Tukuma pienotava sāka darboties jau pirms 111 gadiem, 1913. gada 20. jūnijā. Tās nosaukumi bijuši dažādi, bet kā akciju sabiedrību «Tukuma piens» mēs to pazīstam kopš 1996. gada 14. maija, kad tika reorganizēta Tukuma piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība.
Kā viens no lielākajiem piena produktu ražotājiem valstī uzņēmums ir populārs ne vien Tukumā, bet arī visā Latvijā – ik dienu no Kurzemes piensaimniekiem uzņēmums saņem vidēji 250 tonnu piena, kas tiek pārstrādāts apmēram 300 dažādos produktos. «Tukuma piena» zīmolu «Baltais» pazīst gan pie mums, gan arī ārzemēs.
Tomēr «Tukuma pienam» nereti gadās arī ķibeles. Bijuši skandāli par Slocenes piesārņošanu ar rūpnieciskiem notekūdeņiem, kā arī sūdzības par uzņēmuma vadītājiem pastarpināti piederošo daudzdzīvokļu māju, kurai miljonus pelnošā kompānija nevar un nevar nodrošināt apkures pieslēgšanu. Tomēr pēdējā laika notikumi aizēnojuši daudzas iepriekš zināmās nebūšanas un beidzot sadarbībā ar kolēģiem no Latvijas televīzijas raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» esam savākuši pietiekami daudz faktu un liecinieku liecību, lai nodotu šos materiālus atklātībai.
Četri nelaimes gadījumi – četru mēnešu laikā
“Vispār jāsaka, ka aizsarga līdzekļus tikai tad mēdz ierīkot, kad kāds sakropļots vai nosists. Un pie visiem šiem nepietiekošiem aizsarga līdzekļiem kungi pavēl vēl, mašīnām ātri ejot, siksnas uzlikt, tikai retos gadījumos pamazina ātrumu vai pietur spēka mašīnu…,” tā pagājušā gadsimta sākumā ar sašutumu vēstīja laikraksts «Arodnieks» (1911. gada 10. februāris), aprakstot tā laika rūpniecībā strādājošo ārkārtīgi smagos un kaitīgos darba apstākļus: sešpadsmit stundu darba diena, zema darba drošība, kā rezultātā traumas un locekļu sakropļošana bija kļuvusi par ikdienu. Varētu domāt, ka 21. gadsimta Eiropā tā jau ir sen aizmirsta prakse, drūma vēsture, par kuru lasot, varam atviegloti nopūsties, ka “mūsdienās tā nenotiek”. Tiešām? Diemžēl, pat neraugoties uz modernajām tehnoloģijām un darba drošības prasībām, notiek gan.
«Tukuma piena» ražošanas cehos četru mēnešu laikā bijuši jau četri negadījumi, no kuriem pirmais 2023. gada 17. oktobrī beidzies ar smagu sakropļojumu, deviņpadsmitgadīgam puisim biezpiena sieriņu masas sagatavošanas iekārtā zaudējot četrus labās rokas pirkstus. Nākamā nelaime, kas saistīta ar tehnoloģiskajām iekārtām, notikusi 7. decembra rītā, kādai strādniecei gūstot plaukstas lūzumu. Vēl viens reģistrētais nelaimes gadījums – naktī no 27. uz 28.janvāri: strādniece guvusi labās rokas plaukstas traumu – arī viņai norauts pirksts. Un visbeidzot, 14. februārī – atkal traumēts pirksts. Visi šie ievainojumi un sakropļojumi notikuši pie saldo sieriņu ražošanas iekārtām. Kā gan tas varēja gadīties?
Pirksti palika saldo sieriņu masā
Par to, kā viss notika, liecina pirmais cietušais, – Matīss Jānis Jansons, kurš līdz traģēdijai paguva nostrādāt uzņēmumā tikai mēnesi; tātad par pieredzējušu darbinieku viņu nekādi nosaukt nevarētu. Puisis stāsta, ka 17. oktobris viņam pēc grafika bijis paredzēts kā atpūtas diena spēku atgūšanai pēc iepriekšējās 16 stundu garās maiņas, tomēr saņēmis paziņojumu, ka jāstrādā. Tiesa, uzņēmuma izdrukātajā darba laika uzskaites tabulā uzrādīts, ka iepriekšējā diena, 16. oktobris, viņam bijusi brīva, un atliek vien domāt, kam īsti ticēt, – cietušā liecībai vai papīram, kas, kā saka, pacieš visu…
“Es biju jau sešos no rīta tur. No rīta strādāju pie tā paša aparāta. Man bija jābūt brīvdienai tajā dienā, man atņēma brīvdienu, bija jābrauc uz darbu,” stāsta Matīss, piebilstot, ka citām ražošanas iekārtām operatori strādājuši divās maiņās, bet ne maisītājam, ko apkalpojis viņš. “Mums ir tikai viena maiņa, kaut vai līdz vieniem, diviem naktī jāstrādā būtu bijis.” Dienā sanākot strādāt 16 līdz 17 stundas. “Bija tādas reizes, kad līdz desmitiem, vienpadsmitiem strādāju un jau nākamajā dienā piecos, sešos bija jābūt tur,” saka Matīss.
Un tad tas notika. Aptuveni 21.35, kad vienmuļajā darbā bija aizvadītas jau teju sešpadsmit stundas. “Man bija pēdējā porcija. Tas viss būtu. (..) es biju redzējis, ka man tas kolēģis, kas mani (..) apmācīja, viņš tur ap to lūku ir tieši tā tīrījis, (..) un tieši tāpat darīju, un kaut kā ierāva iekšā, jo tur tās pogas nestrādāja uz lēno režīmu, bet tikai uz ātro. Tad ierāva iekšā, un sekunde – un nost bija pirksti.”
Vairāk lasiet 27. februāra laikrakstā
Skaties arī LTV raidījumu «Aizliegtais paņēmiens»
Komentāri
Atbildēt
Līdzīgi raksti
-
Svētku brīvdienās Latvijas Ceļu muzejs Milzkalnē aicina apmeklēt atjaunoto ekspozīciju «Ceļu nozares pirmsākums»
-
Pašvaldība piešķir līdzfinansējumu energoefektivitātes uzlabošanai
-
Kāpēc atkal kurinās ar gāzi?
-
Jaunpils un Viesatu pagastu ūdenssaimniecības pārņem «Tukuma ūdens»
-
Tumē durvis vēris bērnu un jauniešu centrs/FOTO/
Pats nepērku viņu produktus un tagad cerams vairāk cilvēki nepirks.
Piens garšo pēc ūdens, ogas jogurti pēc miltiem, produkti ātri saskābst. Tikmēr Limbažu piens droši 2 dienas pāri termiņam vēl garšo pēc piena. Šo miskasti nepērku un nepirkšu.
Jo mazāk ķīmijas, jo ātrāk bojājās. To tak tev vajadzētu zināt, nevis pukstēt…
Bojājas jo nav ievērota sterilitāte…..aparatūra netīra un tt.
Sterialitāte nevar tikt nodrošināta rūpnīcā/cehā. Bet kaut kādai aseptikai ir jābūt. Sterialitāte ir vien laboratorijās, kur ražo smalku elektroniku vai nodarbojas ar 4. bīstamības klases mikroorganismiem. Tomēr piespiedu ventilācijai, Hepa filtriem un vienkārši tīrām telpām bez liekām lietām būtu jābūt. Man kā studentam ir gadijies būt mācību ekskursijās uzņēmumos. Kopumā mūsu uzņēmumos viss ir tīrs. Es šaubos par tavu vārdu patiesumu. Neviens neriskēs ar produktu, ja tās pienotavas darbā ir ieguldīti miljoni. Iekārtas, ieraugi (varbūt no ārzemēm pirktie) ir dārgi.
Ķīmiķis saka: 27.02.2024 19:27 Melo. Ir pasterizācija un temperatūras kontrole. Turklāt, ja tavs produkts nav piesārņots ar kaut ko riebīgu, tad tas stāv arī ilgāk. Neesmu pārtikas tehnologs. Bet tu raksti kā cilvēks bez augstākās izglītības. Klišejisks apgalvojums, turklāt lecīgs.
Malacis
Ir jāpērk un jāatbalsta dzimtas pilsetas uzņemums,lai kā tur iet
Skolnieciņš saka: 27.02.2024 22:20 Cilvēk mīļo, tu neesi Skolnieciņš. Lai kā arī tu par mani izliktos, parodētu manu rakstības stilu un rakstītu viskautkādus apgalvojumus, tu nekad nebūsi Skolnieciņš. Tāpēc, segvārdu zagli, aizveries! Neraksti pretvalstis, pret Latviju vai Ukrainu vērstas muļķības la.lv un tv3.lv komentāros. Noriebies tu man esi.
tu mēslēdāj pat iedomāties nevari, kā pats esi te visiem noriebies!
laikam esi baltā piena pārstāvis
Tukums saka: 27.02.2024 18:23 Ne Tukumnieks, bet Trollis. Pats jau tu nemāki likumīgu un tikumīgu biznesu noorganizēt. Un izglītība tev ir nulle.
Ar izglītību ir pilna valsts ar trubiņiem! Ja galvā nav nekā, tad papīrs nelīdzēs
PVD saka: 28.02.2024 12:17 Izglītība, pirmkārt, ir pielaide noteiktam darbam jeb noteiktai profesijai. Piemēram, tu nedrīksti cilvēkiem ārstēt zobus, ja tu neesi sertificēts, diplomēts zobārsts ārstniecības personu reģistrā.
Tev tu par galvu runā beztēmā. Un ko cilvēks var bez izglītības. Medicīnas jomā vien kaitēt, nevis ārstēt. Turklāt ja kādu citu cilvēku ārstē cilvēks bez izglītības un neievēro medicīnā vispārpieņemtās metodes savā specializācijā, tad tas jau skaitās teju vai noziegums. Bet šeit es teicu, ka izglītība ir nepieciešama biznesam. Kā tu noorganizēsi pārtikas uzņēmumu no nulles, ja tu neesi pārtikas tehnologs? Nekā. Būs tev jāalgo cilvēku ar zināšanām. Bet pašam vismaz arodskolas izglītība būs vajadzīga šajā jomā. Nu, ar 9. klasēm, ko labu sataisīt ir grūti. Pat ar lielu pamatkapitālu.
Varu teikt vienu, pats strādāju tur un tiešām darba diena bija no 6 rītā līdz 22.23 pat reizēm līdz vieniem naktī un nākamajā rītā atkal 6 un tā 4,5 dienas pēc kārtas, vienkārši neizturami, un mēnesī vienmēr 250-280 stundas, kaut algas lapā virsstundas nebija nekad. Neviens neprasīja vai to var izturēt vienkārši pateica tev jābūt, tāpat svētku dienās ne vienmēr samaksāja dubultā. Tagad vairāk nekad tur neietu, jo cilvēcīga attieksme nav.
Un tikmēr g4s un eiro cash brīvi laidām pa 430 stundām mēnesī…
Nu tu safleiteji pamatigi ,par stundam.
Sen laiks runāt atklāti, no kā slēpjams?
strādnieks saka: 27.02.2024 19:12 Anonīmi komentāros katrs var gaudot. Pierādījumi ir? Pēc tava stāsta var spriest, ka tu vari iet policijā ar savu sakāmo un policijai vajadzētu izmeklēt, kas par lietu. Bet visādi citādi, ja tu melo, tad tā ir apmelošana. Maximā par virsstundām maksā dubultā un vel ēdina. Šaubos, ka pienotava būtu zemākā līmenī. Tur taču ir dārgas iekārtas, kaut kādu aseptiku ir jāievēro. Šaubos, ka pienotavā tik slikti maksā. Visticamāk tu skaļi melo. Un norāls cilvēks pie 1,8 slodzēm sajuktu prātā, ja gadu vai divus tā strādātu. Ar tevi kaut kas nav tīrs.
Nosauc uzņēmumu un pateikšu: ir konstatējami pārkāpumi! Un šis pieminētais uzņēmums tok nav izņēmums starp pārējiem… Pārtikas ražotnē vienmēr būs tāda specifika, ievestais produkts ir jāpārstrādā un nekas cits neatliek no vadības puses kā “piespiest” pakļaujoties strādāt papildus slodzi, neskatoties ne uz ko…. Jo cik esmu novērojis rets indivīds ir gatavs patiesi aizstāvēt savas intereses…. Vienkāršāk ir uzteikt darbu pēc paša vēlmes….
Lielaka daļa tukumnieki zin kas ir Tukuma piens,tik vietejā vara ,neko nezin,kamēr neiejaucas prese. Jā vel paskaititu cik tur cilvēki ir pastāvīgi uz slimibas lapām un pēc tam paliek ar invaliditati ,ujjj cik sanaktu.A darba inspekcija neko niatrod viss štokos
Pasvaldiba zin,tik kluse. Cik biezi ir bijusas reportazas,lidzko interve pasvaldibu atbil nauda.
Juris Siņelobovs tā arī nav ticis sodīts. Pensija šīm opim tūkstošos eiro mērāma. Un vel viņš skatā Draudzīgā Aicinājuma fonda mecenāts. Bet cik darbinieku dēļ viņa zaudēja darbspēju. Vēsture klusē. Toties viņa meita Ilona Siņelobova absolvēja LU kā ekonomiste un strādāja VID’a galvenajā ēkā Rīgā. Un piesedza tēvu – aplokšņu algu maksātāju. Žurnālistēm ir mājasdarbiņš šo stāstu izpētīt. Pētnieciskā žurnālistika taču eksistē? Citādi man kā biologam un puspabeigtam ķīmiķim būs pašam viss jāpēta.
Pēc “Aizliegtais paņēmiens” sižeta es laikam atturēšos iegādāties “Baltā” ražoto preci. Šobrīd nav pārliecība pat par to, ka iekārtas tiek kārtīgi iztīrītas no asinīm un vai tā asiņainā massa nenonāk apgrozījumā pa atlaižu cenām. Sviests kaut kāds.
Nu tiešām jāatsakās no viņu produkcijas.
