Arī kultūra ir valsts drošības jautājums

Kad runājam par valsts drošību, mēs lielākoties iedomājamies staltus robežsargus uz robežas un zinošus stratēģus, kas raugās, lai mūs no ārpasaules neviens neapdraudētu. Tas, ka realitātē arī šajā jomā ir daudz baltu plankumu vai, precīzāk, caurumu, labi zināms jau sen, jo, piemēram, nelegālie robežu pārkāpēji nav nekāds retums, bet visur citur tiek konstatēti mistiski un ar ieročiem bruņoti ļaudis, kas nekautrējas pārvietoties ar viltotām auto numura zīmēm. Kā vēsta aculiecinieki, šādu braucēju neesot nekāds retums, līdz ar to mūsu drošība reizēm vairs nešķiet tik droša… Un tomēr mēs ceram, ka dienesti visu šo uzrauga un kontrolē.

Taču drošībai ir arī cita seja, un tā neraugās uz dusmīgo kaimiņu pusi pierobežā. Bažas par drošību var rasties arī tad, ja pat tādā jomā kā kultūra rīkojamies neapdomīgi. Kāpēc? Piemēram, šovasar, piedaloties pagastu pasākumos, ne reizi vien nācās priecāties par to, cik gan izdomas bagāti un bezgala radoši ir kultūras darbinieki, spējot uzburt svētku prieku reizēm pat it kā ne no kā. Šovasar teiciens jeb vārdi “ne no kā” ir ieguvuši dziļāku jēgu, jo vārds vārdā atbilst patiesībai tāpēc, ka naudas kultūrai tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš, tiešām nav. Protams, bija kovids, protams, ir enerģētikas krīze, kuras dēļ ir jāsavelk jostas, bet, ja pagastam svētkiem ir paredzēts mazāk naudas nekā viena minimālā alga, tad jābrīnās, kā vispār atrodas kāds, kas strādā un kaut ko arī dara, turklāt arī pēc darba laika, arī brīvdienās un svētkos… Ja paskatāmies pasākumu plānu, tas arvien ir bagātīgs, bet – lielākoties ar pagastu amatiermākslas kolektīvu atbalstu, taču, kas notiks, ja viņu ģimeņu naudas maciņos iestāsies krīze, tāpat kā to norādījusi pašvaldība!?

Tas nozīmē, ka laukos kultūras nebūs nemaz? Un te nu ir jautājums: vai, uztverot kultūru tikai par tērējušu nozari un šādā izpratnē veidojot pašvaldības budžetu, mēs neizrokam bedri, kurā varam iekrist dziļi jo dziļi?! Iekrist, paši to nemanot, nesaprotot, ka kultūra pagastā vai pilsētā ir pamatu pamats interesei par mākslu, mūziku, teātri, par lasīšanu, un gala beigās – par savu kopienu, valodu, tautu un valsti… Jau rakstījām par skolēnu autobusiem, kas aizbrauc no lauku skolas, pirms kāds ārpusstundu pasākums sācies, pirms kāds sācis dziedāt, dejot vai teātri spēlēt. Vai šis bērns nākotnē domās, kā veidot, moderni sakot, savas vietas identitāti, ja viņš to nemaz nebūs piedzīvojis?!

Protams, var pavadīt laiku pie telefona un justies visās jomās daudz vairāk iesaistīts, nekā pašām dziedot un dejojot, bet tā apziņa, ka esi visu šo notikumu, kas esi savas kopienas un tautas daļa, nav aizstājama ne ar ko.

Komentāri

  1. Tauta pastav tik ilgi cik kultura..liidz ar valodas un kulturas bojaeju iet bojaa ari tauta…es negribu but pesimiste..es esmu realiste un paslaik.man irt ada sajuta ka mes atrodamies uz grimstosa kuga un neapjausot nenoversamo grimstot cilveki uz klaja priecajas dzer sampanieti dzied un dejo baudot dzivi un plano nakotni..bet kaajas jau uudenii..

      1. Par pagani es neklusu.jo religiju nevar izveleties ta izvelas mus.esmu kristita iesvetita mani senci bija katoli…es ticu tikai jezum kristum un ticesu kamer dzivosu.

  2. Ja paklausās vaimanātājus , tad liekas pasaulei gals klāt, jo visi mirst badā un salst nost.
    Bet pietiek apmeklēt kādu pasākumu, tā auto nav kur nolikt, bet darbdienās Ventspils un Liepājas šoseja stāvgrūdām pilna un Tukumā mašīna aiz mašīnas. Te tev nu bija dārgā degviela.
    Tā ka nākas secināt, ka šobrīd vēl tālu līdz 2008.gada krīzei, kad auto uz ceļiem strauji samazinājās.
    Par padumjās savienības sabrukšanas laiku nerunāsim , tad gan bija tāda nabadzība, kāda šodienas apbižotajiem memļiem pat vismurgainākajos sapņos nav rādījusies.

    1. Okupācijas gadi uz latviešiem atstāja negatīvas sekas epiģenētikas līmenī. Ar laiku Maskavas Kremļa sarīkotā sociālā eksperimenta sekas izgaisīs kā slikts sapnis. ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙁

      1. Te nu man Jums jāpiekrīt pilnībā. Iedomājieties, kas tā par indi bija visus tos ~45 gadus , ja vēl tagad ~30 gadu laikā nevaram no tās attīrīties.
        Bet padomājiet, kādi zombiji ir radīti rusņā, kur visa tā indēšana bijusi daudz ilgāk un pie tam neizglītotai masai, kura daudz uzņēmīgāka pret šo indi.
        Ne jau par velti Dmitro Gordons teica, ka rusņas sabiedrībā, kopš padibeņu apvērsuma, ir notikusi prātam neaptverama negatīvā selekcija, kurā izdzīvojusi tikai zemiska biomasa.

        1. Arī cara laikā krieviem bija drausmīga epigenētika. Bet boļševiku laikā situācija gāja vien uz slikto pusi. Cara laika Krievija bija tautu cietums. Bet boļševiku laika Krievija bija tautu lopkautuve. Un tas ir atstājis uz visiem krieviem ne tikai epiģenētiskas sekas, bet arī karmiskas sekas. Tuvināti var uzskatīt, ka visiem krieviem ir dzimtas lāsts. Tuvināti var uzskatīt, ka krievi ir nolādēta tauta bez nākotnes un perspektīvām, bet ar lielu negatīvās karmas bagāžu. ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂

  3. Tas ka Tukumā ir kā bedrė kur nekas nenotiek nenozime ka visa Valsti ir tapat,nav ,jo ir kolosāli novadi kur viss kaut lēnām bet uzlabojas ,bez kultūras izaug tad kas uz iela pilseta ir sastopams,tas ir Tukumā bezdarbibas rezultāts,uzņemeji šurp nenak,darba tirgus tukšs vieni bomži, un vien bariņš kuri dzivo kā nieres taukos,lūk tas ir Tukums

  4. Ja zudīs kultūra ārpus pilsētām,tad drīz vien lauki būs degradējoša vide.Kultūra ir ta,kura mūsu sabiedribu padara dzīvotspējīgu.Mēs jau redzam kādi ir tie,kuriem kultūra nav bijusi -kaimiņu zemes iekarotāju piemērs.Bet vispirms ko samazina un likvidē -kultūru.

    1. Jā diemžēl tā ir ,bet iestadem kuram būtu japlano izdevumi arī kulturai, par to vispār nedoma,Tukumā jau gadiem to dara ķeksiša pec lai nevaretu parmest ka naf nekas darits:)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.