Nupat Ministru prezidenta pārstāve masu medijiem paziņojusi, ka valdība jau tuvākajā laikā plānojusi izskatīt koncepciju par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) turpmāko statusu. Diskusiju par jauno koncepciju centrā – Valda Dombrovska (Vienotība) vēlme stiprināt Ministru prezidenta pārraudzību pār KNAB. Interesanti, ka vēl pirms nepilniem trim gadiem pašlaik “Vienotību” veidojošie politiķi no “Jaunā laika” un “Sabiedrība Citai politikai” aicināja cilvēkus pulcēties pie Saeimas nama, lai “izteiktu protestu pret valdošās koalīcijas mēģinājumiem graut KNAB neatkarību un paustu atbalstu KNAB vadītājam Aleksejam Loskutovam (autora piezīme – pašlaik “Vienotības” Saeimas deputāts)”. Vai tā mums gabaliņu pa gabaliņam atklājas “Vienotības” politiķu divsejainā Jānusa būtība?
Līdz ar lēmumu diskutēt un acīmredzot arī mainīt KNAB statusu, kļūst acīmredzams, ka “Vienotības” politiķu attieksme pret KNAB (ne)atkarību svārstās atkarībā no tā, vai Biroja vadībā ir vai nav ‘savs’ cilvēks, ar kura palīdzību realizēt ‘pareizu politisko kontroli’ pār valsts un pašvaldību institūciju politiķiem un amatpersonām. Arvien skaidrākas aprises iegūst sajūta, ka nevis valsts, bet personīgās un pietuvināto uzņēmēju intereses virza “Vienotības” politiķu lēmumus. Kā citādi, lai izskaidro Valda Dombrovska, kurš jau 2007. gada izskaņā kļuva par “Jaunā laika” premjera kandidātu, radikālo nostājas maiņu par KNAB (ne)atkarību?!
Saliekot kopā šo gadījumu ar šodienas “Vienotības” politiķu melīgajiem solījumiem pirms 2009. gada pašvaldību vēlēšanām nemazināt vecuma pensijas; finanšu ministra Andra Vilka faktisko atteikšanos no “Vienotības” 10. Saeimas priekšvēlēšanu solījumiem “uzsākt nodokļu sistēmas progresīvas reformas“, nesen paziņojot, ka “spēles noteikumi nemainīsies attiecībā uz nodokļiem” vai ekonomikas ministra Arta Kampara faktisko krāpšanos ar ienākumu deklarāciju, kā arī daudzus citus gadījumus (kaut vai Eināra Repšes leģendāro izteicienu: “Kā var nesolīt?!”) arvien biežāk nākas aizdomāties par “Vienotības” politiķu Jānusa būtību, kas pirms vēlēšanām ar solījumiem raugās nākotnē, bet pēc vēlēšanām ar darbiem labprāt rosās pagātnē.
P.s. Jānuss – seno romiešu dievs ar divām sejām, no kurām viena skatās pagātnē, bet otra – nākotnē.
Ivars Jakovels,
politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs“
sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”
Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks