Attēlam ir ilustratīva nozīme

Kā audzēt arbūzus un melones

Pagājušā vasarā ne viens vien priecājās par lielisku arbūzu ražu. Veiksme radījusi visai lielu interesi dārzkopju vidū. Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra Preiļu novada darbinieki uz semināru bija uzaicinājuši «Dārzniecības dobītes» īpašnieci Sandru Marcinkēviču, kura arbūzu audzēšanā jau ir uzkrājusi visai atzīstamu pieredzi.

Arbūziem labāk patīk laukā, melonēm – siltumnīcā

– Augu aprūpe ir visai vienkārša: ar apputeksnēšanu, dzinumu knaibīšanu un auga veidošanu nenodarbojamies. Arī arbūzu skaitu uz vienu stādu nenormēju. Uz viena auga mums nav mazāk par trim arbūziem. Varētu teikt tā, ka arbūzi ir tuvāki ķirbjaugiem, bet melones – gurķiem. Ja ir labi sagatavots augšanas substrāts, arbūziem nekāda īpaša piebarošana – mēslošana pirmās 10 dienas nav nepieciešama. Papildmēslošanu veic tad, ja augiem galotne nesaglabā tumšo zaļumu. Veicot papildmēslošanu, atceras jau zināmas likumsakarības: ka slāpeklis vairāk jādod, lai augtu zaļā masa, fosfors – sakņu attīstībai, bet kālijs – ziedēšanas laikā. Savukārt kalcijs nepieciešams, lai augļi aizmestos vienmērīgi. Augļu briešanas laikā svarīgs ir kalcija nitrāts. Gurķus, melones, arbūzus var stādīt vienā siltumnīca. Tomēr arbūziem labāk ir uz lauka, jo siltumnīcā tiem ir apputeksnēšanas problēmas. Tas, kas audzējot patiks gurķim, patiks arī melonei, tikai salīdzinot – gurķis ir daudz ēdelīgāks.

Uz lauka šīs siltummīlošās kultūras labāk audzēt uz melnā agrotīkla. Zemē iestrādā pamatmēslojumu un zemei arī jābūt  mitrai. Uz zemes velkam plēvi, kas ir melnā krāsā un sasilst. Ķirbjaugiem patīk siltas kājas. Tajā brīdī, kad stādam jāieaugas, tad var uzklāt agrotīklu, kas noēno un pasargā no pārāk liela karstuma. Interesants ir arbūzu stādījums starp vīnogām, kas pasargā stādījumus no vēja. Stāda vienu augu no otra viena metra attālumā, atstarpe starp rindām – 1-2m. Melones šķirne «EmirF1» labi aug arī podos, jo veido kompaktu, izturīgu augu. Melones labāk aizmetas uz sānu dzinumiem, nevis uz galvenā dzinuma.   Arbūzus un melones var audzēt arī kūdras renēs. Arī lecektis arbūziem ir ļoti labs variants. Ja arbūzus audzē uz lauka, piebarošana nav nepieciešama, bet, ja siltumnīcā, tad gan ir jādod papildmēslojums. Lai stādi ātrāk ieaugtos, ieteicams tos aplaistīt ar kelpaku. Mēs mēslošanai izmantojam mājputnu mēslu granulas. Arbūziem un melonēm patiktu, ja nakts temperatūra pēc izstādīšanas laukā naktī nebūtu zemāka par 10-12°C grādiem. Laukā stāda augus, kuriem  jau izaugušas trīs  līdz sešas lapiņas.

Par slimībām un kaitēkļiem

Ne arbūziem, ne melonēm nepatiks augt mitrumā un vēsumā. Augus nedrīkst laistīt pārāk vēlu vakarā, kas var radīt slimību askohitozi, ko dažkārt labi var novērot uz gurķiem. Pārmērīgs mitrums un augu stīdzēšana padara tos ieņēmīgus pret dīgstu melnkāju. Bīstama ir arī miltrasa, kad sākotnēji augu lapu virspusē parādās gaiši plankumi, kas ar laiku saplūst, bet lapu malas saritinās uz augšu. Slimība pārziemo augu atliekās.

No kaitēkļiem arbūzus un melones apdraud baltblusiņas, ko var izķert ar dzeltenajiem līmes slazdiem. Savukārt tīklērces iespējams apkarot ar nīmazalu  vai dabīgā ceļā ar entomofāgiem, t.i. kukaiņiem, kas apkaro tīklērci.

Izvēloties hibrīdās šķirnes, augļi paši uz auga normējas. Vecākas šķirnes prasa lielāku aprūpi.

 

Vairāk par audzēšanu, kā arī citiem vērtīgiem padomiem dārzkopībā, lasiet 7. jūnija laikrakstā ŠEIT======>>>>

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.