Pašlaik vecāki aprūpē jau trīs cālēnus, vēl divas olas gaida šķilšanos. Kā skaidro ornitologi, visu mazuļu sekmīga izaugšana līdz lidspējas vecumam atkarīga no daudziem faktoriem, tai skaitā barošanās iespējām ligzdas apkārtnē, stārķu pāra spējām sarūpēt barību gan sev, gan katram no mazuļiem u. tml. Ja barības nebūs pietiekoši, kāds no cālēniem var kļūt vārgs. Nespējot konkurēt ar pārējiem, tas var tikt izmests no ligzdas vai pat apēsts.
“Mūsu balto stārķu ģimenē notikušas veiksmīgas pirmās izšķilšanās un tagad varēsim sekot līdzi mazuļu augšanai. Jāņem vērā tas, ka mazuļu izšķilšanās vēl nedod garantijas, ka ligzdošana būs veiksmīga, tāpēc sekosim līdzi tālākai stārķu dzīvei, mazuļu barošanai un norisēm ligzdā un ap to. Dabas norises ir ļoti daudzveidīgas un ne vienmēr paredzamas, un mums būs lieliska iespēja vērot, vai un kā mazuļi sasniegs patstāvību un izlidos no ligzdas,” komentē Latvijas Dabas fonda eksperts, ornitologs Jānis Ķuze.
Šajā sezonā ligzdas saimniece izdējusi kopsummā sešas olas, taču pirmā tika pārmesta pāri ligzdas malai, tāpēc perētas tika piecas. Šī gada ligzdošanas sezona baltajiem stārķiem kopumā bija iesākusies trauksmaini – konkrēto ligzdu bija noskatījuši vairāki svēteļi, un aprīlī tiešraidē bija vērojamas stārķu kaujas. Līdz ar perēšanas perioda sākumu situācija pakāpeniski kļuvusi mierīgāka.
Arī pērn konkrētajā ligzdā tika perētas piecas olas, bet sekmīgi šķīlās un līdz lidspējas vecumam izauga četri jaunputni.
Latvijā ligzdo 4% stārķu no to kopējās populācijas pasaulē jeb aptuveni 13 500 putnu. No tiem apmēram 8000 ligzdas atrodas uz elektrolīniju balstiem, kas elektrības tuvuma dēļ nav droša ligzdošanas vieta. Jāņem vērā, ka balto stārķu ligzdas svars ir vidēji 400-600 kilogrami, bet ilggadējās ligzdas, īpaši salīstot, var svērt pat tonnu. Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, “Sadales tīkls” zemsprieguma elektrotīklā turpina uzstādīt metāla ligzdu pamatnes. Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties – ārpus stārķu ligzdošanas sezonas.
Ja ir radusies vēlme un iespēja izmitināt stārķus savā īpašumā, ieteikumus mākslīgas ligzdas pamatnes izveidei var smelties brošūrā “Balto stārķu ligzdu pamatnes”, kas pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.
Tiešraidi organizē “Sadales tīkls” sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu. Kameras sistēma uzstādīta elektroapgādes balstā Kurzemes pusē. Tiešraide skatāma “Sadales tīkla” mājaslapā un LDF YouTube kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv un LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā). LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vairāk nekā 10 gadus, taču šī ir pirmā kamera, kas nodrošina arī nakts redzamību un kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā. Pēdējā desmitgadē putnu vērošana tiešraidē ir guvusi plašu popularitāti visā pasaulē, arī konkrētajai tiešraidei seko līdzi interesenti ne vien no Latvijas, bet arī citām valstīm.
Līdzīgi raksti
-
Atzīmējot trimdas māksliniekam Laimonim Mieriņam 95, atklās izstādi Durbes pilī Tukumā
-
Valsts svētku pasākumi Tukuma novadā
-
Depozīta sistēmā nodots pirmais miljards iepakojumu
-
Atzīmējot trimdas māksliniekam Laimonim Mieriņam 95, atklās izstādi Durbes pilī Tukumā
-
Novembra ieskaņa Tukuma novadā/papildināts/