, jāievieš t.s. "nulles deklarācijas". Tās kalpotu gan kā esošā īpašuma identificēšanas līdzeklis, gan kā īpašumu izcelsmes kontroles pamats nākotnē. Vidējo īpašnieku grupā jārealizē t.s. amnestijas princips, ļaujot šai grupai piederīgajām personām pašām noteiktā laika periodā pieteikt nelegāli iegūtus līdzekļus un vienoties ar valsti par to atmaksas kārtību. Šajā gadījumā personas tiktu atbrīvotas no kriminālatbildības. Pēc termiņa notecēšanas būtu vairākkārt jāpalielina atbildība par nedeklarētajiem pārkāpumiem – tādējādi mazāka varbūtība tikt pieķertam tiktu līdzsvarota ar smagākām sekām atklāšanas gadījumā. Oligarhu grupā amnestija pārkāpumu gadījumā nebūtu piemērojama, kas skaidrojams ar šādu noziegumu mērogu un smagajām sekām.
Legālā prezumpcija
Atvieglojot izmeklēšanas iestāžu darbu, lielo īpašnieku (t.sk. oligarhu) grupā īpašumu izcelsmes pierādīšanas nasta būtu jāuzliek šīm personām, nevis valstij. Tiesību teorijā legālo prezumpciju (pretēja nevainīguma prezumpcijai – pierādīšanas nastu uzliek atbildētājam/apsūdzētajam) izmanto izņēmuma gadījumos, tomēr pati "nulles deklarāciju" ideja jau izmantota daudzās Rietumvalstīs, tātad nav pretrunā ar demokrātiskas valsts principiem.
Vadoties no īpašnieku sniegtajiem paskaidrojumiem un ievācot nepieciešamos papildus pierādījumus, izmeklēšanas iestāde izlemtu par īpašumu izcelsmes skaidrojuma akceptēšanu vai lietas virzīšanu uz tiesu, lai sauktu personu pie atbildības. Lieki piebilst, ka skaidrojumi par mantojumu no aizjūras radinieka vai nabadzīga drauga pārsteidzoši vērtīgo dāvanu šajā gadījumā nebūtu pamats, lai personas līdzekļus atzītu par legāliem.
Kāds no tā labums?
Ieguvumi no kapitāla izcelsmes pārbaudes būtu vairāki. Pirmkārt, tiktu novērsta netaisnība, kas nodarīta pārējai sabiedrībai, jo tiktu atgriezti valstij (tātad arī tautai) izkrāptie līdzekļi un sodītas vainīgās personas. Otrkārt, valsts vara tiktu atbrīvota no morāli pagrimušu, bet bagātu personu ietekmes, kas lielā mērā ir pašreizējo saimniecisko un kultūras dzīves problēmu pamatā. Treškārt, valsts iegūtu līdzekļus attīstības projektu īstenošanai. Ceturtkārt, tiktu mazināta neuzticība valsts varai un mazināta sabiedrības iekšējā sašķeltība.
Jānis Sils
Latviešu nacionālistu kluba vadītājs
Bezpartejisks kandidāts no VL/TB/LNNK saraksta
Satiksmes organizācijas eksperts Pauls Timrots, komentējot deputāta kandidāta Jāņa Sila plakātu vairākkārtējo izvietošanu virs Jelgavas – Rīgas šosejas atzīst, ka šāda rīcība salīdzināma ar huligānu nedarbiem. Ieguvējs nebūs ne pats J.Sils, ne autobraucēji.
«Jebkurš šāds plakāts vismaz uz īsu brīdi novērš autovadītāja uzmanību, taču šajā gadījumā plakāts ieguvumus nedos, jo tas ir pārāk mazs – neatbilstošs pārvada izmēram, bet teksts, kas tajā rakstīts, nav skaidri izlasāms,» atklāj P.Timrots.
Speciālists uzskata, ka parasti šādus nenopietnus «projektus» īsteno huligāni: «Plakāts ir neizprotams, ko var salīdzināt ar dažādiem uzrakstiem uz tiltiem un pārvadiem, kurus veido jaunieši.»
Eksperts pauž bažas, ka stiprā vējā šādas plakāts var uzkrist uz mašīnas, aizsedzot stiklu, kā rezultātā var notikt ceļu satiksmes negadījums, vai nodarot bojājumus automašīnai. «Atbildīgs ir gan tilta apsaimniekotājs, gan tā persona, kura attēlota uz plakāta. Īsto vaininieku šādā gadījumā atklātu tiesa,» teic P.Timrots.
Pauls Timrots ir angažēts, jo Jūrmalas rallijā aģitēja par Šleseru. Turklāt viņa brālis ir LNT vēlēšanu debašu vadītājs. Tā paša LNT, kas tik neslēpti aģitē "Par labu Latviju!".
Tas nemaina viņa sacītā būtību. Sils un co ignorē likumdošanu? Ko tāds likumpārkāpējs darīs, ja nokļūs Saeimā?!
Droši vien sekmēs tādu pārkāpumu izmeklēšanu un sodīšanu, kas ir likumpārkāpumi pēc būtības.
P.S. Stipri šaubos, vai J.Sils pats kārtu plakātus. Droši vien tā ir atbalstītāju iniciatīva (nav noslēpums, ka VL rindās ir daudz jaunu aktīvu biedru).
Šitais blogs tā arī paliks teorijas līmenī. Neviens to tuvākajā nākotnē nedarīs. Nav pat ko cerēt.