Attēlam ir ilustratīva nozīme

Vai samērīgi?

Žurnālistu vidē, protams, nevarēja palikt nepamanīta epopeja ar «TV Rain», ko varēja vērot teju kā tādu traģikomisku seriālu, kurā neiztrūka ne asaru, ne villošanās, ne neizpratnes, ne dziļas nožēlas, vismaz  tādas – virtuālas. Neskatoties uz emocijām, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) gan bija nelokāma un apraides tiesības šim Krievijas kanālam tāpat pārtrauca, uzkaitot arī pārkāpumus, ko šis kanāls ilgākā laika periodā veicis.

Jau iesākumā – vēl tikai sajūtu līmenī, kaut kas ar šo visu tomēr līdz galam nelikās pareizi, taču tikai vēlāk, kad savu vērtējamu un skatījumu sniedza citi, tostarp Latvijas žurnālistu asociācija un ar mūsu kolēģa Arņa Šablovska starpniecību arī Lidija Lasmane-Doroņina un viņas ieslodzījumu laika līdzgaitniece Tatajana Kovaļeva, tas ieguva arī formulējumu.

Nē – nav krievu žēl – vismaz ne tādā klasiskā izpratnē. Un nebiju arī konkrētā kanāla īstenā auditorija, lai pēc apraides tiesību pārtraukšanas izjustu īpašu diskomfortu vai, nez, informācijas vakuumu. Kaut to nu gan nevarēja nepamanīt, ka tieši šo mediju Putina Krievijā un, kas pārsteidza, arī te, Latvijā, pieskatīja jo īpaši rūpīgi un sociālajos tīklos vārījās pie katra iespējami pārprotamā «TV Rain» žurnālista žesta. Un atliek minēt kaut vai cepšanos par interviju ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi laikā, kad tika nojaukts Uzvaras piemineklis. Pats intervijas varonis skaidroja, ka izprot, ko un kādēļ žurnālists jautā, un bija visnotaļ gatavojies skaidrot pašvaldības pieņemtos lēmumus, savu un arī Latvijas nostāju krievu žurnālistiem.  Bet nu virtuālais pīļu dīķis jau bija paguvis uzvārīties, un pārsvaru te guva tādi galējie viedokļi, kur kopējais vēstījums bija „ko tie krievi vispār atļaujas“.

Bet nu atļaujas! Un tas, kas nereti pazūd kaut kur tulkojumā, tāpat kas bieži vien arī politiķiem, teiksim tā, nepielec, ir tas, ka žurnālists nav kaut kāds tur politiskās varas mēles un roku pagarinājums un neapkalpo nosacīti oficiālo varu, oficiālo viedokli. Žurnālistam ir jāuzdod jautājumi, jāurda, jāmēģina izzināt, un tas ne vienmēr būs tā – glaudot intervējamos un, iespējams, arī jūtīgāko auditorijas daļu pa spalvai. Galvenokārt tas jau pašas auditorijas labā, jo, ja tiešām tai tikai izpatiktu, jājautā, kas paliktu pāri? Ir arī atbilde. Dzīvnieciņi, sekss un asinis, kas esot ne tikai reklāmistu, bet vispār – izklaidējošā žanra – svētā trīsvienība, jo par to cilvēki lasot un skatoties sižetus garantēti un visazartiskāk.

Bet, atgriežoties pie «TV Rain» un šī kanāla žurnālistu pārkāpumiem, jājautā, vai NEPLP lēmums tiešām bija samērīgs? Tas, īpaši, paturot prātā to, ka arī paša padomes vadītāja Ivara Āboliņa, lai arī pirms gadiem teiktos, bet tomēr ļoti jau prokremliskos izteikumus par Putinu un Ukrainu (izteicās, piemēram, ka Ukrainas tuvošanos ES noteikti nedrīkst atbalstīt, jo… “ko ar to krievvalodīgo masu darīsim?”, kā arī uzsvēra, ka Putins ir ļoti labs un mums visiem izdevīgs Krievijas vadītājs) Tāpat, vai mazums neviennozīmīgu, arī kļūdainu izteikumu, bilžu Latvijas medijos, sociālajos tīklos?  Vai tā tomēr nebūs šaušana pa zvirbuļiem ar lielgabalu, kur vāji slēpts galvenais vadmotīvs, ko brīdī pa brīdim klaji demonstrē pašmāju politiķi. Proti, ka to presi un žurnālistu tomēr vajag ierobežot. Un šis nu ļoti atgādina to…nu paši ziniet, ko… Jo tieši ar to sāka gan Putins, gan Lukašenko – ar to, ka palēnām un mērķtiecīgi iznīcināja neatkarīgu žurnālistiku un medijus… Lēnām, bet pamatīgi. Tā, ka palikuši tik simonjan- un solovjovveidīgi varas izsūtāmie. Vai tiešām uz šo ved mūsu ceļš?

Komentāri

  1. Slepkavas, laupītājus un varmākas saukt par ”mūsu zēniem”.
    Slepkavas, laupītājus un varmākas slavinoša betonkluča nojaukšanu uzskatīt par barbarismu.
    Uzspļaut LR Valodas likumam, jo šeit ar lietuvēnniekiem(dožģistiem) mums jārunā ”po-russki”.
    #
    Tās ir tikai trīs no daudzajām epizodēm lietuvēnnieku darbībā.
    #
    Kad beidzot atvērsim acis, ka lielākā daļa tā sauktās rusņas opozīcijas ir tikai opozīcija čekista zeku bandai, bet ne jau krievu imperiālismam un šovinismam.
    Mēs viņu apziņā joprojām esam tikai padumjo laiku vasarnīcu teritorija nevis neatkarīga valsts , kurā visiem ar viņiem jārunā ”po-russki”.
    Šī viņu pārākuma attieksme lien laukā no ikvienas viņu sarunas, no viņu žesta, no viņu jociņiem.
    Ja jau runājam par opozīciju, tad arī žirika liberāļi un zjugāna komuņagas arī skaitās opozīcija un kur tad vēl tā lēkātāja kseņa sobčaka.
    #
    Kad beidzot mums pieleks, ka būšana opozīcijā čekistam vēl nenozīmē, ka tie būtu mūsu draugi un atbalstītāji, atšķiras tikai metodes sava šovinisma īstenošanai.

  2. piekrītu XTC. Vispār sakarā ar TV Rain izteicās daudzi. Piemēram, godājamais Lancmaņa kungs izteica domu, ka aizliegt TV Rain darboties tomēr nav gudri. Krievijas opozīcijas žurnāliste Latiņina arī bija sašutusi par to. Bet, kad viņa pati šajā sakarā intervēja Ukrainas prezidenta padomnieku Podoļaku, tad viņas ģīmis pastiepās, jo viņš ļoti perfekti norādīja uz to, ka būt pret Putinu nenozīmē būt arī pret imperiālismu, agresiju un kara noziegumiem… Apmēram tā. Un viņš vispār minēja, ka ar to Rain bijušas problēmas arī pašā Ukrainā. Izteikušies ir arī vairāki no Krievijas aizbraukuši žurnālisti, kuri strādā ārzemēs un jau ir pieraduši pie attiecīgo valstu likumu ievērošanas. Arī viņi ļoti objektīvi uztver un kritizē TV Rain “pārteikšanos” un viņu konkrētās valsts noteikumu un likumu ignorēšanu. Viņi neuzskata, ka TV Rain sodīts nepamatoti. Bijušais KGB darbinieks Jurijs Švecs arī ir izteicies, ka starp tiem pārsimt (?) Krievijas žurnālistiem, kas iekārtojušies Baltijā, noteikti ir arī Kremļa ielikteņi un ka valstīm jābūt ļoti uzmanīgām pret viņu darbu. Šis skandāls, protams, var būt ar tādu kā dubultbumerangu,- ej nu sazini, kāds bijis “pārteikušamies” žurnālista patiesais uzdevums un mērķis…
    Bet sakarā ar Staķa interviju es teiktu, ka piekrītu, ka žurnālistam ir jāuzdod arī neērtie jautājumi. Un saruna bija pat noderīga, jo Staķis ļoti labi paskaidroja nostāju. Viņa atbildes bija jādzird attiecīgajai auditorijai, tā kā ar šo interviju nav nodarīts ļaunums Latvijai. Kāpēc gan krieviski runājošajiem kaut ko lieku reizi nepaskaidrot? Tie taču bija viņu jautājumi, kas tika uzdoti ar žurnālistes starpniecību. Kas attiecas uz prasību tulkot pārraides… nu, tiem, kas labi pārvalda krievu valodu, tas pat traucētu, bet tomēr ignorēt to, ko pieprasa valsts, kurā tiek dota atrašanās iespēja, nav diez cik pieklājīgi…
    Starp citu, vajadzētu plašāk padiskutēt arī par krievu valodas lietošanu vispār. Bet par to citreiz. Zinu, ka par to iesāktos kaislīgas diskusijas. Bet kaislībām vajadzētu pievienot arī vēsu, reālu objektivitāti.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *