Valdības ir mainījušās, tomēr lauksaimniekiem iedibinātas tradīcijas un vērtības paliek. Jau 27. reizi izsludināta pieteikšanas prestižajam konkursam «Sējējs», kura laikā tiek apmeklētas un vērtētas pašas labākās lauku saimniecības. Esmu vērojusi komisiju darbu gandrīz visu šo 27 gadu garumā. Sākotnēji nomināciju bija mazāk, bet komisijai aizvien tomēr bija visai grūti izvērtēt saimniecības, kaut arī vērtētajiem katrā...
Domāju, ka šādi pretnostatījot vienus un otrus, nekāds labais stāsts sanākt nevar, jo, kā parādījis Covid-19 krīzes laiks, katram no uzņēmumiem, protams, atkarībā no darbības jomas, ir savas problēmas. Raugoties, piemēram, no bezdarba statistikas, kurā bezdarbnieku skaita pieauguma ziņā esam izvirzījušies Eiropas Savienības galvgalī, liels uzņēmums, kurā ir daudz darbinieku, saprotams, šo skaitli padara vēl...
Lai ko arī nedomātu par VARAM ministru Juri Pūci, viņa komunicēšanas veidu ar pašvaldību vadītājiem un ministra pārstāvētās partijas darbību, jau tagad varam teikt – viņš kopā ar Saeimas atbildīgās komisijas vadītāju Artūru Tomu Plešu ir iegājis valsts jaunāko laiku vēsturē. Abi, pārstāvot vienu no mazskaitlīgākajiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem, neticami īsā laikā un neticami sarežģītos...
Ja vajadzētu ielikt sevi kādos noteiktos rāmjos, noteikti nevarētu dēvēties par tā saukto karojošu zaļo. Gan ne tāpēc, ka nesaistītu zaļās idejas. Tieši pretēji! Uzskatu, ka paradumu un domāšanas maiņa ir vienīgais ceļš, kā iespējams paildzināt cilvēku sugas eksistenci uz šīs planētas, ar piebildi – kvalitatīvu eksistenci, ne tikai aizvien mokošāku izdzīvošanu. Bet noteikti neesmu...
Pēdējā laikā jau vairākkārt esam rakstījuši par to, cik gan svarīgi ir saglabāt dabiskās pļavas, turklāt ne tikai laukos, kur gan arī tādas nu jau ir retums, bet arī pilsētās, lai cilvēkam būtu iespēja redzēt ne tikai glīti skūtu zālienu, bet arī to, kā šīs pļavas katru gadu pirms saulgriežiem uzzied visā to krāšņumā. Varētu...
”Man izdevās, man izdevās, izdevās – es uzrakstīju ķīmijas kontroldarbu! Seši dabūju. Iedomājies!?” ”Tu zini, mums gan visgrūtāk gāja matemātikā – kaimiņš rēķināja, viņš ir students, ja nemaldos, politehniskajā,” šādai divu, kā noprotams, pamatskolas audzēkņu mammu sarunai nejauša lieciniece biju pirms pāris nedēļām. Kad izteicu izbrīnu par sava vidusskolēna tiešām labajām, pat izcilajām sekmēm dažos,...
Žurnālista darba specifika tāda, ka reizēm teju netīšām ar cilvēkiem sanāk patrīt mēles un apmainīties viedokļiem par visdažādākajiem jautājumiem. Vaicājot par jaunumiem vietējā kultūras dzīvē, ir nācies izrunā arī to, kā veicies mājmācības procesā. Iztaujā par reiz izsūtījumā pieredzēto, nevilšus attopies, ka sen jau apspriežat mūsdienu produktu kvalitāti lielveikalos. Visbiežāk apspriežamais objekts, kas nereti nu...
