Būt vai nebūt par “ielāpu” citu likstās

Sagadījās, ka, darot kādu ne īpaši sievišķīgu darbiņu, negaidīti bija vajadzīgs zinoša vīrieša padoms, iespējams, arī neliela palīdzība. Domās ātri izskaitļojusi iespējamos variantus, pa tālruni sāku sazināties ar prātā izraudzītajiem palīgiem.

Sagadījās, ka, darot kādu ne īpaši sievišķīgu darbiņu, negaidīti bija vajadzīgs zinoša vīrieša padoms, iespējams, arī neliela palīdzība. Domās ātri izskaitļojusi iespējamos variantus, pa tālruni sāku sazināties ar prātā izraudzītajiem palīgiem.

Tā bija brīvdiena, tāpēc pieļāvu, ka situācijā, kad katram dienas plāni zināmi, pēc palīga varētu nākties pameklēt ilgāk; arī pati ilgi pārdomāju, vilcinājos, kam prasīt padomu. Jo kurš gan priecātos, ka tik pēkšņi uzrodos – ne lūgta ne gaidīta, turklāt ar savām nedienām.
Sevi mierināju, ka visi šie cilvēki allaž bijuši gana atsaucīgi un izpalīdzīgi, tāpēc neapšaubāmi viņiem varētu būt grūti atteikt manam lūgumam, bet tanī pat laikā arī atteikties no sākotnējās ieceres par gaidītās brīvdienas pavadīšanu.
Zvanīju. Viens, mirkli padomājis, bilda, ka parunāšot ar savējiem un tad dos atbildi, otrs atklāti pateica, ka tieši šajā dienā ieplānots kaut kas svarīgs, bet citā dienā – protams, palīdzēs. Tā kā radušos problēmu bija svarīgi atrisināt iespējami ātrāk, zvanīju vēl trešajam. Ar pašu gan neizdevās sazināties, bet atbildi savam priekšlikumam kā citātu un skaudru pretjautājumu saņēmu caur citu personu: "Kāpēc man vienmēr jābūt par ielāpu?!"
Jā, sāp arī tad, ja nesit sejā… Pirmajā mirklī man "aizķērās», un šie acumirklī izteiktie, pieļauju, arī nepārdomātie vārdi ļoti nosāpēja. Pēc tam sāpes norimās, taču pati situācija joprojām nedod mieru. Vai tiešām būt par "ielāpu" ir tik apgrūtinoši un nepieņemami? Pieņemu gan, ka cilvēks nebija tik ļauni domājis un dusmojās par kaut ko citu. Iedomājos tikai, ka, kļūstot par "ielāpu", vari darīt otram labu un pēc tam gūt gandarījumu.
Lieki bilst, ka galu galā risinājumu savām nedienām, protams, radu pati kopā ar meitām. Bērniem taču raksturīga enerģija, ass prāts, izdoma un vēlēšanās mēģināt, un, galvenais, arī izdodas. Tomēr joprojām nevaru atbrīvoties no domas par "ielāpu» būšanu", kad kādam citam gadās ķibele un vajadzīga palīdzība. Manuprāt, ja vari būt "ielāps" jeb labs palīgs vajadzīgā darbā, to taču var uzskatīt tikai par labu un apsveicamu lietu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *