Pagastiem, kam vēl nav sava ģerboņa, uzdots apkopot informāciju, ko iedzīvotāji vēlētos šajā ģerbonī redzēt. I. Liepiņš skaidroja, ka 12 pagastiem to nav, tāpēc ir plāns, lai pusotra gada laikā arī šiem pagastiem būtu savs ģerbonis.
Turpinās budžeta apspriedes
I. Liepiņš informēja, ka pagājušajā un šajā nedēļā norisinās budžeta apspriešana – līdz 1. decembrim iestādēm bija jāiesniedz savi budžetu, kurus Finanšu nodaļa ir apkopojusi: “Pagājušajā nedēļā diskutējām par Tukuma pilsētu, kā arī par kultūru, sportu, izglītību, sociālo jomu, bet šonedēļ tiks vērtēti pagastu pārvalžu budžeti. Budžeta pieaugums plānots nepilni 3 miljoni eiro, savukārt izdevumu pieaugums – ap 6 miljoniem eiro. To vidū pusotru miljonu eiro prasīs minimālās algas pieaugums. Līdz ar to izdevumus nāksies vēl sabalansēt, lai paliktu nauda attīstībai.
Vairāk par runāto, tostarp pagastu pārvaldēm, lasāms otrdienas, 12. decembra laikrakstā ŠEIT======>>>>>>>>>
Ideja laba ar nosacījumu, ka iniciatīva nāk no pagasta ļaudīm un par to viņi maksā.
Ja tā ir centra ierēdņu iniciatīva, tad tas ir pilnīgi garām, tikai lieka naudas izšķērdēšana.
Lielisks piemērs ir sadomātais Kandavas mežakuilis, kā kuiļa saimnieks notinās tālēs zilajās, tā kuilis nevienam vairs nebija vajadzīgs, tieši tāpat kā kuiļa saimnieka miljonu vērtais īpašums pārvērtās par graustu.
Kur tāda vajadzība radās? Vairums vai tikai daži pagastu iedzīvotāji raudāja un lūdzās, ka bez ģērboņa nu nekā vairs? Cik var klakarēt naudu visādiem sū…. . Labi iet kopā ar informāciju par budžeta izdevumu pieaugumu. Nekad nav trūcis tāds pagasta ģērbonis identitātei un ikdienas labklājībai, toties, piemēram, ciema ielas gan varēja izšķūrēt no sniega un grants ceļus pagastos uzbērt ar granti un biežāk nogreiderēt – par to gan vairākums pagastu iedzīvotāji visādā veidā ir izrādījuši iniciatīvu.
Cilvēks nepārtiek no maizes vien. Mazisks komentārs no pagasta. Nauda nav jātērē tikai ielām un ceļiem.
tiem maziskajiem pa tiem ceļiem jātiek uz darbu, lai tev būtu no kā to lielisko kultūru taisīt.
viss atkarīgs no tā par kuru pagastu runājam