Attēlam ir ilustratīva nozīme

Iespēja iesaistīties “prinču” jeb krupīšu glābšanā!

Ik pavasari līdz ar silto un lietaino laiku no ziemas guļas mostas lēnie krupji un mēro ierasto ceļu uz vienu un to pašu ūdenstilpi, lai vairotos. Diemžēl ceļa šķērsošana intensīvas satiksmes laikā krupim aizņem pat 15 minūtes, tādēļ Latvijā līdzīgi kā visā pasaulē ik pavasari tiek sabraukti tūkstošiem abinieku. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) jau trešo gadu īsteno kampaņu “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”. Misijas uzdevums ir kļūt par brīvprātīgo krupju glābēju un aktīvajā migrācijas laikā noteiktā ceļa posmā palīdzēt krupjiem droši šķērsot brauktuvi.

Aicinām brīvprātīgos iesaistīties misijā, aizpildot pieteikuma anketu https://ej.uz/s9uv. Misijas uzdevums lielākoties jāveic diennakts tumšajā laikā, tādēļ pārvalde pirmajiem 200 brīvprātīgajiem ir sagādājusi atstarojošās vestes ar kampaņas elementiem. Neatkarīgi no glābšanas vietas, ikvienam brīvprātīgajam ir nepieciešama vēlme iesaistīties misijā, brīvas dažas vakara stundas (1 līdz 2 nedēļu garumā), tīri cimdi un spainis, atstarojoša veste un lukturis.

Gadu no gada krupju migrācijas laiks atšķiras, un konkrētu datumu, kad misijā iesaistītajiem jābūt gataviem palīdzēt krupjiem, nevar nosaukt. Taču migrācija ir saistīta ar laikapstākļiem – līdzko gaiss iesils vismaz līdz +5°C un līs, pastāv augsta varbūtība, ka krupji modīsies no ziemas miega un dosies uz nārsta vietām.

“Vēl viens vēstnesis par abinieku migrācijas sākumu ir vardes. Tās mostas pirmās, bet atšķirībā no krupjiem lec, tāpēc tās ceļus uz nārsta vietām šķērso daudz ātrāk. Taču krupis ir lēns rāpotājs, iecerētais ceļš mēdz būt vienu vai pat vairākus kilometrus garš. Tie veic ~600 metrus dienā, tādēļ migrācija var aizņemt vairākas dienas. Turklāt krupis mašīnu uztver kā draudu un maldīgi domā, ka sastingstot izvairīsies arī no šī pretinieka,” skaidro pārvaldes Vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.

Krupja dzīves ilgums var sasniegt pat 40 gadus, kas ir vairāk nekā, piemēram, alnim. Mūža laikā krupis veic vienu un to pašu ceļu uz nārsta vietām ik gadu, nārstojot tajā pašā ūdenstilpē, kurā izšķīlies. Viņa ceļš uz nārsta vietu ir ģenētiski iekodēts un ir nemainīgs paaudzēs. Līdz ar to nevis krupji šķērso autoceļus, bet gan autoceļi šķērso vēsturiskos krupju migrācijas ceļus. Tādēļ cilvēki visā pasaulē tiek uzrunāti palīdzēt abiniekiem migrācijas laikā.

Krupju glābšana ir vienkārša, taču ļoti atbildīga rīcība. Par glābēju var kļūt ikviens, izvēloties sev ērtāko no 49 apzinātajiem ceļu posmiem, kurā abinieku migrācijas ceļi krustojas ar autoceļiem (https://ej.uz/7umh). Taču nav izslēgta arī darbošanās sev tuvējā apkaimē vēl neidentificētā vietā. Tā kā krupju pārvietošanās lielākoties notiek dažas stundas pēc saulrieta (visintensīvāk no 21 līdz 23), bērnus un jauniešus jaunākus par 18 gadiem mudinām līdzdarboties tikai pieaugušo cilvēku uzraudzībā.

Iesaistoties krupju glābšanas misijā, brīvprātīgie vienlaikus piedalās arī sabiedrības īstenotajā dabas vērtību uzskaitē jeb monitoringā. Pēc katras reizes, kad brīvprātīgais piedalījies abinieku glābšanā, ir jāaizpilda neliela abinieku uzskaites anketa. Šāda informācija palīdz precīzāk noteikt katras sugas stāvokli un to ietekmējošos faktorus, tādējādi identificējot sugu stāvokļa uzlabošanai nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus.

 

Aizvadītajos divos gados misijā kopumā iesaistījušies vairāk nekā 200 brīvprātīgie, kas veikuši krupju glābšanas darbus teju visā Latvijā. Ik gadu bijuši atsevišķi intensīvi migrācijas punkti, piemēram, pērn Saldus apkaimē brīvprātīgie vienā vakarā palīdzējuši droši šķērsot autoceļu pat vairāk nekā 200 krupjiem.

 

Krupji ir nozīmīgi dzīvības jeb barības ķēdes dalībnieki, to maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji un sliekas. Bet viņus pašus labprāt ēd daudzi plēsīgie dzīvnieki, tostarp mazais ērglis, meža pūce, sermulis, sesks, āpsis u.c. Krupjiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība, izzust augstākas klases sugas. Uzzini vairāk par krupjiem un misiju: https://www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis.

Komentāri

  1. Krupisu paliek arvien mazak tapat ka vardisu..visi noindeti..manaa jaunibaa aprilii bija pilni celi ar nobrauktam varditem ..tagad tas nav manamas..vienreiz pagalmaa sastapu lielu krupi…aiznesu talak lai suns nesaplestu..manaa.dikii gan kurkst zalas vardes pavasarii..sezu un domaju..un kas gan vairs glabs krupisus..ja vairs nevienam neinteresee glabt cilveekus…mes esam nonakusi parak launaa vienadzigaa un naves pilnaa pasaulee.

    1. Padomijā cūku fermas būvēja ezeru un upju krastos. Viss peldēja sūdos. Proti, notika ūdenstilpņu eitrofikācija.
      Tad vel padomijā laukus migloja no gaisa ar kukuruzņikiem. Un padomijā lietoja tādas ķimikālijas, kādas Eiropā bija aizliegtas.
      Tagad ir redzamas šo 50 okupācijas gadu sekas. Abinieku skaits ir krities.

    2. Padomju okupācijas vara bija ļauna un vienaldzīga. To apstiprinās pat LU biologi, kas pēta dabu. Un šo ūdenstilpņu normāla sanācija un remediācija netika veikta. Kvalitatīvi veikt upju baseinu remediāciju maksā miljoniem eiro. Kad no krievijas Latvija piedzīs reparācijas par sapostīto dabu? Kāds triljons eiro lieti noderētu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *