Inese Valtenberga

1991. gadā izveidojās Latvijas Zemessardze, kurā kā viena no pirmajām iesaistījās Kandavas rota. «Gods sargāt Latviju!» – tā skanēja zvērests, kuru pirms divdesmit gadiem un trim dienām (1991. gada 10. novembrī) Lāčplēša dienas priekšvakarā Kandavas vecpilsētas centra laukumā svinīgi deva 73 jaunizveidotās Zemessardzes 42. bataljona Kandavas rotas zemessargi. Tobrīd Kandavas rota bija vienīgā, kurai bija vienots formastērps un savs karogs ar tajā izšūdinātu rotas devīzi.

Ar latviešu tautasdziesmu «Pūt, vējiņi!» Lāčplēša dienas pasākumu Kandavas kultūras namā svinīgi ieskandināja pieci braši zēnu kori no Kandavas, Ventspils, Tukuma un Talsiem.

Lai pārliecinātos, kā aug Lāčplēšu jaunā maiņa, šoreiz devāmies uz Zanti, kur pamatskolas kolektīvs sadarbībā ar Kurzemes cietokšņa muzeju rīkoja Lāčplēša dienai veltītu militāru stafeti.

Ozolzīles ir arī Kandavas novada simbols. Arī Zemītē, jau gadu rūpīgi lolotas, apņēmīgi saknes un asnus dzen pašiem savas «Ozolzīles» – pirms gada 13. oktobrī pirmoreiz Zemītes Tautas namā kopā sanāca pulciņš šarmantu kundžu, ko vienoja kopīgs mērķis – ļauties mūzikas burvībai un dejot.

Ievērojot senču paražas un ticējumus, 10. novembrī atzīmē Mārtiņdienu. Šis ir laiks, kad lauku darbi apdarīti, kad dienas kļuvušas jūtami īsas, bet vakari – klusi un gari. Dabā ir iestājies miera periods. Mārtiņi ir kā vidusposms starp rudeni un ziemu.

Matkules amatierteātra kolektīvs sestdien svinēja savu 15. dzimšanas dienu. Svinības izvērtās par nudien grandiozu, plaši jo plaši apmeklētu pasākumu, par neatkārtojumu emocionālo baudījumu ikvienam apmeklētājam.

– Nesaprotu, kāpēc pirms pāris nedēļām Rūmenes ielā gar malu nobēra melnzemi un iesēja zālīti, bet tagad klāt atkal transports, meistari un melnzemi ar visu iesēto zālīti rok nost, ber mašīnā un ved prom, bet noraktās melnzemes vietā ber granti. Kāpēc tā? Iepriekš taču gar ielas malu bija zaļa zālīte?

Ņemot vērā kadastra reģistru un kadastra kartes informāciju, Daigones ielā nekustamajiem īpašumiem Nr. 14A un

Lapu grābšanas talkas kļuvušas par rudenim raksturīgu tradīciju, kuru gadu no gada ievēro uzņēmuma «Kandavas ceļi» kolektīvs.

Kafijas un Tējas svētku tradīcija Kandavā aizsākās pirms gada, iegūstot gana plašu apmeklētāju interesi. Turklāt Kandavā viesiem ir iespējams nobaudīt, izgaršot un novērtēt Kandavas ozolzīļu kafiju. Īpaša vērība šajos svētkos tiek pievērsta arī Latvijā audzētiem un ražotiem produktiem Kā sacīja novada kultūras centra vadītāja Ziedīte Začeste – Uzzināt, nobaudīt, iepazīt, iemīlēt – tie ir daži no atslēgas vārdiem, kas raksturo šo svētku ideju.

Ideja par lokveida transporta kustības ieviešanu Skolas-Ķiršu-Talsu-Rūmenes ielu krustojumā jeb, tautas valodā izsakoties, internātskolas krustojumā radās vismaz pirms trīs gadiem, bet toreiz, izanalizējot visus par un pret, pie vienota lēmuma varas vīri un sievas nenonāca.

Septembrī uzklausījām mūsu lasītājas, Zemītes pagasta iedzīvotājas Intas Ivzānes bēdu stāstu par to, ka tuvojas atkal rudens un mājā, Zemītes pagasta «Saulītēs», kur viņas ģimenei pirms vairākiem gadiem pēc ugunsgrēka Kaļķu krogā tika ierādīts dzīvoklis, rombveida šīfera jumts savu laiku nokalpojis un pēc stiprākām lietavām dzīvokļa griestos redzamas mitruma pēdas.