Tukumā uzsākta Ozoliņu kapu digitalizācija

Lai sakārtotu kapsētu dokumentāciju un apglabāto personu uzskaiti, uzsākta Ozoliņu kapu, Tukumā, digitalizācija, kas ļaus ne tikai pašvaldībai efektīvāk pārvaldīt kapsētas teritoriju, bet arī atvieglos iedzīvotājiem savu piederīgo apbedījumu vietu meklēšanu. Iesākumā digitalizāciju Ozoliņu kapos paredzēts veikt 2 ha platībā un plānots pabeigt līdz šī gada rudenim. Kapu digitalizāciju nodrošina uzņēmums SIA “Cemety”.

Jau vairākus gadus Latvijā notiek kapsētu digitalizācija, un tās mērķis ir sakārtot kapu uzskaites sistēmu, atvieglojot iedzīvotājiem informācijas ieguvi un informācijas nodošanu nākamajām paaudzēm. Digitalizācija ir kapsētu elektroniski atainota shēma ar vietu numuriem un apbedīto personu uzskaiti šajās kapavietās.

Vienotajā kapsētu datubāzē iedzīvotāji var apskatīt informāciju par apbedītajiem tuviniekiem, papildināt datus, piemēram, atpazīt nekoptās kapu vietas vai iesniegt detalizētu informāciju par saviem piederīgajiem, kuri ir apbedīti, kā arī virtuāli izstaigāt visu kapsētu. Katram apbedījumam tiek izveidota atsevišķa sadaļa, kurā pieejamas apbedījuma vietas fotogrāfijas un informācija par apbedītajiem.

Kapsētu digitalizācijas nepieciešamību uzsvērusi arī Valsts kontrole, veicot revīziju par kapsētu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Kapu grāmatas var pazust vai laika gaitā tikt sabojātas, līdz ar ko var zust arī visa informācija par apbedījumiem.

SIA “Cemety” ir digitalizējusi jau vairākas kapsētas Latvijā. Apbedījumu vietas tiks iekļautas datubāzē, kas pieejama vietnē www.cemety.lv. Ienākot tajā un ievadot meklējamās personas vārdu un uzvārdu, varēs saņemt precīzu informāciju par kapa atrašanās vietu, kā arī aplūkot visas kapsētas plānu.

Tukuma novada pašvaldība apsaimnieko 140 kapsētas, no kurām 97 ir atvērtās kapsētas, 9 – daļēji slēgtās un 34 slēgtās kapsētas. Kopumā kapu digitalizācijas jomā pašvaldībai priekšā vēl ir veicams liels darbs, tomēr jāatzīst, ka šis process ir dārgs, tādēļ darbi tiks veikti pakāpeniski, iespēju robežās, izskatot iespējas piesaistīt finansējumu dažādu projektu ietvaros.

 

 

 

 

Komentāri

  1. Sai sakaraa mani parnem savada sajuta..vai mirusos verts uzskaitit..vini sen ir prom muziibaa.piederigiei tapat zin vinu kapa vietas..daudziem kapi jau ir nolidzinati un virsuu uzglabati..nakosas paaudzes tapat vairs auzgajejus nepaziis…un neviens vinus arii nemeklees un kapus nekops un virsuu atkal uzglabas.man skiet kakaosetas vajag likt mieraa…

      1. ar tādiem miršanas tempiem tiešām zeme aptrūksies,vai viss būs vienos kapos,sen jau kremēt vajag

        1. vvv saka: 09.04.2024 19:14 Lieta tāda, ka virknē Eiropas valstu apbedīšanas nozari ir monopolizējis Kristus kults. Un Kristus kulta pamatā ir norakt mirušos, lai gaidītu pastaro tiesu. Ir pat Holivudas kinofilmas šai tēmai.
          Ugunskapi bija sākotnējā baltu apbedīšanas tradīcija, ko piekopa arī citur Eiropā. Protams, visiem tos rīkot nevarēja. Bet ļaudīm, kam tā laika sabiedrībā bija augsts statuss, neskopojās taisīt ugunskapus pļavā. Pelnus ar kaulu gabaliem vai nu sekli noraka vai iemeta upē. Uz vienu ķermeni vajag 500 līdz 600 kilogramu ideāli sausas malkas.

  2. Vispār jau citi cenšas rast savas saknes, zinot kādu radinieku pēc uzvārda, var atrast dzimšanas, miršanas datus, tas savukārt ļauj atrast baznīcu grāmatās attiecīgos ierakstus.
    Ļoti novērtēju šādu milzīgu darbu digitalizējot kapa vietas.

    1. Nu reali.daudzi jauniesi jau tagad uz kapiem heiet…un tos nekopj…kaut ka ta kapu kultura sak izzust..bet lai apzinatu saknes nenaz nevajag kapu digitalizaciju…varbut ka ir cilveki kas nenaz negrib lai kad zinatu vina kapa vietu…ejiet jus dilles ar visu savu digitalizaciju….

    2. Var jau mirušā ķermeni kremēt un pēc tam pīšļus izkaisīt kādā upē vai pat jūrā. Un to var darīt bez kristietības simboliem.

    3. Taču nedomājiet,ka tas notiek bez maksas (nu aptuveni kā vingrošanas nodarbības).

  3. Interesanti kaa digitalizes kara laikaa nogalinatos un krematorijaa sadedzinatos cilvekus..katru dienu tak kerc par karu.

    1. Kad krievi parādīs, kur noslēpuši Kārļa Ulmaņa līķi un citus tā laika valstsvīru līķus? Ironiski. Bet padomju okupācijas vara veltīja tolaik riebeklības Kārlim Ulmanim, lai gan paši krievu komunisti Kārli Ulmani nogalināja un mocīja. Paši krievi Kārli Ulmani varmācīgi nogalināja. Un pat pēc viņa nāves vel viņam samazgas virsū lēja. Tagad krievi sevi uzskata par tikumīgiem kristiešiem: pareizticīgajiem.

    2. Baisi saka: 09.04.2024 17:55 Tu atreferēji padomju okupācijas varas laika propagandu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *