Tā kā iestājies tumšais laiks, būt redzamam ielas malā, uz lauku ceļa vai jebkurā citā neapgaismotā vietā, ir ne tikai vēlams, bet arī absolūti nepieciešams. Tas patiesībā ir stāsts par to, ka atstarotājs, lukturītis un vēl labāk – apģērbs ar atstarojošiem elementiem vai īpaša veste – palīdz palikt dzīvam. Un šajās dienās, kad tumsu papildina lietus,...
Aizvien esmu dzīvojusi un strādājusi ar pārliecību, ka cilvēks, kurš strādā savā darbā, savā profesijā, itin labi to pārzina un spēj novērtēt, tāpēc arī ikvienam atbildēt par paša darbā notiekošajiem procesiem. Aizvien esmu uzrunājusi dažādu nozaru profesionāļus, jautājusi viņu viedokļus un aizvien esmu arī saņēmusi atbilstošas, attiecīgās jomas speciālistu sniegtās atbildes. Melotu, ja teiktu, ka...
Domāju, nekļūdīšos, ja teikšu, ka vienas no karstākajām un mūsu uzmanībai vērtākajām ziņām teju nedēļas garumā bija tās, kas saistītas ar ASV prezidenta vēlēšanām. Tās kļuvušas par populārākajām ne tikai pašu vēlētāju, bet arī daudzu citu valstu novērotāju vidū. Un kā nu ne – pasaules lielākā ekonomika izvēlas savas nācijas tēvu un vadoni! Jā, tieši...
Kad pagājušajā nedēļa satikās SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības «Piejūra»» dibinātāji, lai lemtu par turpmāko rīcību, saprotams, svarīgākais jautājums bija par kredītu, kas ar veseliem 2 miljoniem eiro nu draud uzgāzties uz deviņu pašvaldību pleciem. Patlaban sīkākas informācijas par to, ko tālāk pašvaldības darīs, nav, jo dibinātāji par to lēma aiz slēgtām durvīm. Lai gan –...
Jau ierasts, ka, domājot un runājot par vēlā rudens laiku, bez dubļiem, drēgnuma un tumsas prātā nāk arī izmisīga cīņa ar vēlmi nolīst ziemas miegā (nu vismaz līdz Ziemassvētkiem!), kā arī, neskatoties pat uz iespējamiem ugunsdrošības pārkāpumiem un iespaidīgiem elektrības rēķiniem, – izgaismot visus un visu. Sākot ar svecītēm vēl pirms helovīniem izgrebtajās ķirbju galvās...
Iekāpjot auto, gadījās noklausīties ziņu izlaiduma pašu noslēgumu, kur man nepazīstama balss nobēra šī brīža aktualitātes Latvijas ekonomikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni – “viss slikti“ – IKP kritums rādās 3,1% apmērā. Taču piesardzīgi priecīgāku darīja secinājums, ka tā tomēr esot mazdrusciņ mērenāka lejupslīde, ja salīdzina ar dramatisko situāciju šī gada pavasarī, kad «Covid-19«...
Atceros, ka bērnībā savas skolas brīvlaika vasaras pavadīju laukos pie tantes un onkuļa. Viņi bija kolhoznieki, tomēr pašiem bija sava govs, aitas, cūkas, mājputni – viss kā kārtīgā lauku sētā pienākas. Tā kā tante bija kolhoza aitkope, tad turpat mita 80 līdz 100 aitas, bet onkulis kopa kolhoza zirgus – agrākos gados to bija ap...
Pagājis jau kāds laiciņš no tā brīža, kad valsts uzlika par pienākumu transportlīdzekļos, veikalos un citās iestādēs valkāt sejas maskas. Prasība, kas sākumā sacēla iebildumu vilni sociālajos tīklos, pa lielam ir pieņemta un arī karojošie masku noliedzēji viens pēc otra sāk sevi fotografēt maskā un aicina arī citus mainīt paradumus. Lai arī bijām pieņēmuši, ka...