”Pilsētiņa maza, maza...,” tā sākas dzejnieka Aleksandra Čaka dzejolis, kas veltīts kādai Zemgales mazpilsētai. Un jau daudzus gads desmitus šos dzejas vārdus daudzi vēlas attiecināt uz sev mīļām mazpilsētām, miestiem, ciemiem... Lai gan neesmu pilsētas dzīves tīkotāja, kā arī atzīšos, sākumā man Tukumā nemaz nepatika un sirds vilktin vilka uz dzimto Vidzemes pusi, visu darba...
Jā, kas tālāk? Atzīšos, vērojot jaunās varas vai, pareizāk sakot, tās redzamākās daļas darbošanos Tukuma novada domē, šo jautājumu domās un arī skaļi nākas uzdot vai katru dienu. No kungiem un jo īpaši dāmas, kas skaļi un, publiskā telpā arī nepiedienīgi uzvedoties, pauduši, ka nu viss būs citādāk, neko vairāk par zākāšanos, citādi domājošo nomelnošanu,...
Vēl martā, kad tikko izsludināja ārkārtējo situāciju, gara acīm uzbūru ainu, kā Saeimas deputāti pandēmijas aizsegā dažu labu valstiski svarīgu jautājumu vienkārši norok. To skaitā mani paredzējumi skāra arī Administratīvi teritoriālo reformu, par ko deputāti sēdēs bija plēsušies līdz pat pilnīgam absurdam (nez, vai termina “lielās pilsētas“ ieviešana “republikas pilsētu“ vietā uzskatāms par jēgpilnu diskusijas...
Jau gadiem saņemam ieteikumus no Pasaules veselības organizācijas par to, ka vairāk valsts budžeta līdzekļu vajadzētu piešķirt veselības aprūpei, ka nepieciešams pabeigt reformas šajā jomā. Tomēr gadu gaitā daudzās mūsu valdības šajās rekomendācijās nav ieklausījušās. Pasaules veselības organizācija aicina tērēt veselības aprūpei vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta, 2016. gadā tērējām vien 3,6%, 2020. gadā –...
Šāds retorisks jautājums izskanēja vēl pirms 15. maija, kad talka tikai bija plānos un vēl pat nebija zināms, vai tai būs ļauts notikt. Nu tā ir pagājusi, un atbilde ir, ka tie, kas nebaidījās no lietus un gribēja jau tradicionāli sakopt publiskas vietas, ar tukšiem maisiem nepalika. Jo – diemžēl – to, kas uzskata, ka...
Nabadzības mazināšana – tas ir viens no svarīgākajiem mērķiem, kas iekļauts galvenajos mūsu valsts plānošanas dokumentos – Latvijas nacionālo reformu programmā un Nacionālajā attīstības plānā. Taču, kā, veicot valsts sociālās iekļaušanas politikas lietderības revīziju, secinājusi Valsts kontrole, ”fakti atklāj sadrumstalotu, nekoordinētu un uz precīziem datiem nebalstītu valsts un pašvaldību līdzekļu novirzīšanu nabadzības mazināšanai, kas ne...
Katrs skolas vecuma bērna vecāks, veicot ierastos audzinoša rakstura rituālus, gan jau reiz būs dzirdējis šo atrunu kanonā iekļaujamo frāzi: “Bet citiem klasē bija tāpat/bija vēl sliktāk!” Tādas – ar bērnišķīgu izturēšanos saistītas asociācijas – gribot negribot kārtojas glītās rindiņās, tikko tiek patraucēta jaunā Tukuma novada vadība vai, nedod, dievs, norādīts uz kādu nepilnību tās...
Līdz ar pavasara ziedēšanas brīnumu atnākusi arī Mātes diena, kuru Latvijā un Igaunijā svin maija otrajā, bet Lietuvā – maija pirmajā svētdienā. Simboliski, ka arī dabā šajā laikā tiek likti pamati jaunam dzīves turpinājumam, kas izpaužas ziedošos dārzos, mežos, putnu dziesmās, varžu kurkstēšanā, it visā – atliek vien tikai vērīgāk paskatīties un ieklausīties. Latviešiem šos...
Kad vakar aizvadījām apaļos 30 gadus, kopš neatkarības atjaunošanas, bija grūti nebūt saviļņotam un noskaņojumā pacilātam. Manai – piecdesmit un nedaudz vairāk gadu paaudzei – šī ir pašu piedzīvotā Neatkarības diena, kas nošķīra garos padomju gadus no jaunā – cerību un pašu lemtā laika. Turklāt paši esam piedzīvojuši ne tikai 1990. gada notikumus, bet arī...
Kad vien nākas tikties ar bijušajiem kolēģiem – latviešu valodas un literatūras skolotājiem, jauši vai ne, bet sarunas vienmēr nonāk arī pie mūsu kopējā šodienas izaicinājuma. Nē, nē, ne jau par kovid krīzi runa, bet gan par apdraudējumu latviešu valodai! Lai arī mums nu jau gadus simts ir gan sava nacionāla valsts, gan likums īpašās –...
Angļu valodā runājošajiem ir tāds termins „vecu sievu stāsti”, kas, ja paskaidro, ir vispārizplatīta parādība. Proti, parasti ar to apzīmē dažādus no paaudzes paaudzē nododamus ticējumus, māņticībā balstītus paradumus, kam vairs īsti nevar saprasts, kur visam sākums un jēga. Daži piemēri: neņem neko no kapiem – miroņi sapņos rādīsies; neliec zemē somu – nabags paliksi;...
Pārbaudījumi, ko mums sagādājis pandēmijas laiks, nāk ar aizvien jaunām atziņām. Tie likuši apstāties no straujā skrējiena, vairāk domāt, izvērtēt dzīvē svarīgākās un mazāksvarīgas lietas, bez kurām, šķiet, agrāk nu nekādi nevarējām iztikt. Domājams, šai vērtēšanai jānotiek gan mūsu katra paša dzīvē, gan arī valsts un visas pasaules mērogā. Dzīves pieredze katrai paaudzei ir cita....
”Katliņš vārās,” īsziņā raksta klasesbiedrene – aizrautīga dabas vērtību sargātāja, raksturojot to, kā dažu viņas paziņu lokā uztverta mana, gan atstāstījumā ”dzirdētā” vakardienas uzstāšanās raidījumā «Krustpunkti». To, ka aizstāvu Kampara-Šulca-zviedru vēlmi izlaupīt Latvijas valsti un tās dabas vērtības, varu lasīt arī interneta komentāros. Un šis laikam vairāk tad būtu skaidrojums tiem, kas runā, raksta un...
Aizvadītās brīvdienas daudziem bērniem un vecākiem ļāva ievilkt elpu attālinātās mācīšanās procesā, kas nu jau ieildzis mēnesi, bet, visdrīzāk, turpināsies līdz pat mācību gada beigām. Aprunājoties ar vecākiem par to, kāda ir šī ārkārtas situācijas pieredze, viņu viedokļi bija ļoti dažādi, tomēr divās jomās domas sakrita – veiksmīga izdošanās bijusi atkarīgs no skolas izvēlētās mācību...
Pirms kāda laika internetu apskrēja un pat Latvijas televīzijas ziņās parādījās samontēts video rullītis, kas atklāj to, kā Itālijas pilsētu mēri nikni rāj iedzīvotājus. “Kur tu ej ar to suni? Kas viņam kāda nesaturēšana?! Suns ir acīm-re-dza-mi piekusis!” – tā vai līdzīgi bļāva viens no pilsētas tēviem. “Tev nevajag uz mājām saukt frizieri! Dabūsi koronu...
Saka, ka vislabāk cits citu varam iepazīt ekstrēmos, krīzes apstākļos. Tad arī redzams, kam varam uzticēties un no kā būtu jāturas pa gabalu vai vismaz jābūt gataviem negaidītām, neprognozētām rīcībām. Ārkārtas situācija mūsu dzīvē ir mainījusi visu, un jāsaprot, ka ir grūti pieņemt šo situāciju, kurā jūties slimības apdraudēts ik uz soļa un šķiet, ka...
