Foto no grafikas krājuma

Pateicoties ziedojumam, Tukuma Mākslas muzejā atklāj jaunu ekspozīciju

Šī gada gada 26. janvārī Tukuma Mākslas muzeja telpās (Harmonijas ielā 7, Tukumā) durvis vērs jauna mākslas krājuma ekspozīcija “No mākslas krājuma”. Pateicoties SIA “Groglass” anti-reflektīvā stikla dāvinājumam, pirmo reizi regulārai apskatei pieejama Tukuma muzeja grafikas kolekcija, kā arī pasteļi un akvareļi. Anti-reflektīvais stikls ļauj mākslas darbus apmeklētājiem baudīt bez traucējošiem vides atspulgiem.

Izstādēs Latvijā un ārpus tās līdz šim vairāk izmantota Tukuma muzeja izcilā glezniecības kolekcija, taču muzejā uzkrāta arī nozīmīga grafikas darbu kolekcija (tušas zīmējumi, oforti, litogrāfijas). Pavisam muzejs glabā teju 350 grafikas darbus, kuru autori ir izcili Latvijas mākslinieki, bet līdz šim grafikas kolekcijas pieejamība bijusi ierobežota. 2023. gadā saņemtais SIA “Groglass” īpašais ziedojums, dāvinātais anti-reflektīvais stikls Artglass, ir pavēris jaunas iespējas. Tukuma muzeja saimniecības nodaļas darbinieki ir restaurējuši vecos rāmjus un izgatavojuši jaunus, un pārrāmējuši 53 mākslas darbus, kas apskatāmi ekspozīcijā, un vairāk nekā 20 citas grafikas, kas tiks izmantotas turpmākajās izstādēs.

SIA “Groglass” ir viens no vadošajiem anti-reflektīvo un citu augstas veiktspējas stikla pārklājumu izstrādātājiem un ražotājiem pasaulē. 2024. gadā, atzīmējot 20 gadu jubileju, uzņēmums ir ziedojis anti-reflektīvo stiklu vairākiem mākslas muzejiem Latvijā. Tukuma novada pašvaldības budžeta finansējums un Tukuma muzeja ieņēmumi no maksas pakalpojumiem deva iespēju labiekārtot ekspozīcijas telpu, papildinot to ar sliežu un iekaru sistēmu, atvilktņu skapjiem un bezskābā kartona iepakojumiem grafiku glabāšanai.

Ekspozīciju sagatavoja Tukuma Mākslas muzeja vadītāja Inese Klestrova, apmeklētājiem piedāvājot to mākslas darbu izlasi, kam ir īpaša vērtība tieši Tukuma muzeja vēsturē.  Apskatāms Jēkaba Kazāka darbs “Mets gleznai” (1919), kas tiek uzskatīts par pirmo mākslas darbu, kurā attēlots sarkanbaltsarkanais karogs. No iznīcināšanas to 1953. gadā paglāba toreizējais muzeja direktors Leonīds Āriņš.

Mākslas vēsturē un grāmatnieku aprindās labi zināms ir 20. gadsimta sākumā oforta tehnikā tapušais Raiņa portrets, kura autors ir novadnieks Ernests Zīverts. Apmeklētājiem mazāk pazīstams viņa darinātais “Mātes portrets” asējuma tehnikā, kas apskatāms jaunajā ekspozīcijā. Ernests Zīverts ir devis nozīmīgu ieguldījumu ne tikai Latvijas, bet visas cariskās Krievijas grafikas mākslas tehniku attīstībā, bet gājis bijā Staļina represiju laikā.

Tukuma muzeja kolekcijā izceļami Sigismunda Vidberga tušas zīmējumi, kas tapuši 20. gadsimta vidū emigrācijā. Pateicoties mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača publikācijām, Eiropā pazīstams Kārļa Padegas tušas zīmējums “Sveika, Eiropa!” (Vivat Europe!), kas Latvijā maz eksponēts. Jaunajā ekspozīcijā apskatāms arī Romāna Sutas tušas zīmējums, Voldemāra Tones, Teodora Ūdera un Pētera Upīša ogles zīmējumi, Voldemāra Irbes un tukumnieka Paula Štelmahera pasteļi. Plaši pārstāvēta akvareļglezniecība, tostarp – 2024. gada jubilāra Harija Blunava darbi.

Tukuma muzejs pateicas SIA “Groglass” par ziedojumu, Tukuma novada pašvaldībai par atbalstu un darbiniekiem par nesavtīgo ieguldījumu, lai padarītu pieejamu publikai nozīmīgo Latvijas mākslas kolekciju!

Komentāri

  1. Grafikai antireflektīvais stikls ir bez ierunām o.k. Bet, piemēram, eļļas gleznām, kuras arī dažkārt dažādu iemeslu dēļ jāpasargā no atmosfēras ietekmes, antireflektīvais stikls ar savu attiecīgo virsmas smalko reljefu piedod reprodukcijas efektu – tas krāsas vizuāli padara blāvākas, nozog to sulīgumu. Stikls vai cits caurspīdīgs materiāls ir mākslas darba konvertējuma virspuses daļa. Aizmugures konvertē ar citiem materiāliem. Protams, parasts stikls reflektē, to var nejauši saplēst, tomēr, ja bez aizsardzības funkcijas domājam arī par gleznojuma krāsu uztveri, tad parasts, plāns stikls to ļauj labāk. Ja kaut kas atspīd, tad var pavirzīties pa labi vai pa kreisi, lai izvairītos no atspīduma.

  2. Latviešiem ir svarīgu rūpēties par savu vietējo mākslinieku atstāto mantojumu. Tā ir Latvijas kultūra.

    1. Taisni jābrīnās, ka šoreiz ar putām uz lūpām nepiesauci savus mežoņu dieveļus.
      Beidz liekuļot, ka tevi interesē latviešu kultūras mantojuma saglabāšana, ja vien tas nav zaru būdu un alu līmeņī.
      Tu ar vislielāko baudu iznīcinātu Latvijas kultūras kanonā iekļauto Jana Rozentāla gleznu ”No baznīcas”, jo tur tak attēlota tevis nīsto Kristiešu Baznīca, un cik un cik laimīgi ļaudis tur attēloti.

      1. 2022 saka: 27.01.2024 12:55 Tu esi prokremliska vate, ja ienīsti Latvju Dievus. Un ja tu gribi izsmiet, nozākāt un aizliegt Latvju Dievus – Dievu Pērkonu, Dievieti Laimu, Dievieti Māru – tad tev pie psihiatra ir jāārstējas.

  3. 2022 saka: 27.01.2024 12:55 Un? Man nav problēma atjaunot seno Baltu tautu Dievu un Dieviešu kultus. Skandināvi savu senču ticību ir atjaunoši. Saucās asatru (eng: Asatru; Heathenry). 1) Ir svētie raksti: Vecākā Edda, Jaunākā Edda, Islandiešu sāgas. 2) Ir tradīcija. Rūnu maģijas un buramvārdu grāmatas. Ir asatru rokasgrāmatas, kā veikt rituālus. 3) Skandināvu Dieviem un Dievietēm – Āsu Dieviem, Vānu Dieviem un Dieviem Jotuniem – ir savi atribūti un kulta lietas. Gan zīmējuma jeb gleznojuma veidā, gan elka veidā. 4) Ir tempļi jeb hofas. Un ir elkmeži. Elkus var izdrukāt ar 3D printeri. Daļa ir bezmaksas. Iedvesmojoties no kolēģiem Skandināvijā var atjaunot Baltu Dievu un Dieviešu panteonu. Vismaz dažu Dievu un Dieviešu kultus var padarīt spēcīgus. Pēcāk tu manis veidotos attēlus redzēsi internetā. Gan Vikipēdijā, gan foto depozitorijos ar atsaucēm latviski un angliski. Šis tas būs lietuviski.

  4. Latvieši ir strādīga, kārtīga un neatlaidīga tauta.
    Tieši tāpēc lepojos ar Konstantīnu Pēkšēnu, Jozefu Vītolu, Janu Rozentālu, Gunāru Birkertu, Imantu Lancmani, Pēteri Vasku, Elīnu Garanču un trimdas latviešiem.
    Tu esi tiešs pretpols jeb parodija nosauktajiem Latviešiem- ar nabadzības kultu apsēsts dīvainis, bet ar to vēl nepietiek, tu kaut kādas mežoņu cilšu blēņas esi pacēlis reliģiska fanātisma līmenī.

    Tu esi īsts sovoks, kurš visu laiku kviec, dodiet, dodiet, dodiet un Latviešu Tautas apkaunojums, kurš noderīgs tikai mokšumongoļiem.

    1. 2022 saka: 28.01.2024 09:38 Tu vienalga man nepatraucēsi izcelt senos Baltu tautu Dievus Saulītē. Es esmu uzticīgs baltu tautu natīvajiem, autothonajiem Dieviem un Dievietēm. Kristus kultam es nepakļaujos, jo neesmu semīts: arābs vai ebrejs. Un es dzīvoju Baltijā, no saviem senčiem mantotajā zemē. Pat ar ierobežotu naudu var radīt mākslu. Pietiek vien ar datoru, Office 365 programatūru, krāsu printeri un spoguļkameru. Un es radīšu savu mākslu ikvienam bezmaksas. Internetā it viss būs pieejams bezmaksas. Un arī viegli atrodams. Dievam Pērkonam, Dievietei Laimai, Dievietei Mārai un pārējiem Latvju Dieviem es izveidošu spēcīgus kultus. Internets paver tādas iespējas, no kā 12. gadsimta krustneši nobītos.

    2. Ne jau nu internetu izgudroja mežoņu ciltis, bet gan tieši krustnešu pēcteči.
      Mežoņu ciltīm vienīgā ”morāle” bija aiziet aplaupīt blakusesošo cilti un daļu no tām nokanibalizēt.

      1. 2022 saka: 28.01.2024 12:52 Radīšanas grāmata 22:8 ”Dievs pats sagādās upurjēru dedzināmam upurim.”. Un šis pats Dievs, ko kristieši tik dedzīgi pielūdz, iedvesmoja kristiešus dedzināt ugunskuros dzīvus cilvēkus viduslaikos kā upurjērus Vecajā Derībā. Ļoti kristīgi ir dedzināt dzīvas radības ugunī, āmen!

      2. 2022 saka: 28.01.2024 12:52 Bībele ir pilna ar destrukcijām. BibleHub lai tev nāk talkā!

  5. Vai tas tavs darbs būs balstīts uz zinātniskiem pētījumiem, jeb tās būs vienkāršas Gintermuižas-Naukšēnu klienta piezīmes?
    Kāpēc klusē par to, cik mežoņi viens otru apkāva un apēda?
    Kā tad citādāk varēja mežoņiem iemācīt kaut minimālās civilizācijas un morāles normas, kā tikai ar kārtīgu pātagu.

    1. 2022 saka: 28.01.2024 14:36 Nu, tu pats par sevi pateici. Es darīšu visu, lai 21. gadsimtā novērstu krustnešu veiktos noziegumus 12. gadsimtā. 21. gadsimts ļauj man darīt to, ko nevarēja izdarīt 12. gadsimtā. Tagad ir internets. Un man vienalga, ko par mani cilvēki domā. Es darīšu visu, lai atjaunotu un koptu senču pagānismu. Un Dievi man ir liecinieki. Atšķirībā no mācītājiem priekš manis reliģija nav biznesa projekts.

      1. Tātad atjaunosi mežoņu laupīšanas un kanibālismu.
        Ko es teicu, tu esi viens riktīgs mokšmongoļu pārstāvis.

        1. 2022 saka: 29.01.2024 10:23 Vēsturiski cilvēki priekš kristiešiem bija upurjēri sadedzināmajam upurim. Viduslaikos kristiešu valstīs dzīvus cilvēkus dedzināja ugunskuros, lai izdabātu kristiešu Dievam. Kristieši turpināja Ābrama iesāktos briesmu darbus. Genesis 22:8 Lai BibleHub nāk tev talkā!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *