Itin bieži vārdiņš ”digitalizācija“ iegūst pat tādu kā negatīvu nokrāsu, īpaši, kad kārtējo reizi atkal jārunā par sabiedrības digitālajām prasmēm jeb neprasmēm un to, kā daža laba iestāde, šķiet, ļaunprātīgi šos apstākļus izmanto. Tā teikt, nav tev elektroniska paraksta vai nemāki to īsti lietot, – pat pasūdzēties tev nebūs ļauts! u.tml. Bet nu, ko tur...
Kad pagājušajā nedēļā publiskajā telpā nonāca domes rīkojums (nu jau atceltais), ar kuru pašvaldības darbiniekiem tika aizliegts piedalīties priekšvēlēšanu aktivitātes, pirmajā brīdī šķita, tas ir vai nu 1. aprīlim veltīts raksta gabals, kāds misēklis vai atgadījies kas mega nozīmīgs. Jo, kā šķita, ir jābūt gana lielam, pat ārkārtējam iemeslam, lai tiesiski pieņemamā veidā izdotu šādu...
Pašlaik populāra ir akcija «Skaitām gaiļbiksītes!». Tai par atvēlēta sava īpašā interneta mājas lapa. Tajā skaidrots, ka gaiļbiksītes esot paraugsuga (tāpat kā augļu mušiņas drozofilas, žurkas vai maizes raugs citos pētījumos), kas ļauj izpētīt, kā dabā sokas zālaugiem un apputeksnētājiem. Pašlaik Latvijā ir reģistrēti 1525 novērotāji, 109 899 novēroti ziedi, 2744 nosūtīti foto. Uz pārējo...
Kā būs – noteikumi būs tikai mazliet stingrāki vai tomēr atkal visu slēgs ciet? Tā jau vakar, brīvdienās noklausījušies ziņas sabiedriskajos medijos, ielās sprieda novadnieki. Slimnīcu mediķi, arī epidemiologi vērsušies pie Saeimas un valdības, pie politiķiem un taču arī mums – iedzīvotājiem – ar atklātu vēstuli un aicinājumu būt atbildīgiem. Mediķi aicina mūs vēl mazliet,...
Pašā Māmiņdienas priekšvakarā ienākusies kādā nosacīti laba ziņa – no nākamā gada ievērojami, var teikt, pat uz pusi plānots palielināt ģimenes pabalstu. Tā ir nauda, ko valsts izmaksā par katru bērnu, neatkarīgi no konkrētās ģimenes, materiālā stāvokļa, sociālā statusa. Lai arī ik pa laikam tiek spriests, vai tiešām šo kārtību nevajadzētu mainīt, līdz šim pabalsts...
Maijs. Šķiet, pats vārds liek plašāk pasmaidīt un ilgoties pēc saules, siltuma un lielās dabas ziedēšanas. Turklāt – ne tikai tādas vārīgas un apdomīgas ziedēšanas, baidoties no salnām, bet tādas – ar spēku, ar pilnu krūti, ar lielu sparu. Kāpēc?! Jo – daudzo svētku dēļ maijā ir vajadzīgi ziedi. Ziedi derēs 1. maijā, kas Latvijai...
Pandēmijas laiks ienesis korekcijas ikviena cilvēka dzīvē. Nekas vairs nav tā, kā agrāk un, kas zina, vai kādreiz būs – kā agrāk. Pašlaik izšķiroša nozīme, lai varētu pilnvērtīgi dzīvot un strādāt, ir digitālām prasmēm. No vienas puses tas ir zināms progress: daudzas lietas varam nokārtot ātri, gūstot ievērojamu laika ietaupījumu. Un, kā zināms, vecais labais...
