Teju vai universālie kareivji – tāds, visticamāk, spēcīgi romantizēts priekštats no nostāstiem un literatūras klasikas radies par tiem skolmeistariem, kas aprūpēja jaunās paaudzes izglītošanas lauciņu kaut kad pagājušā gadsimta sākumā. Viņik mācīja visu – sākot ar vēsturi un beidzot ar dziedāšanu, strādāja vienlaikus ar dažāda vecuma bērniem un bieži vien, ja pēc mūsdienu standartiem uz to palūkojamies, nepiemērotās telpās, bez īpaši pielāgotas materiālās bāzes. Un tika galā!
Tajā pašā laikā, ļoti iespējams, arī tolaik viss nebija tik balts, kā to gribētos mālēt, un gan jau skolmeistars no skolmeistara savā varēšanā arī tolaik tomēr atšķīrās. Katrā gadījumā, runājot jau par tādu nesenāku, tostarp personīgo skolas laika vēsturi, var teikt, ka tieši tā tas bija – ļoti atšķirīgi. Bija pedagogi, kas ne tikai zinoši, bet spēja savu priekšmetu pasniegt saistoši un saprotami arī bez kādiem tur īpašās programmas uzspiestiem vai kāda ierēdņa izsapņotas reformas uzdevumiem. Taču bija arī tādi skolotāji, kuru profesijas izvēli vai eksistenci mācību iestādē kopumā izprast bija, teiksim tā, pagrūti. Un šajā gadījumā nav pat runa par kaut kādām personības dīvainībām (kaut neapšaubāmi netrūka arī tādu gadījumu), bet par nespēju iemācīt savu priekšmetu. Mierināti savulaik tikām ar atziņu, ka “tā arī taču ir skola” – spēt sastrādāties ar dažādiem cilvēkiem un iegūt kaut ko arī no cilvēkiem, kad neko neprot vai arī pat nevar sniegt. Diemžēl kā audzēkņi pirms manis, tā arī nākamie šajos priekšmetos pie konkrētajiem skolotājiem diez ko gudrāki tāpēc netapa…
Vai šobrīd situācija principiāli atšķirīgi? Diezin vai. Skolotāju trūkst, bet, kas jo būtiskāk, trūkst labu skolotāju, izskanēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Tukuma novada izglītības pārvaldes pārstāvju un pašvaldības deputātu tikšanās reizē. To lielā mērā apliecinot kaut vai skolēnu izglītības kvalitāte, kas daudzos rādītājos turpinot pazemināties tādā kā brīvajā kritienā. Tad nu, kā uzsvēra ministre, mērķis esot centrā nolikt tieši to labo skolotāju, attiecīgi, protams, viņu pienācīgi atalgojot un visādi citādi motivējot. Tomēr, ņemot vērā esošo demogrāfisko situāciju un to, ka labu speciālistu trūkst arī citās būtiskās tautsaimniecības jomās, nevar cerēt, ka visās skolās tā uzreiz tāpēc arī būs vislabākie skolotāji. Un arī tas ir iemesls, kāpēc pašvaldībām ar skolu tīklu sakārtošanu nevajadzētu daudz kavēties. Tukumā, kā vērtē IZM, darāmā vēl tiešām esot daudz.
Vairāk par runāto būs lasāms nākamās nedēļas laikrakstā, taču jautājums, uz kuru, šķiet, tā arī netapa atbildēts – kas tad izvērtēs un lems par to, kurš pedagogs labs, kurš “tikai miesa klases priekšā” (arī tāds salīdzinājums izskanēja sarunā)? Pašvaldības pārstāvji rosināja to pieregulēt skolas akreditācijas procesā, savukārt ministrijas pārstāvji piedāvāja izvērtējumu uzticēt skolu direktoriem. Tomēr, vai beigu galā tāds subjektīvi-objektīvais vērtējums neizrādīsies pretrunā, piemēram, ar Darba likuma normām? Vai tik nekonkrēti uzstādījumi neved pie tikpat neparedzamiem rezultātiem? Protams, jācer, ka jautājums tiks atrisināts. Citādi…
Kāre pēc zināšanām un to remdēt alkstoši zemnieku dēli un meitas savulaik lika pamatus nācijai un arī jau valstij. Sāpīgi, ja šodienas neizlēmība un nespēja vienoties gan mūsu bērniem, gan arī nāciju kopā atstās bez nākotnes.
Nu, nu dažs labs skolas direktors jau ir pie vainas, ka nav “labo”skolotāju, jo mūk pa gabalu no skolas.
Skolās maz maksā. Kaut gan ir tantes ar pedagoģisko maģistratūru, kuras iemanās pelnīt virs 20 000 eiro gadā. Par darbu zinātnē maksā vairāk, vel ir iespēja piehalturēt pašvaldību komisijās par labu samaksu. Es šaubos, ka kāds dabaszinātņu vai inženierzinātņu ķīmiķis gribētu strādāt skolā.
inžinierzinātņu? ja tu spēj ar īpašam kontaktlēcam kombinētām ar staru , radīt dzemdes/prostatas vēzi, ar vienkāršu aeresolu- saindēt 2 miljonu pilsētai ūdeni,vai ar 3 komponentu ārēji nekaitīgu sprāgstvielu pamācīt zaglīgiem smirdoņām labo toni, tu pelnīsi 76 311 eiro gada, pēc nodokļu nomaksas. Visi šie nieki tiek pieprasīti, jo no 8 miljardiem baciļu der tikai 0,6.tā runā ne jau zaratustra, bet žīdfasusteļu smirdoņās, kuri agonē, onanē, masturbē…svepstot oponē..
Skolnieciņš ir zinātnes spīdeklis, tas ir skaidrs ikvienam, par viņu spriež pie katras kolchoza točkas.
2023 saka: 28.07.2023 23:15 Skolotāju diplomi atšķiras no parastajiem diplomiem. Piemēram, vidusskolas bioloģijas skolotājs apgūst tikai daļu no biologa A daļas (obligātajiem) studiju kursiem. Tur pat tas skolotājs tālāk nespecializējās ne zaļajos (vazājas pa svešiem mežiem un grāvmalām), ne baltajos (strādā laboratorijās vai ražotnēs; biotehnologu kolēģi) biologos. Ar ķīmijas skolotājiem ir analoģiski. Ķīmiķi saskaras ar fizikālķīmiju (ķīmijas, fizikas un augstākās matemātikas sinerģiju) vai nu divus semestrus RTU gadījumā (A daļas kursi, LU gadījumā A un B daļas kursi) vai vienu semestri LU gadījumā (lielai daļai studentu pietiek ar vienu A daļas kursu, lai nemīlētu fizikālķīmiju un B daļas kursu reti kurš grib). Bet ķīmijas skolotāji par fizikālķīmiju neko nezina. Zinātnē es nebūšu spīdeklis, jo tur angļu valodai ir jābūt dzimtās valodas līmenī, bet man dzimtā ir latviešu valoda. Visa zinātniskā literatūta un zinātnisko publikāciju datubāzes, arī akadēmiskās digitālās bibliotēkas ir angļu valodā. Otrkārt, man maksimums būs maģistrs un ar maģistu var strādāt vien par pētnieku. Dokturantūrai es esmu nepiemērots. Un man to nevajag. Dokturantūra ir vajadzīga vien tiem, kas plāno citus mācīt. Parastam cilvēkam pietiek ar maģistru. Nākamgad man būs pabeigts dabaszinātņu bakalaurs. Tālāk būs jārunā ar universitāti, lai 2 gadu RTU kredītpunktu apjomu apvieno ar manu pašreizējo diplomu un lai ļauj uzreiz rakstīt maģistra darbu. Tad man pat bez liekas mācīšanās būs pilnvērtīgi apgūta maģistratūra. 2023, tev pašam nav it nedāda diploma, ja tu kā dunduks par arodskolu murgo savos iepriekšējos komentāros.
Rakstā netika minēta skolēnu visatļautība toreiz un tagad.
Tieši tā. Atceros no omes stāstītā par tā laika skolu. Dabūt pa nagiem vai pa pakausi ar lineālu varēja ātri vien – ja neklausīja skolotāju. Tagad pat skaļāku vārdu nedrīst pateikt. Tūlit sūdzās un meklē savas tiesības.
Bērnus sist nedrīkst.
Lielā mērā bērni ir vecāku spogulis.
Tieši tāpēc atbildīgi vecāki varbūt pirmajās klasītēs bērnu palaidīs tuvākajā skolā, bet noteikti sekos līdzi un palīdzēs apgūt mācību vielu, jo elementāro matemātiku, fiziku, ķīmiju un valodu atceras katrs, kam galva nav tikai cepurei.
Ja šādi vecāki redzēs, ka skolotājs ir nekāds un pašam pietrūkst zināšanas palīdzēt, tad meklēs privātskolotāju vai pāries uz labāku skolu.
Vidussskola-ģimnāzija noteikti būs tālu prom no mājām, bet talantīgājiem bezmaz vienīgā vieta ir Rīgas ģimnāzijas.
Savukārt augstskolas nepieciešamas tikai talantīgākajiem bērniem un ar kaut minimālu dalības naudu.
Kas grib mācīties, tas studēs Latvijā vai vēlāk ārzemēs, apmaiņas programmu ietvaros stažēsies ārzemēs, apgūs valodas, rakstīs darbus kādā valodā vajadzēs, viss notiek un notiek labi.
P.S. Vienīgais kas pietrūkst Latvijā ir elitāras skolas, kurās talantīgiem un zināšanas alkstošiem bērniem mācības netraucētu cietpauri un alternatīvi apdāvinātie.
Rīgas skolās trūcīgu laucinieku noēdīs. Neiesaku. Un dalības nauda augstskolās ir absurda, citādi būs kā pie RTU. Budžeta vietas 75, bet absolventu ap 20.
Es nezinu, cik rudenī man būs jāmaksā. 600 eiro par gadu? Budžeta vietas tagad it kā nolikvidēja no šā gada rudens.
Tu ar savu gaudošanu esi garlaicīgs, negrasos tērēt laiku, lai diskutētu ar Tevi, ir interesantākas lietas, kā piem. mūzika vai tehnikas lietas, kuras attīstās ikdienas.
Manu paziņu vidū nav gaudotāju, ir darītāji(neesam ne deputāti, ne biznesmeņi) un visu bērni ir ieguvuši labas izglītības, nav žēloti ne līdzekļi, ne laiks.
Augstāko izglītību nekas nedegradē vairāk kā, ja tā ir bezmaksas.
Nav pērles jākaisa cūkām, ir jābūt barjerai, lai augstskolas nepārvērstos par nekam nederīgu ”studentu” vietu, tāpēc 600 euro par gadu nav nekas- tas ir 50 euro mēnesī, ļuļķētāji vairāk izkūpina gaisā un salej rīklēs.
Lūdzu, atšujies no manis, mani alternatīvi apdāvinātie un astrologi neinteresē, cienu tikai gudrus un darbīgus ļaudis, bet gaudotājus nicinu.
XTC saka: 31.07.2023 15:12 Piedod. Bet kādam tā ir liela nauda. Kojas Rīgā par gultas vietu, par pusīti no šauras, neremontētas istabiņas jāmaksā virs 100 eiro. Un jāmaksā tu arī par vasaras mēnešiem. Atlaides it neviens nedod.
”Nav pērles jākaisa cūkām, ir jābūt barjerai, lai augstskolas nepārvērstos par nekam nederīgu ”studentu” vietu.” Es savu studiju vietu izcīnīju konkursā par Valsts apmaksātajām budžeta studiju vietām. Bet RTU no 75 budžetniekiem ķīmijas bakalauros diplomu ieguva vien 20 cilvēku. Tagad es studēju kā dabaszinātnieks citā vietā. Mani vecāki ir invalīdi (2. grupa). Rudenī es atnesīšu savas izziņas par trūcīgā statusu, bet tos 600 nemaksāšu.
XTC saka: 31.07.2023 15:12 Es esmu gudrs un darbīgs, RTU studiju laikā strādāju par kasieri Maximā. Gudri un darbīgi. Bet Rīgas ūdenī man ķīmiķa praktikanta vietu RTU Attīstības fonds atteica. Lai gan man bija 4 semestru pieredze inženierķīmijā un neķīmiķa darba pieredze. Tad caur tiesu viņi man ieskaitīs 4KP kā praksi. Kaut vai ar aizmugurējo datumu.
Nav ko nabagus dirsināt. Nabags var būt riebīgs un nopubliskot patieso RTU studentu atbiruma statistiku internetā skaistā angļu valodā un arī latviski. Tur nekādi mārketinga speciālisti neglābs šo ļaužu reputāciju. Vel valsts amatpersonu deklarācijas tiks smuki programmā RStudio apstrādātas, lai dabūtu smukus grafikus. RTU tas patiks. Par lielo atbirumu ir jābrīdina laicīgi, citādi nabagi zaudē naudu dēļ studijām RTU.
Laba diena katram! Es vēlos izmantot šo mediju, lai pastāstītu jums par godīgu aizdevuma uzņēmumu, kas man palīdzēja saņemt komerciālu aizdevumu ar saprotamiem noteikumiem. viņi piedāvā visu veidu aizdevumus.
Saziņas e-pasts: lapofunding960@gmail.com
Whatsapp +447300508785
Hail, Laura! Prieks tevi te redzēt. Kā skatos, ntz.lv cenzūra nav skārusi tevi.