Ar šo laikraksta numuru, kurā publicējām pēdējo daļu ”100 dienu” diskusijai ar domes vadību un citiem domē iekļuvušo partiju pārstāvjiem, savu parādu vispirms jums, cienījamie lasītāji, un arī pašiem deputātiem jūtamies atdevuši. Un atzīsimies, arī paši līdz ar to esam ieguvuši ļoti labu atskaites punktu, lai gan saprastu, gan arī turpmāk spētu izvērtēt, kas un kā pašvaldībā īsti notiek. Lai arī vēlāk, teiksim, pēc pusgada un gada, varētu paskatīties, kā mums visiem, kopīgi jaunajā-vecajā Tukuma novadā dzīvojot, sokas. Iespējams, arī lai deputātiem līdzētu atcerēties, kad un kurā plauktiņā kāda apņemšanās nolikta, kas solīts un kas arī izdarīts. To, ka solījumus pildīt nemaz nebūs viegli, šķiet, var saprast gana labi. Ne velti līdztekus atgādinājumiem par senām problēmām (atkritumu lietām, mājokļu trūkumu un Tukuma pirti), kas joprojām gaida savu risinājumu, mūsu lasītāji, vērtējot diskusijā dzirdēto/lasīto, ir ļoti… iejūtīgi un saprotoši. Piezvanījuši uz redakciju, novadnieki tā arī saka: ”Nu ko tad no cilvēkiem daudz var gribēt; visās vietās jau daudz vajadzību, bet naudas… Jā, droši vien arī pašvaldībai tā gluži no gaisa nekrīt un tā dārdzība, ko katrs izjūtam savas mājsaimniecības maciņā, arī tām līkumu apkārt nemet.”

Un arī to mūsu lasītāji novērtē, ka šie ”nav lecīgi” un ”runā kā cilvēki”, ka nekašķējas un ir… pieklājīgi. Tas salīdzinājumā ar iepriekšējo laiku, kad te ”gaiss esot bijis kā saindēts”…

Uz visa šī draudzīgās un ļoti iecietīgās attieksmes fona gluži kā īleni no maisa jau lien ārā problēmas, kuras, iespējams, jau šobrīd, kad vēl tikai top novada kopbudžets un arī lielais visu lietu izvērtējums jeb audits vēl ir tikai padomā, arī būtu jāsāk risināt no pašiem pamatiem. Piemēram, ko audits daudz līdzēs, ja kultūras jomā joprojām nebūs nekāda kopīga redzējuma par to, kādas tad ir mūsu kopīgās iespējas; ja nebūs pat vēlmes rīkoties daudz maz saskaņoti, lai, kā tas nereti pieredzēts līdz šim, ka katra kultūrvieta dzīvo pēc sava kalendāra un tad brīnās, ka pasākumos, kuros ieguldīts, iespējams, pat nesamērīgi daudz līdzekļu un enerģijas, divi apmeklētāji trešo pa perimetru dzenā… Jā, zinām, ir jauna nodaļa, ir vadītāja, ar kuras darbu un novada kultūrvides attīstības vīziju nu jau vairāk nekā gada laikā nav izdevies iepazīties. Ir atlaisti un pieņemti darbā vēl vairāki darbinieki, un kas? Vai mums, novada iedzīvotājiem, tagad ir vairāk iespēju, kultūras jomā – vairāk piedāvājumu?  Nu, labi, ko tur par kultūru, galu galā mums ir kovids… Daudz smagāka ir situācija ar dažādiem iedzīvotājiem vitāli svarīgiem domes lēmumiem. Kā, piemēram, noskaidrojās gadījumā ar Lielās un Talsu ielas māju necilvēcīgo dzīves apstākļu uzlabošanas projektiem (un ne tikai ar tiem), par kuriem jau esam vairākkārt rakstījuši, lēmumi jau ir, bet… tos neviens nepilda. Un izrādās, tā var, jo… neviens jau par šiem it kā nelielajiem un, iespējams, tāpēc pašvaldības ieskatā mazvērtīgajiem projektiem nemaz nav atbildīgs. Tāpēc arī notiek tā, kā notiek, un pat janvārī nevar atrast augustā tapušu dokumentu. It kā jau nieks, bet, izrādās, tieši šīs ”niecības” dēļ Lielās ielas 5. nama iedzīvotājiem, tai skaitā vairāk nekā 10 bērniem, klājas vēl sliktāk nekā šīs ielas namos dzīvojošajiem pirms 100 un, iespējams, arī 150 gadiem. Jo, kā stāsta, pilsētas namos tualetes, protams, sausās, bet bijušas pieejamas katrai ģimeni. Tagad? Uz 10 ģimenēm viena! Un tā pati sētā. Cienījamie deputāti, visu cieņu, bet tā nevar turpināties! Šķiet, ka šādi jautājumi tomēr jārisina pēc pavisam vienkārša principa – tūlīt un tagad.