Jau gandrīz pirms mēneša sociālajos tīklos parādījās ziņa, ka dabas parkos gatavojas likvidēt apmēram pirms 15 līdz 20 gadiem ievestās taurgovis jeb Heka govis, kas dzīvo savvaļā. Šajā laika periodā ir novērots, ka tās labi sadzīvo ar ievestajiem savvaļas zirgiem, ar kuriem tiek noganītas pļavas un atjaunota dabiskā ainava. Taurgovis ģenētiski ir gana tālu no senajiem tauriem, taču tām piemīt ārējā līdzība, tās ir izturīgas, pieticīgas – mantojušas daudzas savvaļas dzīvnieku īpašības. Šīs govis selekcionēja Vācijā brāļi Heins un Luts Heki. Tās Latvijā ieveda ar Pasaules Dabas fonda atbalstu un, varētu teikt, ka  apmēram tonnu smagie dzīvnieki ir labi iedzīvojušies gan Papes dabas parkā, gan Lielupes palienē. Pašlaik Ķemeru nacionāla parkā kopš 2004. gada dzīvo apmēram 100 taurgovis.

Pārsteidzoši, ka tagad, pēc tik ilga laika, kopš dzīvnieki dzīvo mūsu Latvijas dabas parkos, radusies nepārvarama problēma: izrādās, ka šīs govis ir pieskaitītas pie lauksaimniecības dzīvniekiem! Un tāpēc, atbilstoši likumdošanai, tām jāveic veterinārā uzraudzība un arī ausīs jādabū krotālijas, lai veiktu atbilstošu uzskaiti! Protams, ka tik milzīgiem savvaļā dzīvojošiem dzīvniekiem šo pasākumu veikt ir gandrīz vai neiespējamā misija. Un – vai un kam tas īsti ir vajadzīgs? Šie dzīvnieki, salīdzinot ar meža zvēriem, tiek pieskatīti. Taurgovīm praktiski nav saskarsmes ar mājlopiem. Saprotams, ka Pārtikas un Veterinārais dienests veic likumā noteikto uzraudzību govju brucelozei un govju enzootiskai leikozei, lai saglabātu no šīm slimībām brīvas valsts statusu, kas savukārt garantē samazinātu izmeklējumu biežumu dzīvnieku novietnēs, atvieglo veterinārās prasības, tirgojot dzīvniekus un dzīvnieku valsts produktus.  Vai tiešām visu šo gadu laikā nevarēja veikt nepieciešamās izmaiņas, negribētu pat teikt, likumdošanā, bet gan šajā gadījumā birokrātijā?! Ierēdņi atsauces uz to, ka šādas prasības izvirza nacionālie un ES tiesību akti, neiztur kritiku. Kā tad Nīderlandē dabas aizsardzības teritorijā netālu no Flevolandes var dzīvot apmēram 600 taurgovis? Tās ir arī Lielbritānijas, Vācijas, Francijas dabas parkos… Kā šajās Eiropas vietās veic to uzraudzību? Vai atbildīgo ministriju ierēdņi par to ir interesējušies? Šeit gan vairāk izpaužas Vides un Reģionālas attīstības ministrijas ierēdņu bezdarbība un inertums jautājuma risināšanā kā arī Zemkopības ministrijas ierēdņu neieinteresētība un pat augstprātība. Vismaz tāda bija vērojama, piemēram, ministrijas biroja vadītāja Jāņa Eglīša izteikumos, kas atļāvās TV ēterā teikt: ”Es savu suni arī varu nosaukt kā kaut ko citu, kā dinazaura pirmo pēcnācēju…,” ar to laikam jau gribēdams uzstāt ar viedokli, ka taurgovis ir selekcionēta govju šķirne, tāpēc arī pieskaitāma lauksaimniecības dzīvniekiem. Vai neizpratnes, slinkuma, un, šķiet, divu ministriju ierēdņu ne pārāk lielās izpratnes dēļ kārtējo reizi zaudēsim gana ilgi lolotas vērtības?