Nekad neesmu pircis Tukuma piena preci un lepojos ar to. Kāpēc? Jo lielāku kaitnieku dabai par viņiem nav, gāž savus atkritumus upē kopš dibināšanas. Vides inspekcijai vienalga vai arī nopirkta, nevar saprast. Nu izrādās, ka pašu cilvēkus arī dzen postā. Ļoti žēl jaunā puiša, dzīve 19 gados tikai sākas…. Lūdzu NTZ noskaidrot, kā šim zēnam palīdzēt, varbūt ziedojumi jāsavāc. Darba devējam 100 punkti ir vienalga, tas būtu viņu stilā.
Ja Piena kombinata ta ir un daudz ko slepj un ir cilveki ko daudz slepj veselību sabeigt tur var jo ir jāstrada tur ir pat nezini aizejot uz darbu cikos busi majas pieredze ir bijusi
Nu, lai jaunais cilvēks izmācās par mikrobiologu. Diplomdarbu LU raksta 58 cilvēki. 60 budžeta vietas. Jelgavā arī pārtikas tehnologus nemet masveidīgi laukā kā tas notiek ar RTU ķīmijas tehnologiem. Kur problēma? Un veselība nebūs sabeigta. Celtniecībā ir vel briesmīgāk. Mans tēvs celtniecībā nopelnīja tādas arodkaites kā astmu un divus insultus. Tagad viņam tagad ir 68 gadi. Viņam tagad ir vel paaugstināts asinspiediens un muguras skriemeļu deformācija. Nu, būvniecība varbūt pat tagad ir krimināla, lai arī tagad kopš 1996. gada bija pieejama digitālā nauda un varēja aplokšņu jautājumu novērst. Bet VID’s un Darba inspekcija gulēja maza zīdaiņa miegu. Paldies Jurim Siņelobovam – Cēsu būvniecības mafiozo! Bet ja godīgi, tad Latvijā ir bijuši vel lielāki mērgļi.
Jebkurš lielais priekšnieks ir, pirmkārt, cilvēks. Respektīvi, niere ir atsitama un izsitama no tauku orbītas, kas vainagojas ar asinīm urīnā pēc traumas un tālāko invaliditāti vielmaiņas traucējumu dēļ. Bet par naudu izsistu nieri var ielikt vietā, jo taisa operācijas. Tas ir skumji, jo neģēlis var par naudu izveseļoties. Vajag sūdzēties. Par netaisnībām ir jārunā. Ja runāšana nelīdz, tad bariņā neģēli ir jāatspārda. Protams, to nedrīkst darīt kameru priekšā. Pa kluso. Lai pēcāk Valsts policija krimināllietu par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu nekad neatklātu. Citādi tas ir nenormāli, ka 21. gadsimtā cūcības notiek. Biznesu ir jāveido tā, lai visiem būtu labi. I darbiekam, i uzņēmējam, i sabiedrībai. Pretējā gadījumā tas nav bizness, tas ir mokukambaris.
Pie Jura Siņelobova nelaimes gadījumi notika bieži. Un bija arī darbinieku pašnāvības. Bija arī aplokšņu algas. Viss bija. Tomēr viņa meita strādāja ViD’a galvenajā ēkā 5. stāvā. Normāla tēva piesegšana no meitas puses. Un vel skaitās LU absolvente.
Cik ilgi vēl būs nedomājošas sovoku paliekas, tik ilgi vēl notiks šādi nelaimes gadījumi.
Atnāca uz darbu pilnīgi nedomājošs puisis, kaut kāds žora šim parādīja, ka var uzspļaut kaut kādai tur drošības tehnikai un, lūk, rezultāts.
Kad beidzot sāksiet saprast, ka darbā ar sarežģītu tehniku drošības tehnika nav nekāds fufelis.
Bet, ja kāds apzināti pārkāpis drošības tehnikas prasības, tad tam pašam pienākas sods.
Bet, ja nu uzņēmumā notiek kādas nelikumības, kas skar jūsu intereses, tad nav jāklusē kā kaut kādas rusņas vergam, par savām tiesībām ir jācīnās.
2022 saka: 28.02.2024 11:36 Siņka ir Sončika draugs. Sončiks dzimis Priekuļos, ja nemaldos. Abi divi komunisti no padomju okupācijas okupācijas laika. Sončiks VID’ā bij’ priekšnieks un Siņkas labs draugs. No tā arī sūdi tie aug. Mans tēvs kopš 2008. gada nestrādā Cēsu būvniekā. Grupu viņam iedeva vien 2015. gadā. 2. grupa uz mūžu. Astma un insulti notika vel Cēsu būvnieka laikā. Tālāk mans tēvs 2010. un 2011. kapos mūri restaurēja manā pagastā. 2012. gadā Tolmetā atrada darbu, bet tur negadījums un viņš vairāk tur nestrādāja. Labi, ka dzīvs palika.
Te ir raksts par ”Tukuma pienu”, nevis par tavu noziedzīgo tēvu, kurš līdzdalīgs noziegumos, jo no laba prāta nemaksāja nodokļus, bet tagad gaudo par mazo pensiju, kaut patiesībā līdzīgiem mērgļiem katru gadu pensijas indeksē daudz vairāk nekā apzinīgajiem nodokļu maksātājiem.
2022 saka: 28.02.2024 15:46 Celtniecībā visur tā bija. Būvniekiem bija karteris. Mafiozo draudzējās ar augstām valsts amatpersonām. Sūdzēties bezjēdzīgi. Bet es neklusēšu. Par Juri Siņelobovu rakstīšu angliski un latviski. Lai pasaule zina šo suņa bērnu! Turklāt darba tolaik daudzi darba devēji meloja kā maksā nodokļus. Mans tēvs nav noziedznieks. Te jārunā par Sončiku – VID’a ex.priekšnieku un Ilonu Siņelobovu, kas bija vecākā nodokļu eksperte. Kā nodokļu dižnemaksātāja miesīgā meita drīkstēja strādāt VID’ā tik augstā amatā? Ja teiksi, ko sliktu par manu tēvi, sitīšu tev pretī.
Draudzīgā acinājuma fonds neko nemācēja teikt, kā nodokļu dižnemaksātājs Juris Siņelobovs kļuva par mecenātu, ar ko fonds tā lepojās. Es jūnijā pagājušogad visu viņiem uzrakstīju no sava studenta e-pasta, kuram ir universitātes domēns. Šogad pajautāšu kāpēc man nedeva stipendiju, lai gan sekmes bija virs 7 ballēm un trūcīgā statuss. Pajautāšu.
2022 saka:
28.02.2024 11:36
Cik ilgi vēl būs nedomājošas sovoku paliekas, tik ilgi vēl notiks šādi nelaimes gadījumi.
Atnāca uz darbu pilnīgi nedomājošs puisis, kaut kāds žora šim parādīja, ka var uzspļaut kaut kādai tur drošības tehnikai un, lūk, rezultāts.
Nu, ja firma nevar objektam nodrošināt normālas stalažas. Esošās lūzt zem darbinieku svara.
Ja firma liek strādāt ar toksiskām lakām, kādas Eiropā nav sertificētas, bet ir no krievijas. Ko tad? Parastais respirātors pret organiskajiem, gaistošiem šķīdinātājiem neder. Es tomēr esmu caurkritis ķīmijas inženieris un biologs. Bišķu no dzīves sajēdzu. Ne mans tēvs pirmais, ne mans tēvs pēdējais, kas cieta no biznesmeņa Jura Siņelobova. Cēsu LU filiālē gada laikā var kļūt par pedagoģijas maģistru. Izmantošu iespēju, lai skolā mācītu Jura Siņelobova mazbērnus vai mazmazbērnus. Vairāk par četri viņi no manis ne ķīmijā, ne bioloģijā nedabūs. Vel slogošu ar mājasdarbiem bezjēgā, lai citur viņi būtu nesekmīgi. Kur jāpiesakās?
2022 saka: 28.02.2024 11:36 Dīvains formulējums “Apzināti pārkāpis.”. Ja tev darbā iedot strādāt ar kodīgu laku, no kuras tvaiko kodīgs, organisks šķīdinātājs un kura ir ražota krievijā, tad tu strādā ar to, kas ir. Un celtnieks nezina, ka šāds produkts aizliegts un dzīvībai bīstams. Lūk, kur astma rodas. Celtnieks nav ķīmijas tehnologs no RTU MLĶF.
Sieriņi ar proteīnu
Ntz.lv žurnālistes klusē par simtlatnieku programmu. PRIMO es atradu publikācijas, kur LU pētniecas slavēja simtslatnieku programmu. Es viņām šo to aizrakstīšu, kad pabeigušu LU. Diplomdarbu aizstāvēšu šoruden, jo maijā man nesanāk. Būs jauki. Es kā biologam ar šīm ekonomistēm būs daudz saskarsmes punktu. Varēšu diskutēt par biometriju un darba likumdošanu. Un uzdošu jautājumu. Vai LU maģistres ir gatavas nākt pie manis strādāt par strādniecēm par 80 latiem?
PRIMO kopkatalogā var brīnumus atrast. Bet tā akadēmiski dirsā līst, pielaizīties simtlatnieku programmas veidotājiem, kur darba līgums ir pārkāpts, ir vel jāmāk. Esmu ar mieru kā biologs rakstīt LU ekonomikai veltītajā žurnālā par simtlatnieku programmas sliktumu un izmantot biometrijā izmantotās datu analizēšanas metodes. Bet vai LU man to atļaus?
Piemēram, simtlatniekos mans tēvs cilāja lietos laukakmeņus, lai to mūri sataisītu. Bet mana pagasta ex.deputātes un sociālās darbinieces vīrs vairākas reizes to mūri restaurēja par maksu, jo bija mūrnieks. Viņš arī katru gadu pagastmājā taisīja remontus. Bet reāli tas mūris bija sabrucis un mans tēvs to sataisīja kā vajag. Mūris stāv arī tagad. Un ir ļoti ainavisks ap 750m kopgarumā. Divu gadu jeb divu silto sezonu darbs. To mans tēvs darīja 55 un 56 gadu vecumā. Respektīvi pagaidām es baidos, ka mani no LU BF var padzīt par sūdzēšanos. 3. kursa pavasara semestrī tas būtu slikti. Bet kad diploms kabatā, es drīkstu visu pateikt kā ir. Pieklājīgi. Bez rupjībām, norādot pārkāptos likumus. Mikrobiologiem alga ir 1000€ uz rokas. Varēšu valsti sūdzēt tiesā. Paldies kursiem, kur jāprezentē. Varēšu zinātniski uzstāties tiesā kā apsūdzības liecinieks. Vienkārši man tā nabadzība un pazemošana pamatskolā bija sāpīga. Un ja vel ir LU pētnieces, kas blēžus uzliela, tas ir kā bērt sāli vai kādu kairinošu, kodīgu vielu uz jēlas brūces. Tas ir nepatīkami. Tāpēc mans pienākums ir aizstāvēt mana tēva invalīda godu un cieņu. Un caur tiesu izcīnīt taisnību.
Muļķu bari vnk aizejat pastrādāt paši un tad redzēsiet cik pa īstam stundas tajā ma**u mājā ir jāstrādā un tad čīkstat gudri šeit.
Kā komenti, tā Skolniekzellū stāsta pekstiņstāstu par savu pajoļģimeni.
Tā viņš grib iežēlināt publiku, kaut patiesība šis nāk no komunistu roku bučotājiem, jo kas gan cits bija komunistu izpriecu namu oberis.
2022 saka: 29.02.2024 11:09 Tātad Cēsu restorāns blakus Vienības laukumam komunistu izpriecu nams. Un jokaini, ka liela daļa Cēsu komunistu no nomenklatūras kļuva par uzņēmējiem. Tev tādā ziņā ir taisnība. Komunistu mazbērni ir cienījami cēsinieki.
Jura Siņelobova tēvs – padomju armijas militārists, Cēsu motorrūpnīcā mazs priekšnieks. Māte – komuniste, ļoti aktīva, maizes kombināta direktore. Viņš pats komunists tā pat kā viņa drauģi. Vienārši cilvēki 90-tajos un 2000-tošo gadu sākumā bija pārāk samiernieciski. Ja tevi kā darbinieku piekrāpj, sit pretī.
Es viņu produkciju pirku un pirkšu. Runājot par negadījumiem, pašiem tak ar jāievēro drošības pasākumi lai nebūtu nedagījumi… Pats cilvēks neievēro drošību un tad skrien sūdzēties
Kad cilvēks nostrādā tās 14-16 stundas, tad loģiski ka uzmanība būs mazāka (ja vispār tāda būs) un šādi gadījumi tikai turpināsies. Es domāju tur pēc tādām nostrādātām stundām cilvēkiem arī būs pofig uz higiēnu, jo cilvēciski gribās ātrāk pabeigt pasūtījumu un tikt uz mājām. Pirkt vai nepirkt “Baltā” produkciju, tas ir katra personīgā izvēle. Kam garšo proteīns, tas arī ēdīs.
Es viņu produkciju pirku un pirkšu. Runājot par negadījumiem, pašiem tak ar jāievēro drošības pasākumi lai nebūtu nedagījumi… Pats cilvēks neievēro drošību un tad skrien sūdzēties.
Palasi stresa fizioloģijas (cilvēkiem) grāmatas. No virstundu darba krīt kroncentrēšanās prasmes. Un tālāk notiek tas, kas notiek.
Es arī prikšu un ēdīšu. Tiesa visām pusēm noteikumi ir jāievēro. Bet te izskatās, ka gan rakstā, gan raidījumā ir vēlme pāc sensācijas, bet ne pēc objektivitātes un ja vērīgāk pavēro intervētās personas, tad liekas, ka kaut kas tur arī nav kārtībā. Iespējams šantāža. Turklāt, šobos, ka Tukuma pienā darbinieki ir pieslēgti pie iekārtām un iespundēti uzņēmumā tā, ka viņi jo turienes netiek prom. Ja ir tik šausmīgi, tad jāmeklē cits darbs un no tās “drausmīgās” vietas ie jāiet prom. Neviens taču nav pieķēdēts.
Situācija izskatās, kā apmaksāta antireklāma. Jebkura ražošanā ir un būs negadījumi, nav tādas ražošanas kur viss ir gludi, bet es lepojos ar to, kā manā pilsētā ir tik liels uzņēmums. Darbs noteikti ir grūts, bet tas darbs ir te pat Tukumā un es zinu ,kā ja nu gadījumā palikšu bez darba, tad noteikti tur būs vakance. Pārliecināta ,ka tie ,kas tur strādā ilgu laiku ,saņem arī vairāk, nekā tie ,kas ‘’nevar iziet pirmdienās’’
Skolnieciņam mikrobio,se būdā atlieka
Vai tiešām tas ir LV uzņēmums, pieder Latvietim? Ir jāatbalsta tas, ka cilvēks ir vērtība, ja notiek negadījums, tad tas cilvēks ir maksimāli jāatbalsta un sistēma jāsakārto tā, lai nekad vairs šādi gadījumi neatkārtotos. Uzņēmums pelna un diezgan labi. Vai tiešām nevar palielināt darbinieku štata vietas, lai adekvāti līdzsvarotu darba noslodzi vai arī nopirkt jaunu, mūsdienīgu iekārtu.
Igaunim pieder
Vai tiešām puisim un pārējiem cietušajiem nevar izmaksāt kompensācijas? Tas ir necilvēcīgi. Kauns, sprāgoņi! Aizrijieties ar savu peļņu!
Pirksti neataugs. Ja vel tā ir roka ar kuru tu raksti, tad vispār ir slikti. Tālāk pat naudu iekrāt nevari, lai kaut kur mācītos. Laikam virsstundas dara savu, kad cilvēkam zaud koncentrācijas spējas un notiek viss kas.
nesaprotu, kāpēc cilvēki joprojām strādā Tukuma pienā,ja jau tik trakas stundas jāstrādā? Un nestāstiet,ka ir tik briesmīgs bezdarbs Tukumā,ka jāvergo pa 300 st.mēnesī,jo ,ja tā nedarīs,tad paliks vispār bez darba!
Pie Jura Siņelobova bija analoģiski. Tāpēc izglītībai ir nozīme. Piemēram, žurnālistes ar bakalauru sēž siltā krēslā un darbojas novada avīzē. Vienīgi kritizēt pašvaldību nedrīkst, jo tad būs i policija klāt, i dotāciju iztrūkums no pašvaldības avīzes darbībai.
vergu kantorī nemieri….
Twój tekst to niczym starannie zbudowany gmach wiedzy, gdzie każde piętro to nowa warstwa informacji, a czytelnik odkrywa kolejne kondygnacje, stopniowo zagłębiając się w temat.
Artykuł to niczym kolorowy krajobraz, w którym każdy akapit to inny odcień wiedzy, a całość tworzy obraz pełen kontrastów i harmonii, budząc zainteresowanie każdego czytelnika.
Nav runa par produkcijas pirkšanu vai nepirkšanu, bet gan, lai beidzot priekšnieki sāk domāt arī par strādniekiem, nevis tikai cik bieza būs kabata. Esiet godīgi samaksājiet par padarīto darbu, kontrolējiet jaunpienākušos darbiniekus, lai tie kuri viņus apmāca dara to godprātīgi un pareizi. Uzskatu ,ka ikviens pēc tik garām nostrādātām stundām var kļūdīties, būt neuzmanīgs un vaina ir abpusēja, esiet godīgi kompensējiet pirkstu protezēšanu.
Varbūt vairāk cilvēkiem pašiem par savām tiesībām jācīnās- jāpieprasa, lai apmaksā virstundas, nakts stundas, papildus darbus. Lai oficiāli apmaksā un uzrāda visas stundas. Mute takš nevienam nav aizsieta. Galvenais ir neklusēt!!!
Domātājs saka: 02.03.2024 20:47 Tevi tad atlaiž un darbā paņem citu. Lol. Citreiz samiernieciskums ir ciešanu avots. Bet par Siņku es gan Letonikai, gan Draudzīgā aicinājuma fondam aizrakstīju. Man vienalga, ka viņi mani uzskata par nenormālu. Man vienalga. Es pieklājīgi pasaku kā ir. Kā neģēlis nav mecenāts.
Ja runā par Juri Siņelobovu, ko Draudzīgā aicinājuma fonds maldīgi uzskata par mecenātu, tad man atliek teikt dažas lietas. Jura Siņelobova tēvs bija padomju militārists, kurš strādāja par nelielu priekšnieku Cēsu autoremonta rūpnīcā (ARZ), kur remontēja gaz-51. Izteikts komunists. Viņam garšoja paēst Cēsu restorānā blakus Vienības laukumam, kur agrāk atradās sifilītiķa vladimira ļeņina statuja. Māte izteikti aktīva komuniste un pirmrindniece, kas strādāja par direktori Cēsu maizes kombinātā. Veikalos ar maizi bija bēdīgi, bet kāzu banketus vai partijnieku banketus Priekuļos viņa apgādāja ar gardumiem par labu naudu. Spekulante. Tad nav ko brīnīties, kāpēc pie šī kunga bija problēmas ar aplokšņu algām un darba drošības tehnikas neesamību. Piemēram, darbinieki strādā ar kodīgām krāsām un lakām no krievijas, kādu Eiropā nav, jo tās ir kodīgas un bojā darbinieku veselību. Bet krievijā ir. Letonika šo cilvēku Ziemeļvidzemnieku vārdnīcā salielīja. Manā izpratnē darbiniekiem ir jānodrošina normāli darba apstākļi, lai cilvēki darbā nekļūtu masveidīgi par invalīdiem un nevairotu pēcāk nabadzību. Un turklāt Sončiks ir no Priekuļiem. Te nu shēmošana rodas. Bet celtniecībā nemaksāšana par darbu un darbinieku uzmešana it īpaši pavasarī jeb gada sākumā ir bieža. Kam negadās. Teju visi priekšnieki grib dzert elitāru alkoholu par 1000 latiem pudelē.
Vai kāds nevar izraut rozeti tam Skolnieciņam? Ļerkst kā ķēdes suns- bez jēgas un daudz. Ntz lūdzu dariet kaut ko lietas labā. Acīmredzot Tvaika ielas absolvents.
Minka saka: 03.03.2024 11:53 Minka, par Juri Siņelobovu es rakstu tāpēc, ka viņš grēkoja ar nodokļu nemaksāšanu (domāts par darbiniekiem, jo par sevi Siņelobova kungs gan jau iemaksāja labus jo labus nodokļus). Aināram Šleseram pensija pirms nodokļu nomaksas ir ap 8000 eiro mēnesī. Pieņemu, ka Jurim Siņelobovam arī vecuma pensija nav maza. Un pie viņa arī bija visai bieži nelaimes gadījumi. Un viņa strādnieki darbā zaudēja veselību. Bet tas netraucēja viņa meitai Ilonai Siņelobovai strādāt VID’ā 526. kabinetā Smilšu ielā 1, Rīgā. Tu man saki par psihoneiroloģisko slimnīcu Tvaika ielā. Bet es tev atbildu. Tev kā Minkam derētu omulīgi koridori Sarkandaugavā. Ja tu attaisno nekrietnu cilvēku ar netīru sirdi, tad kāds no tevis ir tiesnesis priekš citiem? Kā tu vari mani publiski te tiesāt un apsaukāt par psihiski slimu, ja pats tu attaisno nekrietnu cilvēku ar netīru sirdi? Pagājušā gada jūnijā es visu uzrakstīju Draudzīgā aicinājuma fondam. Viņi man nebilda ne vārda uz manu studenta oficiālo e-pasta adresi ar universitātes domēnu. Man nav bail pat miljonaram acīs teikt patiesību, pat ja policistu trijotne ar šautenēm pie sāna tur mani rokudzelžos. Piebalsot nekrietniem cilvēkiem nozīmē necienīt sevi un savu dvēseli, savu dievišķo dabu, kas ir dabas dota. Pat ja manu pseidonīmu te valkās ducis cilvēku, lai manu viedokli, mana viedokļa nozīmi slāpētu, proti, marginalizētu. Es neatkāpšos.
Minka saka: 03.03.2024 11:53 Respektīvi, tu lūdz avīzes redakcijai man aizvērt muti. Būtu jauki, pie katra komentāra norādīt IP adresi un daļu metadatu. Tad uzreiz var redzēt, kurš kādus komentārus te raksta. Citādi Minka var nebūt Minka, bet ķēms kurš čakarē citus cilvēkus. Un pēcāk tēlo pareizo, taisno.
Bet realitātē ir cenzors, kurš nepakautrēsies cita cilvēka vārdu nozagt, lai zem tā paustu, ko riebīgu.
Siņka ir cēsinieks. Sončiks ir no Priekuļiem. Tā Ilona tika strādāt Smilšu ielā 1, 5. stāvā, 526. kabinetā. Glauni iekārtotā kabinetā VID’a galvenajā ēkā, augstā amatā. Bet tikmēr viņas tēvs bija aplokšņalgu maksātājs. Dārgs alkohols, dārgas mašīnas. Azartspēļu atkarīgs jaunākais dēls. Un darbinieki, kuri kļuva par invalīdiem un kuru ģimenes tika pakļautas nabadzībai. Kamēr mafija dzīro, Latvija izmirst. Man kā mazam Skolnieciņam nav bail runāt. Pat ja mani te vai citur marginalizēs.
Prawdziwy z Ciebie talent i mistrz pióra. Z ogromną łatwością przekładasz myśli na słowa a słowa na zdania… trzymaj tak dalej, dbaj i pięlęgnuj swego bloga… Skąd czerpiesz tak ciekawe inspiracje ?
Pragnę wyrazić podziw za umiejętność wydobywania esencji złożonych tematów. Czytając, czuję, że każde zdanie to krok w stronę pełniejszego zrozumienia otaczającego nas świata.
Jako entuzjasta edycji, chciałbym dowiedzieć się, czy stosujesz nietypowe strategie redakcyjne, aby zachować klarowność i spójność w treściach na swoim blogu?