Attēlam ir ilustratīva nozīme

Par domes nodaļām un kultūras nama projektu

4. decembrī ierastā preses konference nenotika, bet aktuālos jautājumus ar pašvaldības izpilddirektoru Ivaru Liepiņu pārrunājām telefoniski.

Ir plāns apvienot nodaļas

Jau novembra Finanšu komitejas sēdes darba kārtībā bija iekļauts jautājums par Sabiedrisko attiecību un marketinga nodaļas un Kultūras un sporta nodaļas apvienošanu, tomēr sēdes sākumā pašvaldības vadītājs Gundars Važa informēja, ka jautājums no darba kārtības izņemts, neko sīkāk nepaskaidrojot. Kā pēc tam noskaidrojām, neskatīt šo jautājumu bijusi deputātu iniciatīva, jo tas no budžeta prasītu vēl, ja pareizi sapratām, 30 000 eiro, kam neesot bijis nekāda pamatojuma.

Preses konferencē lūdzām izpilddirektoru Ivaru Liepiņu skaidrot, kāda īsti būs abu nodaļu nākotne. I. Liepiņš stāstīja, ka nu jau kādu laiku ir doma abas nodaļas apvienot, lai darbs būtu produktīvāks: “Par Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas darbu viņam bijuši vairāki iebildumi, kas turklāt laika gaitā neesot ņemti vērā, tāpēc pareizākais lēmums būtu abas nodaļas apvienot.  Vaicāts, kurš būs šīs nodaļas vadītājs, I. Liepiņš skaidroja, ka tā kā Laurai Stūrītei, kas no 1. novembra vada Kultūras un sporta nodaļu, ir pieredze arī sabiedrisko attiecību jomā, visdrīzāk viņa būs šīs nodaļas vadītāja. Kas attiecas uz papildu finansējumu, apvienojot nodaļas tāds nebūs nepieciešams, jo papildu štata vietas veidot nav plānots. Vien ir iecerēts veselības veicināšanas speciālists, līdz ar to tā atalgojumam finansējums būs jāparedz.

Tā kā domes sēdē deputāts Juris Šulcs interesējās, vai šo jautājumu nevar risināt, piemēram, saistībā ar kultūras centra veidošanu, jo, kā paredz Kultūras centru likums, pašvaldība līdz 2023. gada 31. decembrim vismaz vienam kultūras centram nodrošina metodiskā kultūras centra statusu, interesējāmies, vai ir kas zināms par šo nosacījumu. I. Liepiņš skaidroja, ka ir plānots decembra komitejās par šo jautājumu diskutēt, bet šobrīd viņam nav atbildes, kā tas tiks risināts.

Būs otrs valdes loceklis

Par SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» darba izvērtējumu jau rakstījām septembrī, un tad arī tika izteikts viedoklis, ka uzņēmumā varētu būt vēl viens valdes loceklis. Šādu risinājumu lielākais šī pašvaldību veidotā uzņēmuma kapitāldaļu turētājs – Talsu novada pašvaldība – rosināja jau pirms vairākiem gadiem, taču Tukuma novada pašvaldība tam iebilda. Interesējoties, kad tiks izsludināts konkurss uz šo valdes locekļa amatu, I. Liepiņš skaidroja, ka 4. decembrī notikusi kapitāldaļu turētāju sanāksme, kurā izdarīti grozījumi uzņēmuma statūtos, un jau drīzumā tiks izsludināts konkurss uz šo amatu.

Vēl interesējāmies, kāpēc tikai tagad iedzīvotājiem tiks skaidrota jaunā bioloģisko noārdāmo atkritumu sistēma, ja reiz citās pilsētās tā jau ieviesta. I. Liepiņš skaidroja, ka pilotprojekts bijis Talsos, kur lielas atsaucības no iedzīvotājiem nav bijis: “Būs tikšanās; ir bijusi informācija «Piejūras» un pašvaldības mājas lapā, un ja būs jautājumi, skaidrosim vēl. Sistēma jau tikai no nākamā gada janvāra ir jāievieš, līdz ar to laiks vēl ir.”

Kultūras nama pārbūves projektētājs zināms

Pēc divu mēnešu ilgas konkursa piedāvājumu vērtēšanas noskaidrots uzņēmums, kas izstrādās Tukuma kultūras nama pārbūves būvprojektu. No trim pretendentiem iepirkumu komisija izvēlējās PS «ZGT» piedāvājumu, kas konkursā piedāvāja lētāko cenu 198 500 eiro bez PVN. Kā skaidroja I. Liepiņš, arhitektes Zaigas Gailes sākotnēja skiču projekta iecere tiks saglabāta, un konkursā uzvarējušo arhitektu darbība tiks uzraudzīta: “Tomēr mēs arī labi apzināmies, ka šie 198 000 eiro ir pašvaldības kompromiss starp cenu un kvalitāti, un mēs nezaudējam ticību, ka būs arī kvalitāte.”

 

Plašāk lasāms otrdiena, 5. decembra laikrakstā ŠEIT======>>>>>>>>>

Komentāri

  1. Nosaukt presei pa telefonu Lauru Stūrīti par jaunās nodaļas vadītāju ir rupjš ētikas un Darba likuma pārkāpums. Amatpersonu iecelšanai amatā likums paredz organizēt atklātu konkursu.

    1. Vai maz zini, kas ir būvprojekts un kādām prasībām tam jāatbilst?
      Vai tev maz ir sajēga, cik maksā sertifikāti, cik maksā nepieciešamās kompjūterprogrammas utt.
      Uzzini un tad vāvuļo!
      Jeb tev visu vērtību etalons ir 25kg vislētāko makaronu pakas?

      1. 2023 saka: 10.12.2023 17:23 AutoCad, AutoDesk nav dārgas. RTU studentiem šīs datorprogrammas ir bezmaksas. Man kā bijušajam RTU MLĶF ķīmijas tehnoloģijas studentam ir apgūta rasēšana 2KP apjomā. Nez kāpēc LU ĶF šādu apsurdu studiju kursu saviem studentiem neuzspiež. Pie LU ĶF ir ap 50 absolventu. Bet pie RTU MLĶF ir ap 20 absolventu.
        200 000 eiro par pliku rasējumu ir bišķīt par daudz.

      2. 2023 saka: 10.12.2023 17:23 Es zinu cik maksā. Vīrusoloģijā lētākais elektronmikroskops maksā no 50 000€. Un cēzija hlorīds preparātu “krāsošanai” 120€ par 100g. Latvijā bakalauriem laborijas darbus vīrusoloģijā nekur nedocē. Pat BMC to nedara, lai gan tur labori citos kuros notiek. Vot, vīrusoloģijā ir baigās izmaksas, pa ja tu darbojies vien ar prokariotu vīrusiem savam priekam. Virur, kur ir eikariotu vīrusi, tur izmaksas ir krietni nenormālākas. Jo šūnu kultūras pudelēs ir dārgas. Viena 0,5l pudele ar šūnu kultūru maksā virs 100€. Un termostats ar izmainīto gāzu sastāvu ir dārgs un elektrību rijošs. Zinātne ir dārgāka par kaut kādu rasējumu. Te vienkārši naudu ķešā iebāza domei pietuvinātie.

  2. “Pēc divu mēnešu ilgas konkursa piedāvājumu vērtēšanas noskaidrots uzņēmums, kas izstrādās Tukuma kultūras nama pārbūves būvprojektu. No trim pretendentiem iepirkumu komisija izvēlējās PS «ZGT» piedāvājumu, kas konkursā piedāvāja lētāko cenu 198 500 eiro bez PVN.”
    Gribētos zināt, kā izpaužas konkurss par projekta izstrādāšanu… Kā firma pierāda, ka tieši tā ir vislabākā projekta izstrādāšanai? Vai tiek uzskaitīti firmā strādājoši nopelniem bagāti arhitekti , būvinžnieri un šīs firmas veiksmīgākie projekti? Un kā var paredzēt, ka šajā reizē arī tieši šai firmai būs vislabākais projekts? Parasti taču rīko jau izprojektētu projektu konkursu, Iznāk, ka tagad ir kaut kāds konkurss par iespējām izstrādāt projektu. Bet, ja nu šis projekts nebūs veiksmīgs? Vai tad tik un tā tiks samaksāti 198 500 eiro, bet tad būs jāpieliek arī to PVN, un tie tad būtu vēl 41600 eiro. Kopā sanāktu 240 185 eiro… Tātad samaksa par “kaķi maisā”, taču – ja solīts, būs jāmaksā… Vārdu sakot, es nesaprotu. Vai kāds var kaut ko paskaidrot, lai viss būtu skaidrs. NTZ vajadzētu vēlreiz izstudēt šo situāciju.

  3. Skolniekzellis saka:
    ”200 000 eiro par pliku rasējumu
    naudu ķešā iebāza domei pietuvinātie”

    Šīs divas pērles parāda, cik Skolniekzellis ir tālu no reālām lietām, tādām kā būvniecība.
    Viņam nav ne mazākā sajēga kādas birokrātiskās normas ir jāizpilda, bet šim prātā tikai rasējums.
    Tas nav tava lumpeņa ķemertiņa projekts, kurš uzšņāpts uz burtnīcas lapas.
    Kā tad tai naudai tika klāt tie domnieki, varbūt esi iedomājies, ka vēl joprojām staigā naudas koferiem un, ka pārskaitījumu nauda neatstāj pēdas.

    Lumpenim lumpeņa dziesma un par citiem spriež pēc savas deklasētās vides.

  4. “Bioloģiski noārdāmo atkritumu sistēma jau tikai no nākamā gada janvāra ir jāievieš, līdz ar to laiks vēl ir”- citāts no Liepiņa teiktā. Tas ir-sistēmai jāsāk darboties pēc 20 dienām! Tagad tikai sāks kko darīt, skaidrot iedzīvotājiem utt. Pa vidu vēl svētki. Nav tā kā sen jau nokavēts un nogulēts, Liepiņ un co???

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *