Nav šobrīd aktuālāka notikuma, svarīgākas problēmas par situāciju ar «Latvijas Krājbanku»! Ja nu vienīgi… doma par "grābekļiem", rūpes par "zeķēm" un apjausma par enerģijām. Bet tas nu tā, drīzāk nākotnei. Kā viela pārdomām.
Vai tad mēs jau sen nezinājām, ka tik mazai valstiņai, kāda ir Latvija, banku ir "daudz par daudz"?! Un kas mums ļāva domāt, ka tās savu darbību pārtrauks tikpat skaisti, kā sākušas: ar svinīgām runām, šampanieti un piemiņas veltēm? Vai «Banka Baltija» un «Parex» mums vēl neiemācīja, ka visas "olas" nav liekamas vienā "groziņā"? Vai nebijām dzirdējuši, ka, "nebaltai dienai" krājot, mēs šo dienu piesaucam enerģētiskā līmenī? Nauda, kā zināms, ir materializēta enerģija, jo to mēs saņemam par padarīto darbu, kurā esam ielikuši savu enerģiju. Tātad – vienu enerģiju nomaina cita, un tieši tas nosaka Visuma pastāvēšanu – šī nemitīgā virzība, plūsma, šī enerģiju pāreja no vienas formas citā. Un nedomāsim, ka tas "nav vienkāršiem prātiem"! Padomāsim, cik daudzkārt vairāk labuma mums pašiem un visai sabiedrībai būtu bijis, ja vismaz daļa šīs nu jau zudušās naudas savulaik tiktu izmantota mecenātismam vai ziedojumiem – izglītībai, kultūrai, mākslai, veselībai.
Nu, sakiet mīļie cilvēki, – cik reizes var "kāpt" uz viena un tā paša "grābekļa"?! Šis ir visnotaļ nopietns jautājums, un – adresēts ne vairs noguldītājiem, bet visām valsts institūcijām, kontrolējošās ieskaitot! Mūsu, iedzīvotāju (noguldītāju), uzticēšanās ir simtām reižu paģērēta un vēl tūkstoš reižu tiks pašsaprotami pieprasīta! Bet kāpēc, piemēram, savus tālos un eksotiskos braucienus attaisnojot ar "pieredzes apmaiņu", mūsu "augšas" nepamana to pieredzi, kas pati "pienāk klāt"? Kāpēc Rietumvalstis Antonovam neļāva savā zemē izvērsties? Tātad – bija kas tāds, kas viņus darīja uzmanīgus, kam būtu vajadzējis pievērst arī mūsu uzmanību! Varbūt atklātos jaunas "shēmas"?
Saprotu, ka ne visi cilvēki ir vienisprātis ar šeit uzrakstīto. Pieļauju, ka pat šie trīs "banku gadījumi" ne visiem kalpos par mācību nākotnē. Iespējams, ka daļa, kārtējo reizi "nospļāvušies uz valsti kā tādu", atgriezīsies pie daudzkārt apsmaidītā "senču paņēmiena" – glabās naudu "zeķē". Tas, kā uztveram katru notikumu, kādu mācību gūstam no tā gūstam, arī šoreiz paliek katra paša ziņā.
Jaa, taa jau ir……