Kaut kā tā iegadījies, ka pēdējā mēneša laikā vairākās visai plašās auditorijās (attālināti, protams, – zūmos un tīmos) nācies runāt par reģionu politiku, arī par mediju lomu, par auditoriju un tās lasīšanas paradumiem, kas cita starpā arī, kā izrādās, lielā mērā ietekmē arī mūsu politiskās izvēles. Spriežot pēc starptautiski atzītiem pētījumiem (2018. gada UNESCO; 2020....
Ir divu veidu situācijas, kad politiķi metas virsū masu medijiem, ar to domājot medijus, kuri darbojas žurnālistikā šī vārda vispārizplatītajā izpratnē, nevis, piemēram, apraksta slavenību pārošanās nedienas vai ap vēlēšanu laiku politiķu lauku īpašumu iekārtojumu. Viena no šādām situācijām ir tie gadījumi, kad politiķi kārtējo reizi neizprot vai arī izliekas nesaprotam to, kas tad ir...
Patīk mums tas vai nē, bet kārtējā teritoriālā reforma ir notikusi. Un nav jau nekur teikts, ka šī būs pēdējā. Nāks jauni politiķi, dažkārt arī vecajiem būs vēlēšanās sevi kārtējo reizi apliecināt un izdomās atkal kādu jaunu reformu. Dažkārt tā vien šķiet, ka visa dzīve dažādās jomās no reformām vien sastāv. Bet, lai nu kā,...
Jāsak, – ierosmi slejai deva bildes ar Jaunpils ceļa malā nozāģētajiem vītoliem. Redzot milzīgos kokus vāļājamies ceļa malā, patiesībā aptrūkās vārdu. Tomēr jautājums – kad tā mežonīgā koku ciršana reiz beigsies!? – palika. Vienīgais mierinājums, ka tūlīt klāt 15. aprīlis, kad ārpus meža vairs cirst kokus nevar, lai gan zinām, ka arī šiem nosacījumiem ir...
Tik šokējošu pavērsienu kā ap gadu miju, kad valdība ieviesa mājsēdi un vienubrīd pat pavisam nopietni apsvēra alkohola tirdzniecības ierobežojumus (sašutums, protams, ar ironijas pieskaņu) sen neesam piedzīvojuši. Pēc sajūtām – situācija ļoti, pat pārlieku lēnām uzlabojas, ja vērtē covid-19 saslimstības rādītājus, bet vienlaikus noris tāda kā mīcīšanās uz vietas, dažbrīd, – pat atpakaļgaitā. Pat...
Atzīšos, esmu viena no tām tukumniecēm, kas ļoti labi un pati no savas ģimenes pieredzes zina, ko nozīmē dzīvot Tukuma vecpilsētā, kur sausā tualete ēkas iekšpusē un ūdens pumpis turpat pie stūra ir liela greznība. Mums tādas nebija. Šaha kluba pažobeles istabiņā visu dienu bija tumšs, tualete – sabiedriskā, bet pēc ūdens – gana labs gabals...
Dažkārt šķiet, ka ārkārtas situācija, pandēmija mūs saķērusi un nekādi nelaiž vaļā, ka esam kā iesprostoti, ka mīņājamies uz vietas un nekādi netiekam uz priekšu... Bet vai patiesi tā ir? Rit dienas, nedēļas, mēneši... Beigusies ziema, atnācis pavasaris. Un te nu tik neizprotamā un neparedzamā covid infekcija ir bezspēcīga: saule kāpj aizvien augstāk, dienas kļūst...
Pirmdienas rītā no Latvijas radio izdzirdēju vārdu ”tukšošanās”, un, lai arī nedzirdēju kontekstu, tomēr pieļāvu, ka tas noteikti attiecināms uz laukiem. Un izrādījās taisnība – šonedēļ Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskajā konferencē diskutēs arī par to, ka šajā pandēmijas laikā ne viens gribētu atgriezties mājas no darba ārvalstīs un sākt savu biznesu laukos, vienlaikus palīdzot attīstīties...
Nekad nesaki ”nekad”, jo varbūt tiešām vēl kaut kas saiet pavisam uz īso, un Valsts prezidents jaunas valdības veidošanu uztic…Aldim Gobzemam. Tā vismaz viņš pats pirms kāda laika sociālajos tīklos Prezidentam lūdzās, paralēli kārtējo reizi, ja nu kas, piedraudot aiziet no politikas pavisam. Solīts makā, protams, nekrīt, un pašpasludinātais vadonis – valsts glābējs – arvien...
Par pavasara atgriešanos uz palikšanu ziņo pāri lidojošie zosu bari un dzērves, kas pastaigājas pa laukiem un tīrumiem. Arī cilvēki tiecas pie dabas: mežā saklausāmas putnu dziesmas, un pavisam drīz jau sāksies lielais ziedēšanas trakums, tad vasara – brieduma periods un rudens raža... Pandēmijas laiks īpaši liek novērtēt meža tuvumu ciematam vai pilsētai, jo tur...
Līdztekus klimata pārmaiņu jautājumiem viens no lielajiem Eiropas Savienības mērķiem un vienlaikus uzdevumiem dalībvalstīm jaunajā daudzgadu periodā ir arī nevienlīdzības mazināšana. Turklāt visās tās izpausmēs. Un šai ziņā – lai gana lielo plaisu dažādu sociālo slāņu un grupu vidū mūsu valstī un arī novados mazinātu –, manuprāt, daudz varētu līdzēt arī jaunais Pašvaldību likums. Ne...
Lai arī laikrakstā labais tonis ir par kādu svinamdienu runāt pirms tā notiek, šoreiz tomēr atgriezīšos nule kā aizvadītajā Sieviešu dienā. Jo – tam puķu priekam, jāsaka, ir ļoti spēcīga vilkme, ļoti liela spēja radīt svētkus. Pat ja tā ir tikai puķu bildīte datora ekrānā, ar ko daudzām attālinātās strādāšanas dēļ jāsadzīvo... Un tas viss...
Allaž tiek pieteikts – ja ikurāt negribas mājas ballītē ar kādu saplēsties, labāk savus politiskos uzskatus, tāpat kā pārdomas par reliģiju, tomēr paturēt pie sevis. Ne vienmēr gan izdevies tik taisni šo līniju ieturēt… Pieredzēti pat tādi episki ķīviņi, kur rads no rada “sola atteikties uz mūžu”, jo, redz, vienam gadījušies nepietiekami nacionālistiski dzīves uzskati....
Jau labu laiku medijos lasām, ka mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā vakcinācija pret Covid 19 norit raitāk nekā pie mums. Nav dzirdēts, ka tur darbotos īpaši vakcinācijas biroji ar mega algām, kā tas ir Latvijā. Taču, ja nu reiz šāds birojs ir, tad, domājams, ka tam arī būtu jādod kāds ieguldījums... Kad pirms pāris nedēļām...
Šonedēļ, 24. februārī, pavisam citādi nekā daudzus gadus ieraksts, atzīmējām sava laikraksta 21. dzimšanas dienu. Ar kolēģiem un draugiem sazinājāmies attālināti, ierastajā obligāti-brīvprātīgi-izglītojošajā ekskursijā nebraucām un pat svinīgajā līnijā – kaut atvērtās redakcijas kvadrātmetri to ļautu – nenostājāmies... Jo arī šī – parasti jau svētku diena – šoreiz pagāja trakā darba skrējienā jeb, kā paši...
Pagājis jau kāds laiks, kopš Latvijā izveidots Vakcinācijas projekta birojs. Par spīti tam, ka vēl darbu nesākušajiem tika piesolītas lielas algas, gribas domāt, ka liela daļa iedzīvotāju cerēja, ka beidzot vismaz vienā jomā būs kārtība. Ne tā, kā, piemēram, ar daudzmiljonu e-veselības projektu, kas vēl tagad – pēc četriem darbības gadiem – mēdz atstāt pacientu...
