Jaunmoku pils jumts “atdzimis” tā vēsturiskajā izskatā

Pēc deviņu mēnešu ilga darba ir pabeigta Jaunmoku pils jumta seguma nomaiņa, atjaunojot tā sākotnējo vēsturisko izskatu. Šobrīd pili no jauna rotā divu krāsu jumts ar ornamentu, kas veidots no sarkaniem un melniem māla dakstiņiem, un vairākām jumta izbūvēm, kā to sākotnēji bija iecerējis pils projektētājs Vilhelms Bokslafs. Jumta atdzimšanas svinīgais pasākums Jaunmoku pilī notiks 30. septembrī, uz kuru ir aicināti visi interesenti.

Pils jumta seguma nomaiņas un atjaunošanas darbi tika uzsākti 2021. gada nogalē. Tie tika veikti etapos, saglabājot pils nepārtrauktu darbību un pieejamību apmeklētājiem. Būvdarbus iepirkuma konkursa rezultātā veica SIA “ReRe Meistari”, piesaistot pieredzējušus speciālistus vēsturisko objektu rekonstrukcijā. Darbu ietvaros tika veikta jumta konstrukciju atjaunošana, dakstiņa seguma pilnīga nomaiņa, skursteņu mūru atjaunošana, skārda iesegumu un pieslēgumu uzstādīšana. Projektu izstrādāja arhitekte Ināra Caunīte ar komandu (SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”), kura šogad apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni arhitektūras mantojuma saglabāšanā. Projektā tika rekonstruēts oriģinālais jumta seguma klājuma ornaments no māla dakstiņiem sarkanā un melnā krāsā. Šo krāsu ornaments ir saglabājies arī pils ķieģeļu fasādē, tādējādi šobrīd veidojot vienotu kompozīciju. Kopējās būvdarbu izmaksas sastādīja 474 647,25 EUR.

Gadu gaitā daudzkārt ir mainījušies gan pils īpašnieki, gan tās izmantošanas mērķi un dažādu periodisku remontdarbu dēļ tika zaudēts arī pils jumta vēsturiskais izskats. Šobrīd pili apsaimnieko SIA “Jaunmoku pils”, kas ir AS “Latvijas valsts meži” meitas uzņēmums.

Jaunmoku pilij šis ir lielākais atjaunošanas projekts kopš 80-tajiem gadiem. Tad arī pēdējoreiz tika remontēts iepriekšējais jumta segums ar dažādas izcelsmes un nolietojuma dakstiņiem. Tāpēc šobrīd esam ļoti gandarīti par pilnīgi jaunu segumu, kas dos būtisku pienesumu ēkas tālākajā saglabāšanā. Darbu gaitā tika izvēlēti ilgtspējīgākie jumta ieklāšanas risinājumi, kā arī ļoti precīzs meistaru darbs, kuru var redzēt un novērtēt arī no malas, nemaz neatrodoties uz paša jumta. Tas ir dubults ieguvums Latvijas vēsturisko ēku arhitektūrai – gan pils saglabāšana, gan vēsturiskā izskata rekonstrukcija,” komentē Jaunmoku pils valdes locekle Aiva Logina.

Jumta atklāšanas un prezentācijas pasākums ir plānots 30. septembrī, plkst. 14.00 Jaunmoku pilī, uz kuru ir aicināti visi interesenti, kā arī procesā iesaistītās personas. Pasākuma laikā plānotas sarunas par, ap un uz jumta, tā ieskandināšana Rīgas Saksofonu kvarteta pavadībā, “Jumta stāsts” caur video formātu, kā arī G. Dukštes izstādes “Lidojumā” atklāšana pils tornī.

Jaunmoku pils ir celta pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa 1898. gadā izstrādātā projekta kā Džordža Armitsteda medību pils. Pils celtniecība tika pabeigta 1901. gadā, kad Džordžs Armitsteds kļuva par Rīgas pilsētas galvu. Armitsteda īpašumā pils palika līdz 1904. gadam, kad tā tika pārdota.

Komentāri

  1. Diez kapec tik baiss nosaukums..kas tur mocijas..laikam gadu simti sevii glabaa baisus noslepumus un muzigas cilveku mokas..saprastu vel ka viduslaiki beigusies..ne viduslaiki ir atgriezusies.

    1. Viduslaiki. Padomju laiki. Tie visi bija okupantu laiki. Un, protams, šie laiki ir nesuši latviešu tautai mokas.
      ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙁
      Skolnieciņš® ™Skolnieciņš

  2. Lai nu pils paliek princesem un spokiem..un laika vecim kas pa jumtiem staigaa un sagrauz akmeni pat smiltis un nober cilvekam pie kajam..un smej.redz nekas sai pasaule nav muzigs..liec jaunu jumtu muure sienas ja gribi apstadinat laiku.un auzbraukt nolaist noguruma tvaiku…ak laika .veci..driz pili iedegsi tu sveci lai gaisa top..kad rudens tumsa apkart staigas…un cilveki bez gaismas badaa klaigas..aj laika veci iededz man ceribas gaismas sveci

      1. A, Tu organiskās ķīmijas speckursu esi sekmīgi beidzis? Ar LSD drošības datu lapu esi iepazinies? Literatūru par sintēzes gaitu esi lasījis? No kurienes Tev tādas zināšanas par LSD? Kaut kā aizdomīgi. Skolas kursā to nemāca.
        ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂

  3. Cik kvadrātmetru liels ir tas jumts? Cik viens kvadrātmetrs izmaksāja? Varēja noalgot simtlatniekus. Tie darbu veiktu čakli un strādīgi. Citas pašvaldības “Simtlatnieku programmas” ievaros simlatniekiem uzticēja dažādus remontus. Tajos laikos bija krīze. Daudzi labi celtnieki bija bez darba. Un viņus varēja izmantot. Simtlatnieki bija pilnībā Eiropas finansēti, vietējie pašvaldību pārvaldnieki tur nekā nezaudēja. ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂

    1. Nemelo, labi celtnieki nav bez darba.
      Bez darba ir tikai slaisti, darba kavētāji, dzērāji darba laikā, simulanti un neuzticami darbinieki, kuriem pat lāpstu nevar uzticēt, jo pēc darba to kaut kur nometīs.

      1. Celtniecībā var ātri sabeigt veselību. It īpaši ja tika strādātas virstundas deviņdesmitajos gados un divitūkstošo gadu sākumā (pirmā dekāde). Drošības tehniku tad neievēroja, jo firmai tas nebija finansiāli izdevīgi. Lika strādāt un viss. Par cilvēkiem nedomāja, lai ASV un Rietumeiropā visi celtniecības normatīvie akti bija sarakstīti visai korektā veidā pat 20. gs vidū, tur cilvēkus ciena. Algas bija aploksnēs vai daļēji aploksnēs. Bija arī nelaimes gadījumi. Deviņdesmitajos gados pēc nelaimes gadījuma nabaga celtnieks varēja nonākt arī būvgružos un pazust bez vēsts (tas ir bez jokiem). Un celtniecībā strādā ne tas izglītotākais sabiedrības slānis, citreiz arī kolēģu vainas dēļ var notikt nelaime. Manam tēvam pēc ilga darba celtniecībā bija pārciesti divi insulti un astma smagā formā. Piecdesmitgadniekiem pirmspensijas vecumā ar darbu ir čābīgi. Manam tēvam tik un tā ir vairāk par 30 gadiem oficiālā darba stāža, viņš jau ir vairākus gadus pensionārs. Simtlatnieku programma ir īsta ņirgāšanās par cilvēkiem. ©Skolnieciņš 1999-bezgalības 🙂

      2. Komentētāj Celtniek, mans tēvs simtlatnieku programmas ietvaros ne tikai ziemā tīrīja ceļmalas no krūmiem un kokiem, bet arī pilnībā renovēja kapsētas akmens mūri 750 metru garumā un apmēram 1 metra augstumā. Tas ir tuvinātais kapsētas perimetrs mērot kapsētas mūra satelītattēlu no Ģeotelpiskās Informācijas aģentūras karšu pārlūka datiem. Darbs aizņēma divas siltās sezonas, jo kad ir mīnusi, tad nedrīkst mūrēt, jo betons plaisās, neturēsies kā vajag un fiziski tas ir nereāls darbs. Ūdens sasalst un rodas sūdi. Manu tēvu uzraudzīja vietējais pašvaldības priekšsēdētājas vietnieks, kuram alga tolaik bija padsmit tūkstoši latu uz rokas gadā (pirms nodokļu nomaksas). Nu, ap 20 000 latiem. Nebrīnīšos, ja kāds domnieks saņēma sev prēmiju un atmazgāja Eiropas naudu. Par pirmo gadu bija 100 lati mēnesī, par otro 80 lati mēnesī. Un man kā trūcīgam bērnam skolā pat brīvpusdienas atteica. Un pēc vidusskolas ar vidējo atzīmi 8 balles, manu stipendijas pieteikumu noignorēja pat Vītola fonds. Tagad es studēju, bet tikai ar vecāku atbalstu. Ja simlatniekos pavadīto darba stāžu nodokļu ziņā pielīdzinātu ministu algai, tad mana tēva ikmēneša pensija pakāptos ar dažiem desmitiem eiro. Tas atvieglotu izdzīvošanu. ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂

  4. Prieks par Jaunmoku pili.
    Vienmēr ir paticis šeit iegriezties un papriecāties par skaisto pili un skaistajām puķu dobēm, pastaigāties pa parku.
    Jaunmoku pils ir mans favorīts visos gadalaikos.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.