17. aprīlī, Tukuma mežniecības darbinieki kopā ar Tumes pagastļaudīm talkoja Zvāres asfaltbetona rūpnīcas teritorijā. Vāca draņķību, kuru mūsu pašu ļaudis atstājuši karjera ezeriņa krastos un ne tikai.
Tā nu tas ir. Atpūtas vieta ar dzidro ūdeni, kas vasarās ātri sasilst, vilina tukumniekus. Ērta piebraukšana – asfalta klāts ceļš, ko ieskauj mežs. Brauc kā pa saules staru, galā – ūdensprieki. Peldes, lustes. Neviens jau tur klāt nestāv un neaizrāda.
17. aprīlī, notika jauno satiksmes dalībnieku forums. To jau 15. gadu pēc kārtas visos rajonos un lielākajās pilsētās rīko Ceļu Satiksmes drošības direkcija (CSDD). Tukumā par velo speciem vēlējās kļūt 40 jauni riteņbraucēji no četrām skolu komandām. Tukums ir otrā pilsēta, kur notika šāds pasākums. 15. aprīlī Rīgas Motormuzejā piedalījās sešas komandas.
Skolotājas Anitas Krūtaines trešās un ceturtās klases audzēkņi mācās vienkopus. Pa abām klasēm vien deviņi bērni. Skumji un reizē esot dīvaini, ka nākamgad skoliņas vairs nebūs. Rītos nāksies braukt uz svešu skolu kā uz lielu kolhozu.
«Kurzemes cietokšņa» muzeja īpašnieks Ilgvars Brucis sakārto un papildina ekspozīciju. Klāt nākuši strēlnieku ieroči, ar kuriem karoja Otrā pasaules kara laikā. Muzejā iekārto visām drošības noteikumu prasībām atbilstošu telpu. Būs arī novērošanas kameras. Viss ierīkots, lai nevienam eksponātam "nepieaugtu kājas". Nāveklis ir nāveklis un var tikt izlietots nelietā.
Skeitparku skolotāja Daiņa Germova vadībā montē Smārdes pamatskolēni. Tas atrodas skolas sporta laukumā – vietā, kas kā radīta un jau noklāta ar asfalta segu. Skeitparks, gumijlēcēju trepes un vingrošanas sienu iegādājās par Eiropas Savienības līdzekļiem 1000 latu apmērā. Skeitparka vērte ir 5000 latu; kamēr nokārtoti papīri, naudas jau bija par maz. Un tad skolēni apņēmās paši sportisko ierīci samontēt. Tādējādi ietaupīja 100 latus.
13. aprīlī 13.00 – karatē kluba «Baltais drakons» 13. jubilejas paraugdemonstrējumu pasākums. No garderobes līdz pat kultūras nama zālei pie sienām, krēsliem fotogrāfijas, fotogrāfijas. Tajās atainoti visu 13 gadu sportisko cīņu brīži. Uzvaru prieks. Kluba biedri ar uzvarētāju balvām rokās. Sejās nopietnība. Austrumu cīņas moto: "Iepazīsti sevi! Attīsti psiholoģisko noturību! Mācies aizstāvēt! Iegūsti harmonisku ķermeņa lokanību!"
23. aprīlī 10.00 bērnudārzā pirmo reizi notiks pidžamu ballīte. Bērni no jaunākās (2 līdz 4 gadi) grupiņas cītīgi gatavojas tusiņam. Kopā ar audzinātājām un mammām šuj, pielaiko pidžamas. Darina spilventiņus – tādus, kas labāk miedziņu velk. Mācās tautas dziesmiņas par miedziņu, par pelītēm, kas snaudienu velk. Par māmulīti.
12. aprīlī Tukuma Mūzikas skolas skolotāja Normunda Krūmiņa klarnetes klases audzēkņi jau trešo gadu pēc kārtas ar koncertu priecēja vecākus, draugus, paši sevi un, protams, skolotāju N. Krūmiņu.
Zemītnieks Valdis Zīlītis rok kartupeļu vagas. Lāpsto pielijušo zemi. Piecas vagas jau gatavas – vienādas, taisnas kā ar šņori novilktas. Darbiņš nav vieglais, bet bez sava kartupeļa neiztikt. Tā taču otrā maize! Pērnruden neuzara kartupeļu zemi. Zīlītis bažījās, ka neuznāk sausums, – zeme sakaltīs cieta kā krams un tad neko vairs nevarēs izdarīt. Bet tagad – vēl pāris vagas, un darbiņš padarīts.
Zemītnieki Spodris Auns, Mārtiņš Skarbovskis un Henrihs Stančiks remontē greideru. Saulainajās dienās pusi pagasta ceļu nolīdzināja, bet nu mitrētājs atkal klāt, tādēļ nelon greiderēt – spēkratu riteņi izsit dubļus atkal no bedrēm laukā. Drīz, pavisam drīz ceļa šķūrei nāksies trūkties. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers izteicies, cik nozīmīgs ir Zemītes ceļš ekonomikas izaugsmē, tādēļ kārtējo reizi ir iemesls ticēt, ka to sakārtos.
Vecās dzirnavas Zemītē iegādājās Elmārs Ločmelis. Šķiet, miltu maltuvei veicies. Īpašnieks jau sakārtojis apkārtni. Veco ēku vietās palikuši vien mūri – sakārtoti nemaz slikti neizskatās. E. Ločmelis iecerējis dzirnavu ēku atjaunot. Graudu maltuves gan nebūšot.
Sijā lietus, veido dubļus, bet uz ceļiem rodas "trepe". Zemītes komunālā dienesta vīri darbnīcās meistaro slīdkalniņu. Pārzāģēja makanu meliorācijas cauruli gareniski pa vidu, un nu bērni vasarā un arī ziemā varēs šļūkt uz leju. Rotaļu laukums ezermalā jau ir. Šūpoles, vēl citādas ietaises, lai atpūstos, spēkus vairotu. Māris Šulcs un Andris Pidze sastiprina brusas. Pašiem gan nāksies kāpt trīsmetru augstumā, sēsties šļūcenē un slidināties lejā. Ezerā vēl nevarēšot ielēkt ar iešļūcienu – tādu uzparikti komunālie iecerējuši nākamgad. Pavalodojam ar vīriem par nesenajiem kriminālajiem notikumiem Zemītē.
