Šis lēmums ir saistīts ar krimināllietu, kuru šī gada 20. martā sāka skatīt Zemgales rajona tiesa Tukumā tiesneses Ligitas Sprigules vadībā un kurā apsūdzība pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas (par krāpšanu lielā apmērā) izvirzīta Jānim Tenbergam un pēc 70. panta – SIA «Tukums DH», kuru J. Tenbergs pārstāv.
Atgādinām, ka 20. martā šajā lietā sākās jau otrais iztiesāšanas cikls, jo šo lietu, kas laikā no 2019. gada oktobra līdz 2022. gadam tika izskatīta visās tiesu instancēs, Augstākās tiesas Senāts 2022. gada 14. decembrī nosūtīja jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā – Zemgales rajona tiesā Tukumā.
Lai turpinātu uzņēmuma darbu
- decembra sēdi vadīja tiesnese L. Sprigule, tajā piedalījās prokurore Santa Janševska, cietušo pusi jeb valsti pārstāvēja Būvniecības valsts kontroles biroja jurists Kārlis Mūrnieks.
Sniedzot savu paskaidrojumu tiesai, Jānis Tenbergs pastāstīja, ka lūgums pieteikts tādēļ, lai saglabātu uzņēmuma mantu nedalītu līdz brīdim, kad stāsies spēkā spriedums – neatkarīgi no tā, kāds tas būs: “Šī lūguma mērķis, – lai uzņēmums varētu turpināt veikt saimniecisko darbību un lai līdz tiesas spriedumam uzņēmuma manta netiktu atsavināta par labu kreditoriem.” Vēl viens arguments, uz ko norādīja aizstāvis M. Kvēps, bija saistīts ar tiesas noteikto ekspertīzi – lai eksperti arī varēto to pilnā apjomā izdarīt.
J. Tenbergs paskaidroja, ka līdz šim arests bija noteikts tikai atsevišķiem uzņēmuma aktīviem – divām turbīnām, automašīnai un bankas kontam, savukārt zemei, ēkām, pārējām iekārtām tas nebija noteikts. Viss šis īpašums atrodas Tulpju ielā 2 un Tulpju ielā 2a, Tukumā, taču abas šīs adreses noteiktas īpašumam ar vienu kadastra numuru. Atbildot uz tiesneses jautājumu, vai uzņēmumā tiek veikta saimnieciskā darbība, J. Tenbergs un viņa aizstāvis M. Kveps skaidroja, ka saimnieciskā darbība notiek un tiek mēģināts uzņēmumu saglabāt, lai būtu iespējams strādāt arī turpmāk. Savukārt, ja uzņēmumā paliktu tikai arestētās turbīnas, tas nozīmētu, ka tām noteikti vairs nebūtu sākotnējās vērtības, jo tad tās būtu tikai dzelži, turklāt tās būtu ļoti sarežģīti pārvietot, vismaz daļēji nenojaucot ēkas. Tiesnese vēl sēdē interesējās, kāpēc visam īpašumam jau sākotnēji nebija uzlikts arests, un M. Kvēps paskaidroja, ka tas nav saistāms ne ar šīs lietas loģiku, ne ar likumā noteikto, jo, kā ticis skaidrots pirmstiesas izmeklēšanā, tas esot saistīts ar instrukciju, kas nosaka, cik lielu mantas apjomu var arestēt.
Prokurore S. Janševska, vaicāja, vai arests mantai tiks uzlikts kā rīkam vai kā kompensācijai, kā arī, kāda ir uzņēmuma vērtība. Aizstāvis skaidroja, ka tas, kādā veidā uzliek arestu, lai ir tiesas ziņā. Runājot par uzņēmuma vērtību, J. Tenbergs skaidroja, ka viss ir atkarīgs no tā, vai uzņēmums strādā un vai tam ir noslēgts reāls siltuma ražošanas līgums, kā tas ir šobrīd, vai arī tas nestrādā. Tomēr konkrēta vērtējuma viņa rīcībā neesot. Jāpiebilst, ka tiesas sēdē J. Tenbergs un aizstāvis M. Kvēps uzsvēra, ka vainu noziedzīgajā nodarījumā viņi neatzīst, un gan savā, gan arī juridiskās personas vārdā par savu nevainīgumu cīnīsies līdz galam.
Vairāk lasāms piektdienas, 22. decembra laikrakstā ŠEIT=======>>>>>>>>
Varu saderēt ka tiesas rezultāts būs tāds pats kā domes zaglīgajam darbiniekam,iedos 400 darba stundas-ak mūsu likumi,zodz daudz un esi”godājams”bet desas luņķa nočiepējam jāsēž,debīli mums tie likumi