Attēlam ir ilustratīva nozīme

Dabas draugi, izmantotāji vai divkoši?

Jā, kas mēs te – Latvijā – dzīvojošie īsti esam? Kad citiem stāstām un lepojamies, kad paši alkstam dzīvinošas un veldzējošas atpūtas, ticams taču, ka nedomājam  ne par grants karjeriem karjera galā, ne par aizvien pieaugošām izcirstu mežu platībām. Pat uz koši ziedošajiem rapša laukiem jau kādu laiku skatāmies ar zināmām aizdomām. Zinām taču, ka šo kultūru bez pamatīgas miglošanas izaudzēt ir visai grūti. Un arī tas dzeltenums… – tik tīrs un griezīgs, ka Latvijas ainavā par dabisku nenosauksi… Tas tāpēc, ka lielākoties jau paši sev un arī jau citiem stāstām, ka mūsu lielākais lepnums ir… daba. Turklāt tāda, kur tās pirmatnīgums un neskartais skaistums vislabāk jūtams un redzams. Nu tas taču zināms (tautas dziesmās bieži apdziedāts!), ka ikviena īstena latvieša sirdij straujāk liek pukstēt skaisti ziedošas pļavas, ievu skubās slīkstoši līkumotu upju līči un meži, kuru zaļoksnā patvērumu rod teju visa dzīvā radība un kurā spēku rast dodamies arī mēs – cilvēki.

Bet atliek tik mazliet pabraukt pa Latvijas ārēm un aprunāties ar atzītiem dažādu nozaru speciālistiem, kuru vārdus apsolām nenosaukt (nozaru lobiji ir spēcīgi un ietekmīgi, no tiem baidās!), un aina paveras gluži cita. Tā, izrādās, kas vienlaidus meža platību Latvijā palicis ļoti maz, tik maz, ka medņiem un rubeņiem, arī melnajiem stārķiem, irbēm, vairs dzīves vietas īsti nav. Meža zvēri namdurvju priekšā arī pilsētā ir ierasta parādība – kaut kur taču tiem āpšiem, zaķiem, stirnām un pat lāčiem ir jāpaliek!…

Skaidrs, ka ikdienas vajadzību daudz (un būs vēl vairāk!), tāpēc sen jau cērtam daudz par daudz. Arī skaistas, ziediem bagātas pļavas nu jau Latvijā ir liels retums; ne velti jau gadiem tiek meklētas projektu naudas, lai vismaz kādu saimnieku pierunātu tādas kopt un uzturēt. Tad varbūt arī izdosies izkārpīties no dabisko pļavu 12% procentu niecības… Bet diezin vai, jo pļavām uzradušies uzņēmīgi konkurenti – karjeru vai, drīzāk, dīķu racēji. Jo tieši tā daudzi no šiem vietējās dabas bagātības ieguvējiem dēvē savu darbību. Tas tāpēc, ka dīķu rakšana savā īpašumā netiek īpaši ierobežota un dabas resursu nodoklis arī nav jāmaksā. Kāda smilts, kāda grants, kāda nauda?! Tāda ”dīķu rakšana” taču ir vieni vienīgi izdevumi! – tā šie uzņēmēji atgaiņājas no uzmācīgiem dabas draugiem un kaimiņiem. Savukārt par līkumotajām, ievu smaržā un lakstīgalu balsīs slīgstošajām upēm jāaizmirst, paskatoties, kāda izpratne par skaistumu ir, piemēram, vietējam dižzemniekam, kam taču ne naudas, ne zemes netrūkst: krūmus nost, un upi labāk – taisnu! Tā nu cik roka (projekta nauda!) sniegusies, tik nu gan Viesata, gan Abava vēl šodien stāv – izvarotas un kailas…

Citādi kā par divkošiem nenosauksi arī tos ”sentēvu tradīcijas” piekopējus, kas pavasaros Latviju padara par zemi, kas kūp…

Mūsu puses lielākā dabas aizstāvības akcija savulaik pamatīgi likusi trūkties vējeņu parka plānotājiem. Sak,  nost ar šādiem projektiem! I ainavu postīs, i veselību. Un kur tad vēl putnu, sikspārņu un citu dzīvo radību nākotnes izredzes… Kas svarīgi, šai tuvu un tālu iedzīvotāju sāpei gan naudas, gan politiskā atbalsta ziņā bija pamatīgs atbalsts. Bet tagad  – divkosība divkosības galā! Tagad atbildīgie par Latvijas mežu raud, jo. nu nevarēs postīt īpaši aizsargājamas dabas vērtības, nevarēs vēja parku būvēt mežā un arī īpaši aizsargājamos dabas objektos ne. Vai tas tiešam tā arī būs, laiks rādīs. Bet redzot jau šobrīd publiskajā telpā nonākušos vēstījumus (Ventspilī veikli zēni parka būvniecības iecerē bez īpašnieku ziņas pieķērušies svešai zemei; «Latvijas valsts meži» žēlojas par ”valsts uzņēmumu izstumšanu no spēles” utt.), ir skaidrs, ka, piesedzoties ar lielu vajadzību – un tādu kara dēļ ir un būs aizvien vairāk un vairāk –, veikli zēni mēģinās dabūt cauri visu, ko iepriekš dažādu iemeslu dēļ nevarēja…

Jācer, ka vismaz vēlēšanu priekšvakarā politiķi spēs noturēties valsts vīru godā un arī ļoti neatlaidīgu nozaru spiedienu izturēs, bet mēs – iedzīvotāji un dabas baudītāji parasti – laikus uzzinot par ieplānotajiem darbiem, spēsim atšķirt īstu apdraudējumi no dažādu ambīciju uzkurināta uzņēmējdarbības lieguma nu tā…principa pēc.

 

Komentāri

  1. Jā, interesanti, kas, un par cik, pašreizējai Tukuma novada domei lika manīt iepriekšējās lēmumu vēja parka lietā?!

    1. Paņem rokās fotoaparātu, ej dabā un bildē. Tālāk parediģē attēlus programmā ”Microsoft PowerPoint”. Izmanto fontus ”Latvju Raksti A TL” un ”Latvju Raksti B TL”. Pievieno attēliem zeltītus Pērkoņkrustus ar opciju ”WordArt”. Sanāks labs titulattēls Tavai iniciatīvai portālā ManaBalss.lv. Vienīgi Tevu iniciatīvu var neapstiprināt, bet neskumsti. Gan jau viss būs labi…

    1. tapportals.mk.gov.lv/public_participations Lūdzu, iesaisties! Es šeit regulāri kaut ko rakstu gan no savas interbankas profila, gan no savu vecāku internetbanku profiliem. Laikam esmu grafomāns. Taču klusēt es nemāku. Piemēram, nesen es rakstīju, ka rakšu eļļas izmantošana degvielai ir absurds. Vajag tikai rakstīt. Ja vel var iedvesmoties no universitātē pieejamajām mācību grāmatām, tad vispār ir forši.

  2. Tā Ivonna gan ir universāli erudīts cilvēciņš.. Ta visu zin par kovidu, kas būs, kas nebūs, ko kam ir jādara un kas jārunā, ta ir perfekts experts militārā jomā ar saviem prātojumiem, kas ir pareizs, kas nē, un nu izrādās-arī ir speciāliste ekoloģijas jautājumos!

    1. Žurnālista darbs ir iegūt info, analizēt, pieņemt viedokļis un izteikt savu vieokli. Atšķirībā no lielā vairuma iedzīvotāju, kas nelasa, nedomā, pieņem to ko parāda tv.

    2. tapportals.mk.gov.lv/public_participations Drukā komentārus valdībai. Es tā daru. Pagaidām mani policija vel nav savākusi. 😀
      Demokrātija ir tautas vara. Ikviens cilvēks ir tauta. Tātad brīvība muldēt ir dabiska, to nevar liegt. Par problēmām ir jārunā, nedrīkst klusēt!

      1. Ak, redz, kas tu esi! Grafomāns, kurš rakstot no savas un vecāku internetbankas profiliem!Malacis, ka izmanto universitātes mācību grāmatas, šķiet, pat citē gabalu gabaliem…Īsts censonis! Esi viens īstens drošsirdis, jo nenogurstoši drukā komentārus valdībai, bet policija tevi nav savākusi! Kāds prieks!Tomēr skumji, jo tik slimīgi apmātus ļautiņus jau parasti neņem pa pilnu…Skolnieciņš/studentiņš, pat studējot universitātē, nav sapratis, ka demokrātija nebūt nav brīvība muldēt( tavs secinājums īsti vietā), bet par dažādiem goda aizskārumiem var nākties atbildēt…Pareizi apgalvo, ka par problēmām ir jārunā, tādēļ jau nezin cik reižu aicinu tevi uz diskusiju! Vai proti tikai tukši drukāt un grafomāniski muldēt?

        1. Kadiķīti, vācies atpakaļ uz savu Padomju Latviju, no kuras Tu esi izlīdis!

    1. Lai Dabas Māte mūs svētī! Lai Dabas Māte pasargā mūs no ļauna! Lai Latvju Dievi ir ar mums! Svētīgi!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *