Attēlam ir ilustratīva nozīme

Vai mēs nebūtu pelnījuši?

Bažas un vilšanās. Tieši tādas ir sajūtas, strauji tuvojoties laikam, kad Saeimas deputāti atkal kļūs īpaši vērtīgi (dažas pat, kā runā, – solās būt zelta cenā), jo tikai no viņu balsojuma būs atkarīgs, kas un kāds būs mūsu nācijas simbols jeb Valsts prezidents turpmākajos četros, bet, iespējams, pat astoņos gados. Kopumā tas, manuprāt, vismaz pagaidām, ir labi, ka mums nav visas tautas vēlēta Prezidenta. Turklāt ne tikai tāpēc, ka tā mēs sev uz kakla būtu varējuši dabūt gan Ventspils ”mūžīgi apsūdzēto”, gan jokdari Artusu un pat kādu no ”kariņ-levitrežīma” apkarotājiem-sazvērestības teoriju ražotājiem vai dažu labu no Krievijas specdienestu savervētajiem ”noderīgajiem idiotiem” (tā spiegu pasaulē tiek dēvēti cilvēki, kas pat neapzinās, ka ir kļuvuši par ārvalstu specdienestu slaucamajām govīm jeb aģentiem). Valstī, kurā pilsoniskās sabiedrības noteikumus atkal no jauna un turklāt ar mainīgām sekmēm mācāmies tikai 33 gadus, patiesībā iespējams ir viss kaut kas. Un mācībās kā jau mācībās, – reizēm taču kļūdu vairāk nekā saprašanas. Turklāt, neskatoties uz dažām šajā amatā tikušajām tiešām ļoti vājām personībām, kaut kā uz priekšu arī viņu prezidentūras laikā taču esam tikuši. Savukārt, atceroties Trampa Ameriku, skaidrs taču, ka lielas naudas balstītas propagandas priekšā arī demokrātijā rūdītām nācijām saļimst ceļi un gars…  Tieši tik pašsaprotami vai pat bezrūpīgi uz šo valstiski likumisko procedūru jeb Valsts prezidenta ievēlēšanu varētu raudzīties, ja vien… Ja vien mēs tagad (jau atkal!) nedzīvotu laikos, kad Prezidenta spējai būt, pirmkārt un galvenokārt, par demokrātiskas sabiedrības vērtību mēru un sargu ir izšķiroša nozīmē gan nācijas, gan arī jau valsts drošībā un pat pastāvēšanā. Nu nav tagad ne tukšmuldētāju, ne ”saimniecisko gāzētāju” laiks! Tieši tagad, faktiskā kara apstākļos, manuprāt, mēs nekādi nevaram ļauties jau vairākkārt pieredzētiem eksperimentiem, kad kāds iedomājas valsti vadīt kā saimnieciskā aprēķina uzņēmumu. Jā, tā rezultātā mums ir radies kāds pulciņš no šī politbiznesa nākušu miljonāru un var jau arī atrast pa kādam oligarham. Bet, manuprāt, tieši šī vadonības atzara dēļ mēs arī tagad dzīvojam tā, kā dzīvojam, – ar ļoti augstu nevienlīdzības līmeni, ar, kā paši tā laika darboņi žēlojas, ”desmit gadu atpalicību” no kaimiņvalstīm un krietni papostītu sabiedrības sociālo jeb labklājīgas valsts pamatu. Tas nozīmē, ka nav pārdomātas un sistēmiski nodrošinātas izglītības, veselības aprūpes un arī jau kultūras un sociālās apdrošināšanas sistēmas. Kāpēc? Tāpēc, ka, vadot valsti kā uzņēmumu, visas tās nozares, kas nenes tūlītēju labumu tās īpašniekiem un pārvaldītājiem taču ir nelikvīdas un tāpēc arī neinteresantas…

Bet, jā, iespējams, tās ir tikai manas bažas. Iespējams, ka cilvēks, kam bizness ir apnicis un kas reliģiskos retrītos guvis, kā pats apgalvo, viedumu un pat tādu kā izredzētības svaidījumu, tiešām varētu būt nācijas glābējs? Varbūt.

Bet tas, ka jau pati uzņēmēja Ulda Pīlēna pretendēšana, pat nerunājot par iekļūšanu Prezidenta amata krēslā, nāks ar jauniem juku laikiem, vismaz Latvijas politikā, ir kā bankā jeb noteikti. Nu nevar vienai salasītai un tādēļ arī vērtību ziņā nu ļoti šķobīgai partijai būt divi augstākie valsts amati! Tas gana trauslo koalīcijas un arī visas Saeimas līdzsvaru draud izjaukt tā, ka mēs rezultātā varam dabūt tādus brīnumus, ka maz neliekas.

Un vēl. Manuprāt, jau tas vien, ka ”zelta kārts” Prezidenta vēlēšanās ir Latvijas nacionālās valsts vērtībām nelojālās un vienlaikus arī pataloģiski melīgās deputātes Grevcovas rokās un ka par draugu piesakās ”buldozers – gāzētājs”, gudram un atbildīgam cilvēkam tomēr liktu stipri vien apdomāties. Taču, klausoties, kā kandidāts turpina slavēt pats sevi un savus izcilos panākumus it visā, kam viņa viedā roka pieskārusies, vienlaikus vīszdegunīgi vēršoties arī pie saviem oponentiem, šķiet, ka viņu tomēr ķēris kāds Kurzemē labi zināms un, kā runā, no romiem nācis lāsts. Proti, laikam būs grēkā kritis un ”lepnis palicies”…

Lai nu manas bažas paliktu tikai bažas un kaut kādu, šobrīd pat īsti neaptveramu notikumu rezultātā mēs tomēr tiktu vismaz pie tikpat gudra un līdzsvarota Prezidenta kā igauņi, iespējams, tikpat bagāta kā briti un, ja īpaši paveicas, – varbūt pat pie īsta nācijas līdera kā ukraiņi! Vai tad mēs to nebūtu pelnījuši? Bet karu, protams, nevienam nevajag!

Komentāri

  1. un ko ta noriets tiek tik viens kandidāts-pasūtījums vai? Vai lielāka skāde valsts prestižam un drošībai nav kandidāts, kurš izvēlēšanas gadījumā nez ko stādīs priekšā kā pirmo lēdiju or varbūt pirmo džentelmeni?!-būs ko iesmiet visai pasaulei+super efektīva straume uz lielā kaimiņa propogandas dzirnavām, tā teikt būsim kļuvuši par viņu daudzinātās un nīstās “ГЕЙВРОПАs”” citadeli?!

  2. Kremļa projektam “stabilitāte” Saeimā nav vietas. Padomju krievija jeb padumjā krievija atstāja te dučiem kolonistu, lai pēcāk realizētu pret Latviju hibrīdkaru.
    Pelnus pie pelniem. Pīšļus pie pīšļiem. Krievus pie krieviem. Uz krieviju, uz Mordoru.

  3. Par laimi Latvijā Prezidentu nevēl vispārējās vēlēšanās.
    Tad mēs būtu tikuši pie rusņas trubas smaidīgā puiša rozā žaketītē lemberģīša, vai Raimonda Vaļdemaroviča, vai, vēl trakāk, glītā puisīša ņiluškas.

    Prezidenta amats Latvijā ir reprezentatīvs amats, varētu teikt, zināmā mērā aristokrātisks.
    No trim amata kandidātiem vispiemērotākais būtu E.Rinkevičš, bet viņš ir ļoti labs ārlietu ministrs, būtu žēl zaudēt.
    Vienmēr esmu bijis par jaunatni, kura redzējusi pasauli, tāpēc lai nāk E.Pinto, kaut zinu, ka viņai izredzes ir minimālas.
    Nu bet tas Pīlēns nav nekas vairāk kā Zīgerista-Gobzema-Šlesera krustojums.
    Neapšaubu viņa talantu veidot biznesu, bet kā jau teicu, prezidentam jābūt ar smalkākām prasmēm.
    Vari iegūt daudz naudas un uz rokas uzlikt Rolex pulksteni, bet no tā par aristokrātu nekļūsti.
    Pīlēns kā bija tā paliek moskačkas pažobeles zēns, kaut kabatas pilnas ar naudu un ietekmi.
    Ir tāds teiciens, vari aizbraukt uz Āfriku, bet arī tur no moskačkas neaizbēgsi, tas visprecīzāk raksturo Pīlēnu.

  4. И все знали, что он
    Никогда не будет
    Покорителем невест.
    Голубая луна всему виной-jau kaismīgākie mūsu pašu zilīši savējo ar putām uzlūpām aizstāvēt metušies

    1. Zini ko, vērtē cilvēku pēc viņa prasmēm, inteliģences, stājas…bet ja interese ir tikai par to, kas zem jostas vietas, tad tas padomijas laiku pēctecis ar skaidru viedokli, kā jābūt!

  5. О РПЦ. Русские – народ, который ненавидит волю, обожествляет рабство, любит оковы на своих руках и ногах, любит своих кровавых деспотов, не чувствует никакой красоты, грязный физически и морально, столетиями живёт в темноте, мракобесии, и пальцем не пошевелил к чему-то человеческому, но готовый всегда неволить, угнетать всех и вся, весь мир. Это не народ, а историческое проклятие человечества.

    1. Bet pareizticīgais sektants kaspars dimiters dzied par Latviju kā nacistisku valsti. Laikam kaspars dimiters sapņo būt par Dvinskas tautas republikas vadoni brālīgās krievijas sastāvā. Šis vecais sātanists (domāts kaspars dimiters) laikam grib te Irpiņu, Buču, Mariopoli, Bahmutu un Soledaru. Bet viņa slimajām velmēm nav lemts piepildīties. Latviju sargā NATO.

  6. Latvietis neesot nobriedis brīvībai, bez kunga viņi nevarēšot izdzīvot, tātad — nepatstāvība. Kā brīvs cilvēks latvietis nejustos laimīgs. Brīvlaistie latviešu zemnieki atstātu savas dzimtās vietas, pamestu Vidzemi. Latvietis esot slinks. Latvietis esot izšķērdīgs. Latvieši bez izņēmuma esot dzērāji. Latvieši esot zaglīgi. Latvieši esot nesaticīgi un dusmās mežonīgi. Latvieši esot stūrgalvīgi. Latvieša stāvoklis ar brīvību kļūtu nedrošs un bēdīgs, viņam būtu jāiet ubagot vai laupīt.
    Šie desmit argumenti ir minēti Merķeļa darbā

    1. Skolnieciņš saka: 21.05.2023 22:10 čemodan. vokzal. moskva.

  7. Citi latvieši bija bezjūtīgi, nekaunīgi, savtīgi un cietsirdīgi attiecībā pret apkārtējiem.
    Citāts: „Latvietis, bieži pat žāvādamies, mierīgi noskatās, kā cieš un mirst viņa bērni un tuvākie radi.”

    1. Skolnieciņš saka:21.05.2023 22:13 Tu esi parasts morāls kroplis.

  8. Citāts: „…visu jūtu un gara trulums, kūtrība un gļēva noslīgšana līdz ikkatram netikumam, kas gadās ceļā, riebums pret visām zināšanām, vismelnākā tumsība un māņticība.”-par latviešu būtību…

    1. Skolnieciņš saka: 22.05.2023 00:10 Nakti neguli, jo esi mentāli slims krievs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *