Ko un kam tad īsti būvējam?

Negals ar Annas ielas lietus ūdeņiem lika piesēsties un uzrakstīt savas domas par šo projektu, jo redakcija šīs ielas iedzīvotāju likstām ir sekojusi līdzi gadiem. Protams, kā jau ne reizi esam minējuši, – lai nobrāķētu otra darbu, lielas prāta spējas nav vajadzīgas, tomēr…

Pirmkārt, ar iedzīvotājiem, kuru labā un interesēs taču šī pārbūve tiek veikta, kā izrādās, tā īsti pat nav pārrunāta. Nu jā, projekta izstrādes laikā bija kovids un ierobežojumi, bet tad, kad pērn sāka ielu būvēt, kovida ierobežojumu vairs nebija, tāpat kā tādu nav arī tagad. Var taču paaicināt cilvēkus uz sarunu un katras iebrauktuves īpašās nianses izrunāt. Lai atceramies Kurzemes ielas pārbūves pašu sākumu – bija tikšanās domē ar visiem īpašniekiem, kurā par lielākajiem labumiem un sliktumiem uzreiz bija skaidrība, pārējo precizēja laika un darbu gaitā. Protams, bez domstarpībām neiztika. Tāpat bija arī Stacijas ielā, kur līdzīgs reljefs, kā Annas ielā – ar slīpajām nobrauktuvēm un ūdeņiem pagalmos. Runāja, projektēja, pārprojektēja, bēra, piebēra, un pie visas puses apmierinoša gala tomēr nonāca. Turklāt – ieguva taču arī pieredzi, kā šādās vietās strādāt. Taču Annas ielas projektā līdztekus labajam ir tādi brīnumi, ka, šķiet, tiek būvēts, kas unikāls, iepriekš nekur neredzēts. Ja īpašums ir mazliet virs ielas līmeņa vai vienā līmenī, satraukuma nav, ir ieguvumi no bruģa vai gaidāmā asfalta, bet, ja māja ir zemāk par brauktuvi, vecais stāsts par lietus ūdeņiem, kas visu applūdina un izskalo, atgriežas ar iepriekšējo sparu.

Zinot pilsētas problēmas ar lietus ūdeņiem un lietus mākoņu dīvainību pēdējos gados, cenšoties katrās lietavās izliet pār Tukumu ja ne gada, tad vismaz viena mēneša normu, tas liek rūpīgi sekot katram projektam, kur paredzēta lietus ūdeņu savākšana, jo īpaši, ja tas iepriekš tiek kaut kā īpaši piesolīts iedzīvotājiem. Ne tikai mēs cerējām, bet arī iedzīvotāji paļāvās – ja nu beidzot rok, iegulda teju pusmiljonu eiro, tad reiz ilgus gadus piedzīvotajām nelaimēm būs darīts gals, jo galu galā – turpmākos 20-30 gadus taču neko tādu vairs nedarīs?! Bet, kā izrādījās, solīts makā nekrīt… Jo, redz, kā izrādās (tā vismaz skaidro par projektu atbildīgie), mēs visi, tāpat kā līdzīgi projekti, esam uz mūžu atkarīgi no zemē ieraktajiem kabeļiem (iespējams, pat varbūt arī nefunkcionējošiem, kā tas bijis vēl pamatīgākās citu ielu pārbūvēs), jo neko tiem blakus likt nevar, kur nu vēl lietus ūdens kanalizāciju! Un tā nu tieši tāpēc, ka nevar traucēt reiz ieraktos kabeļus, Annas ielā atbildīgie tagad centīsies pierunāt lietus ūdeņus paklausīt un aiztecēt tur, kur tiem projektēta vieta. Visiem atbildīgajiem par laimi, visu šo vairāku nedēļu ilgušo diskusiju laikā lietus nav lijis, bet šonedēļ tiek solīts, ka kaut kāds mitrums līdz zemei nonāks. Vai tas parādīs tehnisko risinājumu veiktspēju, redzēsim. Bet viens gan jau ir skaidrs (jo tas jau pašvaldības atbildēs laikrakstam ir uzrakstīts), ka ne Kurzemes, ne Talsu ielas komunikācijas mazās jaudas dēļ nav gatava pieņemt Annas un Kalna ielas notekūdeņus… Un te nu atkal ir jautājums: labi, Talsu ielā varbūt tā arī ir, bet Kurzemes iela taču svaigi kā pārbūvēta – tās galā pie Talsu ielas apļa labiekārtoja dīķi ar akām lietus ūdens uztveršanai, un tagad atkal nekā?! Kur tad ir visi tie inovatīvie risinājumi, ko vēl nesen, diskutējot par vecpilsētu, piedāvāja notekūdeņu pētnieks?

Jūlijā tiek solīta atskaite deputātiem, bet risinājumu Annas ielā, tāpat arī Dārza ielā un citur jau vajag šodien. Kāds no visa šī secinājums?! Ka arvien vēl domājam un plānojam šauri, toties papīros un nez kur ”iekaltos” normatīvos (piemēram, par šādiem un tādiem kabeļiem) bakstāmies tik ļoti, ka laikam jau aizmirstam gan ko tad īsti darām, gan ko un kam būvējam?!…