Atzīšos, – virsraksta izvēli ir iedvesmojusi grupas «Hospitāļu iela» dziesmiņa «Kaķis». Taču, domājot par daudziem mums – šīs pilsētas, novada, arī valsts – iedzīvotājiem, pilsoņiem, kā man šķiet, būtiskiem jautājumiem, šīs dziesmas ritmiskums ir nu pavisam nepiemērots. Klausoties, lasot un redzot, kā lietas kārto daži politiķi, iestāžu vadītāji un arī vienkārši kādā vietā par atbildīgajiem...
Tā secināja politisko procesu vērotāji jau Lielās franču revolūcijas laikā, it īpaši pēc tam, kad uz ešafotu aizstiepa pašu Robespjēru, kurš vēstures annālēs vēlāk allaž tiek pieminēts kā šīs revolūcijas Tēvs. Šūmēšanos, kas sacelta pēc šajā nedēļā valdības noteiktajiem stingrākajiem ierobežojumiem, nosaukt par revolūciju, protams, būtu vairāk nekā pārspīlēti. Tomēr – uzmanīgu dara. Neskatoties uz...
Septembrī žurnālā «IR» bija lasāma intervija ar jauno Konkurences padomes priekšsēdētāju Juri Gaiķi. Tā bija interesanta, žurnālisti vispusīgi iztaujāja amatpersonu. Un jāatzīst, ka darba visai sarežģītu jautājumu risināšanā jaunajam vadītājam netrūks. Tomēr, atzīšos, kāda rindkopa no intervijas aizvien vēl neiziet no prāta. Jaunais iestādes vadītājs aizrautīgi stāsta: ”Cilvēki ņem slimības lapas daudz – pamatoti, nepamatoti,...
Par to, ka politiķu ķīviņos nereti pašplūsmā aiziet svarīgas lietas, esam rakstījuši daudzkārt. Tāpēc tagad, gaidot novadu reformu, patiesībā ir jāpaliek nedaudz bažīgiem par to, vai kāds būs tik gatavs, lai atbildīgi pārraudzītu valstī vienu no lielākajiem novadiem arī pēc novadu reformas. Un šis – ”atbildīgi” – nozīmē ne tikai bīdīt šurpu turpu krēslus, vairāk...
Spēlēšana “Skolās”, tāpat kā “Mājās“ vai “Veikalos”, naudas vietā izmantojot ceriņkrūma lapas, bija manas bērnības neatņemama sastāvdaļa. Kaut kā jau tā diena sētā bija jāpavada un citu izklaižu, ja neskaita grāmatas, jau arī īsti tolaik nebija. Nācās bērniem pašiem visu ko sadomāt. Kā būtu, ja būtu un teju visiem brīvi pieejamas viedierīces būtu izgudrotas tos...
Pagājušajā nedēļā man gadījās būt lauku sētā, kur saimnieki bija nolēmuši samazināt sava darba apjomu un atstāt ganāmpulkā tikai vienu gotiņu, lai būtu piena produkti vien pašu vajadzībām. Paši paliek vecāki, nav vairs tik daudz spēka, lai sagatavotu lopbarību, un arī pienu no maza ganāmpulka neviens negrib pirkt, negrib braukt tam pakaļ, kavēties, lai arī...
Šķiet, nelīdzenas ielas jau ir tāda pierasta ikdienas parādība, par kuru jau vairs daudz nebēdājam, bet fakts, ka vienu bedri Uguns ielā nevar kārtīgi aizlāpīt dienām, nedēļām un pat mēnešiem, liek ļaudīm šķendēties. Var noasfaltēt ielu, divas ielas, pat trīs, bet viena bedre arvien paliek pēdējā vietā. Jo – ja asfaltētājam “deg” lielie projekti, Tukums...
Tiesībsarga vēršanās Satversmes tiesā, uzsverot, ka sociālās palīdzības sistēma mūsu valstī nedod iespēju visiem tās pilsoņiem dzīvot cilvēka cienīgi dzīvi devusi rezultātus – tiesa atzinusi: sociālie pabalsti trūcīgājiem tiešām ir nepieļaujami mazi. Savukārt to, ko pieņemts uzskatīt par dzīvi cilvēka cieņai atbilstošos apstākļos, valsts oficiālajā portālā skaidro filozofe Maija Kūle, uzsverot, ka cieņa raksturo cilvēka...
Ģimenes strīdos un vispār diskusijās ir viena kaitinoša frāze, no kuras, kā iesaka psihologi, saprātīgāk tomēr būtu izvairīties. Un tā ir: “Es taču teicu!” Ņemot vērā, ka tā visbiežāk tiek izdvesta, nošņākta vai aiz muguras nočukstēta post factum jeb situācijās, kad viss, kas varēja aiziet greizi, to bez aizķeršanās arī izdarīja, šādai atziņai, domājam, vairs...
Tiem, kuru darbs un dzīve saistīta ar lauksaimniecības jomu un laukiem, Saulaines lauksaimniecības tehnikuma vārds ir zināms labi. Lauksaimnieku aprindās vēl joprojām var satikt daudzus, kuri šajā skolā ir guvuši savu pirmo izglītību, ar kuru var lepoties joprojām. Tagad gan pēc daudzajām reformām un pārmaiņām šīs mācību iestādes nosaukums ir visai īpatnējs: ”Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma...
Šī gada sākumā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka pirms diviem gadiem – 2018. gadā – Latvijā nabadzības riskam pakļauti 434 tūkstoši cilvēku jeb 22,9% iedzīvotāju, no tiem vislielākais nabadzības risks ir vientuļajiem senioriem vecumā virs 65 gadiem. Un togad no senioru kopskaita tādu mūsu valstī bijis 74,9%. Lai arī statistikas dati iepaliek no šodienas par...
Esmu likumpaklausīga. Vismaz ļoti cenšos tāda būt. Droši vien tādēļ nu jau ar lepnumu (iespējams, gadu dēļ) varu atzīties, ka nekad neesmu zīmējusi uz skolas soliem, skrāpējusi klinšu un māju sienās, neesmu braukusi bez biļetes – par zaķi, un ļoti esmu centusies ievērot kurzemniekiem svarīgu dzīves gudrību: ”Labāk pliks pa godam, nekā šā tā apģērbies...”...
Šķiet, tā kā dzīvojām pirms Covid-19 pandēmijas laika, nedzīvosim vēl ilgi. Ja nu vienīgi kādreiz radīsies vakcīna. Un tad, varbūt kādreiz, pienāks laiks, kad par šo pandēmiju sāksim aizmirst, varēsim brīvi ceļot, skatīt Parīzi un Keukenhofas dārzus Nīderlandē, baudīt Itālijas šarmu, skatīt Balkānu kalnus... Tūrisma firmas par pašlaik stingrajiem un arī mainīgajiem noteikumiem ir sašutušas,...
Šis stāsts būs par grāmatām. Iespējams, tuvojoties jaunajam mācību gadam, tas būs īsti vietā, jo, kā zināms, mācies klātienē vai attālināti, bez grāmatas uz priekšu izglītošanās procesā netikt nekādi. Jā, ir interneta dzīles, bet – reizēm tās ir tik dziļas, ka vajadzīgais darbs tomēr nav tajās atrodams. Tāpēc liels bija pārsteigums, kopā ar komisiju apbraukājot...
Šāds secinājums rodas brīdī, kad esam jau nodošanai sagatavojuši jauno avīzi un saņēmuši (vai lielākoties – nesaņēmuši) Tukuma novada pašvaldības atbildīgo amatpersonu atbildes uz mūsu un, kā izrādās, arī iedzīvotājuprāt būtiskiem jautājumiem. Atzīšos, sabiedrisko attiecību speciālista Tomela atbildi par krīzes laika ēdināšanas pabalstiem, kurus, kā izrādās, nezināms daudzums novada skolēnu vecāku tomēr nesaņēma, pirmajā brīdī...
