Šis ir 2023. gada pēdējais mūsu laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» numurs, un, kā ierasts jau teju 20 gadus, tā vāku rotā mūsu īpašā mākslinieka un karikatūrista Venta Dubrovska redakcijas kopbilde. Tajā esam iekombinēti kopā ar nākamā gada Austrumu kalendāra valdošo lopiņu jeb zaļo un mistiski mītisko pūķi, cenšoties tam kā vien var pielabināties. Gan ar jokiem, gan trikiem, gan atraktīviem pravietojumiem… Lai arī māksliniekam pasprucis arī kāds tumšāks redzējums un aizvadītajā gadā tam iemeslu, protams, bijis gana, atzīšos, manuprāt, gaišā, priecīgā, veiksmīgā un lepnuma pārpilnā bijis daudz daudz vairāk. Vismaz te, pie mums, novadā un arī jau mūsu valstī – joprojām brīvā un neatkarīgā, joprojām tik mīļā Latvijā.
Daudz runāts par sportistu un mākslinieku panākumiem. Neesmu nez kāda lielā sporta fane, bet arī man hokejistu un basketbolistu, arī mūsu pašu novada šāvēju panākumi ir likuši ne tikai gavilēt, bet arī notraust prieka un aizkustinājuma asaras. Tiešām, – lepojos!
Esam piedalījušies vai ne, protam dziedāt, dejot vai ne, bet domāju, ka arī Dziesmu un deju svētki tik un tā ir visas mūsu nācijas kopīgais lepnums. Nezinu, kas un kā īsti notika, bet, manuprāt, šī gada Tukuma Rožu svētki arī tā – pavisam pēkšņi un neticami – kļuva par kaut ko īpašu mums visiem – visiem pilsētas un novada iedzīvotājiem. Turklāt, neskatoties uz to, vai ko organizējām, vai kur piedalījāmies vai nē, – lepojamies taču, vai ne? Jo tas skaistums un brīnums taču notika tepat, mūsu citkārt vairāk peltajā nekā novērtētajā, vairāk izsmietajā, ne tiešām par skaistu uzskatītajā Tukumā! Jā, un, iespējams, pat vēl īsti neesam aptvēruši to brīnumu, kas mums ticis, nonākot Pasaules Kultūras mantojuma organizācijas (UNESCO) īpašajā radošo pilsētu sarakstā kā Literātu pilsētai…
Varbūt tas kāds brīnums vai spītīga cīņa par savu vietu atkal apvienotajā novadā, bet arī citviet novadā – Kandavā un pagastos – bijām liecinieki daudziem labiem darbiem un notikumiem. Nu, sakiet, vai tas nav brīnums, ka pēc desmitiem gadu nevarēšanas un nepieredzētas vētras trakošanas Jaunpils pils nu beidzot tiks pie jauna jumta un, cerams, arī pie citiem uzlabojumiem? Vai nav brīnums, ka Zentenes pils un arī jau tās apkārtnes iedzīvotāji iegūst labas nākotnes apsolījumu jaunu saimnieku un atsaucīgu novadnieku veidolā? Par dažādiem brīnumiem sev un citiem pavisam noteikti parūpējās arī, piemēram, visu Mājas kafejnīcu dalībnieki, Ragaciema seduma svētku rīkotāji, arī Jurgu ģimene, kas savu mājas muzicēšanas prieku pamazām dāvina arī citiem ļaudīm… Tā varētu saukt vēl un vēl, vienlaikus baidoties, kādu notikumu, kādu atsaucīgu, darbīgu un aizrautīgu cilvēku nenosaukt…
Nezinu, kā jums, bet man par brīnumu gribas nosaukt arī beidzot izbūvēto slimnīcas un poliklīnikas stāvlaukumu, kā arī gadiem ilgas stīvēšanās objektu jeb dzelzceļa pārvadu jeb Gaisa tiltu. Un šis savukārt atkal liek noticēt arī dažiem citiem, ļoti ceru, tuvākā nākotnē apsolītajiem brīnumiem, kā, piemēram, pilsētas kultūras nama pārbūvei un, iespējams, pat neliela ezera atjaunošanai. Gluži tāpat kā gribas noticēt, ka nevis tikai vārdos, bet arī darbos beidzot visi kopā apzināsimies, ka mums pieder ievērojamas dabas vērtības, kas diemžēl, jau ir apdraudētas. Tāpat ceru, ka beidzot apzināsimies: tās tāpēc tiešām ir jāsaudzē visā to daudzveidībā nevis tikai kādu atsevišķi aizrautīgu grupu izklaidei, kās tas, piemēram, pērn notika ar Ķemeru nacionālo parku, kur, veidojot jauno aizsardzības plānu, uzvarēja aktīvo mednieku, ne dabas parka vērtību sargātāju intereses… Dabas sargāšana gan valstī kopumā, gan arī mūsu novadā būs arī nākamā gada lielais uzdevums, jo pamatoti un arī ne īpaši, bet mežu ciršana un vēlme būvēt dažādus elektrības ražotājus it kā nācijas lielās enerģētiskās vajadzības dēļ būs tiešām milzīga…Nu ko, šajā ziņā kaut mazliet, bet tomēr būs jācer arī uz gada aizgādņa Pūķa palīdzību. Ne velti viņš tāds zaļš padevies…
Bet, atgriežoties pie aizejošā gada lepošanās lietām, to tiešām vēl ir ļoti daudz. Lepojos un arī esmu priecīga, ka mums beidzot ir… ļoti cilvēcīgs, bet vienlaikus inteliģents un ļoti zinošs Valsts prezidents. Lepojos, ka mūsu novadniecei Evikai Siliņai pēc tiešām graujošiem politiskajiem kašķiem pietika spēka un apņēmības izveidot darboties spējīgu valdību. Lepojos, ka daudziem mūsu novadniekiem – uzņēmējiem joprojām ir drosme un spēks darboties katram savā saimniekošanas jomā, pat uzsākt ko jaunu, lai arī ne vienmēr ir pārliecība, ka tas nesīs lielu un tūlītēju labumu… Šajā ziņā īpaši lepojos gan ar Kasparu Gribustu, gan Intaru Pavloviču, gan Andri Ramoliņu, gan daudziem citiem uzņēmīgiem ļaudīm, kuriem pateicoties, varam sapņot un cerēt, ka visi dzīvosim kaut mazliet, bet tomēr labākā – labklājīgākā un arī drošākā valstī. Bet lai tā notiktu, šī nu ir tā lieta, kur katram ir roka jāpieliek. Nu jākāpj taču ārā no samērā jaunas nācijas autiņiem un ne tikai nogāztu nīstas varas pieminekļu, bet arī pašu apziņas līmenī ir jāatbrīvojas no padomju impērijas mantojuma! Jo tieši tas – padomju mīts par ”par visu un visiem gādājošo” valsti – taču laikam daudziem no mums atkal un atkal liedz pašiem uzņemties atbildību par savu – pieaugušu un, gribas domāt, fiziski un garīgi veselu cilvēku dzīvi…
Ko tad sev un citiem jaunā gadā vēlēt? Pavisam noteikti – veselību. Novēlu arī drosmi un apņēmību dzīvot savu vienīgo šīs zemes dzīvi te un tagad, novērtējot it visu, ko tā sniedz. Novēlu mums visiem dzīvot atbildīgi un – ar prieku!
Ja mēs katrs savu darbu padarītu godprātīgi, izbeigtu šīs padomijas paliekas ka roka, roku mazgā, mēs sen jau dzīvotu daudz labākā un sakārtotākā valstī. Nebūtu šīe mistiskie iepirkumi, slikti ceļi, utt. Kamēr vien mūsu vidū būs šādi darboņi, mums ies grūti. Ļoti gribas cerēt, ka labais uzvarēs…visā pasaulē!
Diemžēl, tāda nu ir tā mūsu sabiedrība, kur čum un mudž no negodīgiem sīkuļiem līdz oligarhiem.
Parasti kritizējam tikai lielās resnās ”zivis” par viņu mahinācijām.
Tikpat negodīgi ir arī tie daudzie ”mazie”, no kuriem it kā nekas neesot atkarīgs, vismaz tā viņi paši saka.
Jo nekur nav izskausts- samaksāšu skaidrā bez nodokļiem, par darbu naudu maksā ”ķepā”, pērk batjkas kontrabandas cigas, paredzēto trīs skrūvju vietā ieskrūvē divas un liekās aiznes mājā, utt.
glab cuku no cietuma
Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet! Rainis.
Musu sabiedriba palika nieciba, Latvietis Latvieti ed ara, nicina, apdirš.
Paskatieties kas interneta daras, tas pats ari realaja dzive, mes atbalstam visus bet ne savejos, musu bernu namus uztur arzemnieki, daudzbernu ģimenes facebook ludz palidzibu un viņus tie paši Latvieši nonicina, mums vel trakak neka Krievija dzive, nabadziba, atistiba bremzejas uz 10 gadiem, pat Lietuvieši ņirgajas par mums
Kas liek uzturēties sliktajā Latvijā pie sliktajiem latviešiem?
Tādiem krefsām kā tu ir tikai viena iespēja dzīvot laimīgu dzīvi, čumudan-vokzal-puilas paraša.
Pidargalva nomainija iesauku tagad obiženaja :))) tev piestav jo krievi berniba tevi smagi abižoja miķelsons jaunakais :))))
Mūsu sabiedrība palika(?) niecība! Latvietis latvieti ēd ārā, nicina, apdirš.
Paskatieties, kas internetā darās! Tas pats arī reālajā dzīvē, – mēs atbalstām visus, bet ne savējos, mūsu bērnu namus uztur ārzemnieki, daudzbērnu ģimenes facebook lūdz palīdzību, un viņus tie paši latvieši nonicina, mums dzīve vēl trakāka nekā Krievijā – nabadzība, attīstība bremzējas par 10 gadiem, pat lietuvieši ņirgājas par mums…
Dažādi cilvēki, dažādas dzīves… Tomēr pēc uzrakstītā mazliet var spriest par Jūsu dzīvi… 1) dators Jums ir, kas norāda, ka kaut neliela rocība Jums ir; 2) ir arī brīvs laiks, ko pavadāt pie datora, jo šis nav Jūsu vienīgais komentārs; 3) Jūs esat dusmīgs uz sociālo palīdzību, jo Jums tā ir atteikta, bet tad jau uzrakstiet arī mazliet konkrētāk par to, lai citi arī varētu pārliecināties par Jūsu objektivitāti; 4) izglītība Jums nav laba… Kādi tam varētu būt iemesli? Jūs jau esat vecs, Jūsu bērnībā tas nebija iespējams? Bet tā paaudze jau ir aizgājusi mūžībā. Jūs neesat tik vecs. Esat invalīds? Varbūt vienkārši nepatika mācīties? 5) Varbūt tik kļūdaina latviešu valoda (gramatiku nav vērts pat pieminēt) Jums ir tāpēc, ka esat kādas mazākumtautības pārstāvis, bet ne latvietis, kaut arī izsakāties it kā latviešu vārdā (kas Jūs ir pilnvarojis to darīt?) 6) Ja cilvēkam ir slikta izglītība, tad, protams, ar labi atalgotu darbu var būt problēmas… Arī cilvēka raksturs un dzīves laikā iegūti tikumi var būt par iemeslu visādām likstām… 7)Bet varbūt Jūs vienkārši esat trollītis, jo viens no troļļu uzdevumiem un tematiem ir izraisīt naidu pret ukraiņiem, kuri pie mums atbēguši kara, nevis savu iegribu dēļ. Un viņi arī paši cenšas palīdzēt sev, atrodot un strādājot algotu darbu. Bet, lūk, mūsu pašu pilsoņi reizēm nevar to atrast… Tikai vajadzētu atcerēties, ka pēc tiem, kas grib strādāt un strādā kvalitatīvi, vienmēr ir pieprasījums. Viņi nedzīvo uz papabalstu rēķina. Jā, dzīvē visādi var gadīties, tomēr sociālā palīdzība netiek atteikta, ja tai ir pamats un ja tiek nokārtotas prasītās formalitātes. Tāpēc nevajadzētu vispārināt! Bet, ja sūdzas, tad sinhroni vajadzētu padomāt, vai pats arī ir kaut ko labu darījis to pašu bāreņu labā, vai vispār ir kādam palīdzējis, vai ir kādam kaut ko no labas sirds dāvājis…
Viss atkarīgs no valsts varas,pieņemtajiem absurdajiem likumiem,kas neatbilst Satversmei,cilvēki tiek dzīti izmisumā,sāk naidoties savā starpā,mazs zaglītis nozog desu še tev 6 mēneši būrī,kundziņš nočiepj 22500 no budžeta(mūspilsētā)šim tik 400h sabiedrisko kuru varu garantēt nemaz neatstrādās,un līdz ar to cilvēki redz ka nav taisnības un paliek nikni,agresīvi,kur tas viss sāk izpausties savā starpā
Nu ko var murgot?! Ko besies par citiem, nu, pastāsti, ko pats lietas labā dari?! Skolā labi mācījies? Kārtīgi strādā un nodokļus maksā? Piedalies nevalstisko organizāciju darbā, kaut vai lai sevi lietderīgi nodarbinātu?! Vismaz savu māju pats kop? Savus bērnus par krietniem cilvēkiem audzini?… Izlasot tekstus, šķiet, ka neko no šī…Valsti taču cilvēki veido! Ja visi tik burkšķēs, purkšķēs un perdelēs, nekas labs tiešām nebūtu gaidāms…
Musu Valsts sastav no tadiem dirsejiem, jo lielaka daļa normali cilveki ir projam, bet jus tik gudri drukajiet un vergojiet, un skaudat ka visiem iet labi :)))) visa pasaule par Latviešiem ņirdz
Visdargakais tilts pasaule,
Visdargaka biblioteka pasaule
Miskastes pa 1300 eiro kuri veikala maksa 280 uz akciju.
Pie visa vainigi Krievi, kuri Latvija gandriz nava, pilna riga ar koriešiem un Indusiem, istie topošie Latvieši :)))))
Jums ir it kā taisnība, bet visām patiesībām ir arī otra puse. Jūs rakstāt “…normāli cilvēki ir projām…” Un tagad iedomājieties, ka šie normālie cilvēki būtu palikuši un ķērušies pie lietas – piedalījušies vēlēšanās un izvirzījuši savas kandidatūras Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, strādājuši savas valsts labā. Bet nē – par savu valsti – tikai kritika! Paši aizbrauc uz turieni, kur attiecīgo valstu pilsoņi ir sakārtojuši dzīvi un sadzīvi. Nez’ kas tad viņiem to sakārtoja? Viņu pašu normālie sakārtoja, jo neaizbrauca citur laimi meklēt. Bet mūsu normālie labāk aizbrauc, nevis min uz papēžiem blēžiem, pacīnās par godīgumu un sakārto savu valsti, sākumā būtu jāpiecieš mazākas algas, bet pēc tam varētu būt, kā tur, kur tagad aizbrauc … Un tur saprot, ka nodokļi jāmaksā, bet savās mājās – ne. Un kā priecājās par mikrouzņēmumiem, kuri bija paredzēti īsam laikam, bet izčīkstēja, lai ir ilgāk. Bet, kad pienāk pensija, tad redz, ka ziepes… Pensijas tik pat kā nav… Un tūlīt kāds iebrēksies arī par to, ka visa Latvija – zemes, meži – izpārdota… Kas tad pārdeva? Tie, kas atdabūja savu mantojumu, nevis tieši valsts. Un tam ir loģisks izskaidrojums: ja man nav attiecīgas jēgas (izglītības) un finanses, lai apgūtu šos īpašumus, tad izlemju pārdot. Bet kam? Labprāt jau pārdotu kādam Jānim vai Pēterim pašu zemē, bet šiem nav naudas… Tad – ko? Par velti atdot? Kad vēl es saņemšu kādu mantojumu? Un es atrodu pircēju, kam ir nauda, un man jau ir vienalga, no kuras valsts viņš ir vai kurai citai valstij to manu lauku pārdos tālāk… Tā, lūk. Ne jau neuzņēmība un ņerkšķēšana var palīdzēt sakārtot lietas. Vienkārši jādara, jāstrādā, jāiejaucas, ja redzi kaut ko absurdu. Un, kā jau zināms, pie varas visbiežāk tiešām nonāk ne jau normālie – gudrie, uzņēmīgie un godīgi strādāt gribošie (tie kautrīgi aizbrauc), bet gan nekaunīgākie, mantrausīgākie, viltīgākie un skaisti runāt protošie… Bet mēs, pārējie normālie mājās palikušie esam kautrīgi – tikai aiz muguras burkšķam. Ja kāds teiks “Ko tad pats? Gudri runā, bet ko dari?”, es atbildēšu: tagad jau par vēlu, vecums, bet nostrādāts daudz, un rezultāts ir labs. Jā, ārzemēs manā profesijā maksātu vairāk, bet negribēju aizbraukt un nenožēloju. Un padarīts daudz. Un Latvijas labā.