Agrākā kartupeļu lauka vietā
Iebraukuši «Birzīšu» pagalmā, palikām ar pavērtām mutēm – tik daudz naktsvijoļu vienā vietā nebija gadījies redzēt! Taisnības labad jāsaka, ka arī tik daudz pļavas augu – madaras, bitenes, āboliņš, dedestiņa, rasaskrēsliņš, brūngalvītes, pulkstenītes, vēlpienes, ilzītes, vanagzirņi, pīpenes, dažādas auzenes, skarenes – vienuviet sen nebija redzēts!… Skatījāmies uz nelielo pļaviņu meža un piemājas dārza malā kā brīnumā, jo šādu bagātīgi ziedošu puķu pļavu tikpat kā vairs nav, pat retā ceļmalā var redzēt pelašķi vai madaras…
Skaidrīte stāsta, ka kādreiz, 70. gados, te vēl bijis kartupeļu lauks, taču, kad 1976. gadā kļuvuši par šo māju saimniekiem, izveidojusies pļava. Un tā līdz pat šai dienai nekas nav mainījies. Kārlis piebilst, ka pļavas vienu galu reiz ar mēsliem ielabojis, jo tur zeme bijusi pavisam švaka, taču līdz ar to arī naktsvijoles pazudušas; tikai tagad šī vieta sākot no mēsliem atkopties un par prieku saimniekiem – arī naktsvijoles atjaunojas. Skaidrīte saka, ka orhidejām veģetācija esot diezgan sarežģīta: “Tās aug un vairojas ļoti, ļoti lēnām, paiet daudzi gadi, kamēr augs uzzied, tāpēc ir tik saudzējamas un sargājamas. Par laimi ar katru gadu to kļūst aizvien vairāk un vairāk. Ir arī dzegužpuķes, taču mazākā skaitā, vairāk tās aug dēla veidotajā saliņā.”
Sarunā gan noskaidrojām, ka šī īpašā pļava nekādos reģistros neskaitās, un arī platību maksājumus par to saimnieki nesaņem, jo, lai tādi pienāktos, vajadzīgs vismaz hektārs, bet tam, cik liela augu dažādība ir šajā vietā, neesot nozīmes. Nodomājām: te tev nu bija dabīgo pļavu saglabāšana!… Varbūt tāpēc arī nav intereses par to veidošanu, jo tad labāk apstrādāt lauku “kā pienākas” un saņemt kādu nekādu, bet tomēr samaksu?…
Vairāk lasāms piektdienas, 9. jūlija laikrakstā ŠEIT=====>>>>>>>
