Ar roku sasniedzamā atbildība

Lai cik trauksmaini iesācies pavasaris – ar dzērvēm, kas nu jau diez ko nerespektē garāmbraucošās automašīnas, ar asiņainiem skatiem Bostonā, ar plūdu postu daudzviet Latvijā, ar priekšvēlēšanu kaislībām, tomēr, rimti zelējot vīģi, man jāatzīst – tajā visā neesmu pārāk iedziļinājies. Neapcerēšu, vai tiešām esmu nejūtīgs maita, toties pakraušu kaudzītē zināmo – par putniem, kas pierod pie urbanizācijas; par pasaules policistu ASV, kas pats brīžam asiņo; par plūdiem, kas ik gadu Latvijā un vietās, kur tos tradicionāli sagaidām; par kūlas ugunsgrēkiem, kas sekos plūdiem; par politisko teātri, kur vēl 9. maijs jāizspēlē… Pārāk aktīva realitāte, lai visā iedziļinātos un ārpus dienišķo pienākumu sloga vēl kaut kā pilsoniski reaģētu… Tomēr tas tāpēc, ka tālu – pieņemu, ka sirds sažņaugtos ikvienam, redzot, kā pa logu iekšā laužas ledus blāķi – zem ūdens paliek tualete, pagrabā izliktā peļu inde vai vienkārši neapdrošinātais autiņš garāžā… Vairāk nekā nepriecīgas sajūtas, tomēr gan jau zināma atbildība jāuzņemas tiem, kas saimniecību, māju cēla upes tuvumā, zinot par plūdu risku… Cēla cerībā uz ko? Taču ne valsts kompensācijām vai glābēju operativitāti… Atminos, kā savulaik a/s «Latvenergo» iniciētā ekskursijā izgāju pa Ķeguma HES tuneli zem Daugavas – tunelis bija visnotaļ štruntīgā stāvoklī, jo daudzviet cauri plaisām sienās spiedās ūdens – iziet sausā bija teju neiespējami. Bija stāsti par to, kā HESu kaskādes palīdz piebremzēt plūdus un kas notiktu, ja tomēr kāds dambis tiktu pārrauts – pār Rīgu veltos viens trīsstāvīgs vilnis… Vai ir vērts par to satraukties Tukumā? Satraukties par to, ka ziema bij sniegiem bagāta un dažviet īstenojas ļaunākais plūdu scenārijs? Par to, ka, dedzinot kūlu, atkal nosvils n-tās ēkas, meži?.. Vai satraukties par demokrātiju, kas ar meliem un vardarbību stutēta? Nē, nudien, tik globālās nostādnēs es tomēr gribētu palikt pie sasniedzamas atbildības latiņas, paturot prātā Dalailamas jauko aicinājumu ik dienas skaitīt labos darbus… Un šobrīd ārpus dienišķajiem darbiem būs daudz, ja sanaglošu un izlikšu pāris būrīšu un vienkārši veltīšu uzmanību tiem, kam tā nepieciešama. Pēc tam jau redzēs – i vēlēt aiziešu, i vēl ko pilsonisku izdomāšu…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *