Sveicam valsts svētkos!

Uzvarā vien tik ir miers!

 

Atzīmējam Latvijas neatkarības atjaunošanas 32. gadadienu. Svinēsam Baltā galdauta svētkus, aicinot pie tā pulcēties ģimeni, draugus un Ukrainas kara bēgļus, un noteikti – ja ne skaļi, tad domās noteikti – pieminēsim arī to, ka ir liela laime dzīvot mierā un brīvībā. Un tas arī nozīmē brīvību izlemt, ko likt goda vietā un ko ne. Tāpēc jau trešo mēnesi daudzviet blakus mūsu valsts sarkanbaltsarkanajam karogam plīvo zili dzeltenais Ukrainas karogs – cieņai, solidaritātei un atgādinājumam. Patiesībā izlikt Ukrainas karogu ir mazākais, ko vienas valsts iedzīvotāji var darīt, lai atbalstītu otru. Tā patiesībā ir kā laba zīme, norāde, ka te dzīvo, te gaida un te atbalsta ukraiņus. Tāda bezvārdu parole brīdī, kad izmisumā tik bieži nolaižas rokas…

Tieši Krievijas uzsāktā kara dēļ šogad mūsu Neatkarības atjaunošanas diena izskanēs pavisam citādi, un to visi labi apzināmies. Un tas nav stāsts par to, ka agrāk – pirms gada, diviem vai trim – bijām aizmirsuši, kā tapa atjaunotā Latvijas valsts vai ka bijām (vai nebijām) mierā ar visu, kā tas daudzās jomās notika vai pēc tam izvērtās. Tās drīzāk ir pārdomas par to, ka līdz šim domai par neatkarību un savu valsti nemaz tik stingri nepieķērāmies, jo… laikam jau dzīvojām ar pārliecību: kas reiz izcīnīts, tas ir uz mūžu. Kad ikdienā ej uz darbu, uz skolu, kad dzīvo priecīgs, laimīgs vai skumsti, tu daudz nedomā, ka tam ir kāda saistība ar valsti. Tu vienkārši dzīvo, jo nekas tevi neierobežo… justies laimīgam, priecīgam vai skumt. Vai – sliktākajos piemēram, arī tad, ja gribi zākāties un lamāties un visās nelaimēs vainot valsti, arī tad neviens tevi tāpēc cietumā neliek. Varbūt pakrata ar pirktu, ja būsi bijis pārāk “daiļrunīgs”. Arī tāda – par laimi vai nelaimi – ir brīvības pievienotā vērtība…

Un tikai šobrīd, kad Ukrainā dārd artilērijai un mirst cilvēki, tā pa īstam saprotam, ka šajā pasaulē un ģeogrāfiskajā izvietojumā, kādā atrodas arī Latvija, nekas nav garantēts. Tieši otrādi – tas, ka ārkārtas somai jābūt sakārtotai, ir mazākais atgādinājums mums katram, ka tomēr nekas, arī neatkarība, nav uz mūžu. Jo īpaši, ja par to neiestājas, nav pat pārliecināti un nav arī gatavi aizstāvēt. Īpaši tagad. Tieši tāpēc ir tik svarīgi būt kopā ar ļaudīm no Ukrainas, aicinot viņus svinēt Baltā galdauta svētkus un atcerēties, ka Ukrainā savas valsts neatkarības 31. gadā arvien ir neatkarīga valsts, un esmu pārliecināta, ka 24. augustā to varēs īpaši atzīmēt, atceroties arī dzejnieka Raiņa vārdus: “Uzvarā vien tik ir miers…”

 

Komentāri

  1. Tikai par Tukumu. Speciāli pabraucu pa šo pilsēteli- paskatījos un paskaitiju. 45-50% privātmājām ir dziļi ……..uz tiem svētkiem. Nekādu karogu. Fakts.

  2. ☮️
    Priecīgu 4. maiju! Lai ticība mūsu sirdīs ir nemirstīga! Lai Latvju Dievi pavada mūs itvisur! Lai Latvju Dievu svētība ir ar mums!!!
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība
    Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
    Latvju Dievi mūžam viedi.
    Dievturība mūžam dzīva.
    卍 ⋙|||⋘ 〰 ✸

  3. 卍 ⋙|||⋘ 〰 ✸
    Par latviešu tautu daudz ko var izstāstīt tāda zinātne kā ģenētika. Ģenētikai ir apmēram 150 gadu. Šai zinātnei apmēram pirms 20 gadiem radās tāda apakšzinātne kā epiģenētika. Epiģēnētika pēta epiģenētiskos efektus, t.i., epiģenētika pēta to, kā apkārtējā vide ietekmē indivīda gēnu ekspresiju un transkripciju. Piemēram, kā apkārtējā vide ietekmē cilvēka uzvedību no paaudzes paaudzē gēnu līmenī. Zinātnieki ir secinājuši, ka epiģenētiskie efekti spēj saglabāties 6 līdz 7 paaudzes. Tie ir kā viļņi jūrā vai kā viļņi no iemesta akmens ezerā. Tie uz laiku uzplaiksnī, bet tad uzreiz pēc kāda laika nozūd.
    Cariskā Krievija turējās uz verdzības pamata. Padomju Krievija turējās uz krievu totalitārisma un varmāku entuziasma pamata. Latvieši, gribot negribot, ir saskarušies ar šiem necilvēcīgajiem režīmiem. Tas latviešu tautas dvēselē atstāja dziļas rētas. Ir laiks no šīm rētām atbrīvoties. Ir laiks apklusināt verga epiģenētiku sevī. Latviešiem ir jātop brīviem. Latviešiem ir jātop spēcīgiem. Latviešiem ir jāpieņem savas saknes, jo tikai tautai ar spēcīgām saknēm ir nākotne. Latviešiem ir jāatceras Sentēvu Dievi. Latviešiem ir jāatceras sentēvu pagāniskā ticība. Jo tikai tad mūsu tauta būs īsteni brīva. Un sveši kungi nespēs mūs kalpināt!!! Daudzdievība ir Latvijas nākotne!!!
    Ar cieņu pret Latvijas zemi un latviešu tautu, Skolnieciņš
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
    Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
    卍 ⋙|||⋘ 〰 ✸

Atbildēt uz fakts Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *