Attēlam ir ilustratīva nozīme

Kad zemi pārklāj nedrošības tumsa…

Tā kā iestājies tumšais laiks, būt redzamam ielas malā, uz lauku ceļa vai jebkurā citā neapgaismotā vietā, ir ne tikai vēlams, bet arī absolūti nepieciešams. Tas patiesībā ir stāsts par to, ka atstarotājs, lukturītis un vēl labāk – apģērbs ar atstarojošiem elementiem vai īpaša veste – palīdz palikt dzīvam. Un šajās dienās, kad tumsu papildina lietus, tas ir vēl daudz svarīgāk, jo pretimbraucošu automašīnu uguņu gaismās viss spīd tik ļoti, ka nevar redzēt pat tādu gājēju, kas šķietami par sevi, tai skaitā ar piemērotu apģērbu, ir parūpējies.

Uzklausot jūsu – lasītāju – jautājumus un arī bažas par satiksmes un sabiedriskā transporta kustības organizēšanu pilsētā, diemžēl nācies secināt, ka nedrošās situācijās kājāmgājējs tiek nostādīts… teju vai apzināti!? Piemēram, izrādās, ka pilsētā izvietotās autobusu pieturas nereti atrodas neapgaismotās vietās ielu malās. Daudzviet, jo īpaši mikrorajonos, joprojām nav ietvju. Tās netiek iekārtotas pat tur, kur apzināti vai vienkārši nepārdomāti, rūpējoties par brauktuves kvalitāti, smago auto tranzīta kustība tiek novirzīta cauri dzīvojamo māju mikrorajonam, kā tas noticis, piemēram, Tirgus ielas rajonā. Lai arī bieži ticis uzsvērts, ka gājēju/velobraucēju celiņi veicina sportiskās aktivitātes, patiesībā to iecere un Eiropas Savienības finansējums jau paredzēta, lai vispirms gādātu par neaizsargātāko satiksmes dalībnieku – gājēju un velobraucēju – drošību!

Atskatoties pagātnē, jāteic, ka Tukums ilgu laiku ir varējis lepoties ar astoņiem kilometriem jaunu gājēju celiņu, kas tika pabeigti pirms vairākiem gadiem, taču, ja neskaita atjaunoto celiņu Kurzemes ielā, turpinājuma reiz aizsāktajam darbam nav bijis. Tā, piemēram, kā jau šodienas avīzē rakstām, Tirgus iela ir palikusi bez veloceliņa, lai gan ir šaura un gājējiem ļoti neērta, turklāt apzināti izveidota par tranzīta ielu. Taču, ko darīt gājējiem?! Tas pats stāsts par Alīnes ielu. Tur pēc ilgiem strīdiem un iedzīvotāju aicinājuma pirms dažiem gadiem tika ierīkota ietve posmā no Jelgavas līdz Telegrāfa ielai, un tas tiešām bija ļoti svarīgi, taču – kas tālāk? Mikrorajons jau ar to nebeidzas – tiem, kas atbrauc ar autobusu un dzīvo privātmājās, ir jāiet vismaz līdz krustojumam ar Ošu ielu, taču – ietves vairs nav un arī apgaismojums nav tas labākais. Nemaz nerunājot, kas notiek tad, ja mērojams tālāks ceļš gar parka malu. Te pilsētas infrastruktūras plānotājiem jāatgādina, ka, pabeidzot jau pieminētos astoņus gājēju celiņa kilometrus, tika solīts, ka celiņu tīklu turpinās, lai tiktu savienoti jau izveidotie. Taču… Jauntukuma un Durbes savienojums arvien vēl izpalicis, lai gan tas ir iecienīts pastaigu maršruts, ko izmato skrējēji un velobraucēji. Vēl trakāka vieta ir aktīvā dzīvesveida piekopēju iecienītais un jau daudzkārt pieminētais (cerībā, ka kāds tomēr ieklausīsies!) ceļa posms no Tukuma līdz Milzkalnei. Te reiz iecerētajam veloceliņam tehniskais projekts jau bija izstrādāts, taču Tukuma novads izlikās nemanām, ka, piemēram, vasarā bērnu desmit un pat simti no pilsētas ik dienas mēro ceļu uz Milzkalnes dīķi un atpakaļ, liekot autovadītājiem reizēm sastingt šausmās. Var saprast Engures novadu, kas, uzdāvinājis Tukumam savā teritorijā esošo Melnezeru, iespējams, gribētu redzēt lielāku iniciatīvu no lielā novada kolēģiem… Bet… projekts tā arī ir palicis tikai projekts. Vai tagad, kad abiem novadiem būs jāsadzīvo vienā, lēmēji to visu pamanīs?…

Un vēl viens stāsts ir par Tumi – par ceļa posmu no pilsētas robežas līdz Tumei, kur pavisam drīz sāksies autoceļa Tukums-Kuldīga posma pārbūve. Diemžēl, cik nu sapratām, izpētot pārbūves iepirkuma dokumentus, jāsecina, ka veloceliņš no Lauktehnikas apļa līdz Tumes pagasta centram nav paredzēts. Lai arī, kad pirms dažiem gadiem turpat norisinājās aktīvā koku un krūmu ciršana, pavīdēja doma, kas tas tiek darīts celiņa labā, taču, kā nu izrādās, – nekāda celiņa nebūs! Iespējams, kāds iedomājies, ka neviens nav tik traks, lai tumsā šķērsotu Lauktehnikas apli un uz Tumi ietu kājām, taču iemītā taciņa liecina, ka tā vis nav.

Šo visu izvērtējot, tiešām šķiet, ka atrunas par braucējiem neizdevīgo, bet, kā uzsver atbildīgie, drošu autobusu pieturu izvietojumu tik tāda liekulība vien ir…

 

Komentāri

  1. Beidzot A.P. uzcepa kaut ko, kam pat es piekrītu. Redz, var, ja grib. Raksts absolūti patiess, bet par šo visu gribētos sarkangalvītes, prinča un viņa miesassargu komentāru. Varbūt pat kādu solījumu nabaga kājāmgājējiem, kuriem nav galma karietes, vai vienkārši patīk pastaigāt kājām…

  2. Ir iespaids. ka Tukuma “valdniekiem” (sākot jau no Šulca) vispār nav nekāda plāna un vīzijas par pilsētas attīstību. Skonto Plan vienā pusē, CSK Steel – citā, skandināvu pabrīķis pa diagonāli aiz Statoila, pie Tukuma 2 dzelzceļa stacijas vispār iegrūda velns viņu zina cik, lai attīstītu rūpniecisko rajonu, bet nekā vairāk par Kampara būdu (kuru nu jau arī tirgo nost!) un balandu plantāciju tā arī n-to gadu garumā neko neredzam! Centrs – arī smieklīgs – mazbodīšu, zaudētavu, graustu un džindžalu pritonu mikslis. Pa vidu plāno superlaukumu ar granītu brūni sarkanā, uz kuru braukšot lūkoties visa Eiropa un varbūt pat tālāk dzīvojošie? Kaut kāds purvs, nejēdzīga naudas izšķiešana un laika nosišana, nevis pilsētas attīstība!

Atbildēt uz . Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.