Domāju, ka daudziem no jums, gluži tāpat kā šobrīd man, ir mazliet tāda kā dalītās personības sajūta. No vienas puses informācijas un līdz ar to darba ir tik daudz, kā vēl nekad agrāk (ak, kur palika mana iepriekš kādā slejā aprakstītā sajūta, ka nu ir pienākusi iespēja apstādināt ikdienas skrējienu un arī laiku!?). No otras...
Mainās apstākļi, mainās sabiedrība. Tautā klīst anekdote par to, ka kāds centīgi – vismaz divreiz nedēļā – mācoties iepirkties divām nedēļām uz priekšu: sak, lai nav daudz pa veikaliem jāstaigā. Tas ir gandrīz par mani! „Gandrīz” tāpēc, ka nu jau protu iepirkties tikai vienu reizi nedēļā – kad pietrūkst maizes, krējuma, augļu. Ne griķu, ne...
Ir grūti rakstīt par vēl nesenu pagātni un ar to saistītiem notikumiem, un šodienu, ar to domājot notikumus, kas sākās pēc 12. marta valdības paziņojuma un pāris nedēļu laikā mūsu dzīvi sagrieza ar kājām gaisā. Nekas no tā, ko bijām pieraduši darīt, kā bijām ieraduši dzīvot, nav vairs tāds, kāds tas bija, piemēram, 29. februārī...
Cik nu tur tās dienas ārkārtas režīmā jau aizvadītas? Apaļas desmit! Un tas pat ir brīnumaini, kā tādā salīdzinoši īsā laika nogrieznī paspējuši izstrādāties pavisam jauni paradumi – attīstījušies teju refleksu līmenī! Nu tur šķaudīšana piemīlīgi saliektā elkonī, nepārtraukta ziepēšanās pēc katra ārpus dzīves vietas spertā soļa, aizdomīga vai pārdomu pilna blenšana uz rokturiem un...
Diez vai pašlaik spējam par kaut ko citu domāt, kā vien par „Covid 19” un ar to saistītām problēmām. Vācijas kanclere Angele Merkele atzinusi, ka šī ir lielākā krīze kopš otrā pasaules kara. Pēkšņi rimusi ikdienas steiga, nākas pielāgoties jauniem apstākļiem. Un kaut arī tagad daudziem ikdienā nav jāiet uz darbu, jo jāpaliek pie bērniem...
Šķiet, nu jau daudz gadu paši jūtam un dzirdam arī citus žēlojamies, ka laiks ir sācis skriet pārāk ātri. Zinām jau, ka laikam tāda mainīga daba; kad kaut ko nepacietīgi gaidām – izaugt lieli, pabeigt skolu, satikšanos ar mīļoto, atvaļinājumu, ceļojumu... – laiks velkas, ka ne izturēt. Toties, kad jāsteidzas uz skolu, bērnudārzu, uz darbu...
Kad dienas sāk mūs aplaimot ar sauli; kad ziemas vissiltākās (un līdz ar to – arī biezākās neērtākās un smagākās) drēbes pamazām sāk iegult skapjos un plauktos; kad no „ziemas dusas” citu pēc cita izceļam gaišākos un vieglākos apģērbus, īpaši kalendārā varam neskatīties: tāpat jūtams, ka tuvojas pavasaris. Paceļot acis pret sauli, mākoņi paslēpjas pamalēs...
Laiks dodas pretī pavasarim un, lūk, jau klāt arī 8. marts. Vecākajai paaudzei tas saistās ar tulpīšu svētkiem, jo faktiski tolaik tulpes puķu veiklos un tirgos bija gandrīz vai vienīgās kaut cik pieejamās puķes, kas nereti 8. martā kļuva par deficītu. Padomijas laikos šajos svētkos ar ziediem tika sveiktas sievietes – kolēģes un sievas, bērni...
Šonedēļ, kad svinējām sava laikraksta jubileju un uzņēmām arī viesus, līdztekus laba vēlējumiem uzklausījām arī daudzu mūsu lasītāju bažas par to, kas tad īsti tagad mūsu novadā notiek. Vienus uztraukusi jaunās varas un tās atbalstīju bezkaunīgā izturēšanās pret opozīcijas pārstāvjiem, citus – vēlme audzēt domes darbinieku štatus un tādējādi tērēt nodokļu maksātāju naudu. Bet trešie,...
Tā, mazliet pārfrāzējot klasiku, gribētos pavaicāt puišiem, kas vieglu roku un, nerēķinoties ar sekām, klabina augšā viltus ziņas. Apsteidzot atsevišķus anonīmus mūsu laikraksta interneta versijas fanus, precizēju, ka ar terminu “viltus ziņas“ apzīmē nevis žurnālistu publikācijas, kas kādam neglauda pa spalvai jeb nesaskan ar viņa personisko pārliecību, bet gan apzinātu melu izplatīšanu, nereti peļņas, ietekmes...
Visos ziņu portālos, laikrakstu slejās lasāma informācija par nelaimē iekļuvušo Kristīni Misāni. Protams, jāatzīst, ka Kristīne, izdarot savas izvēles dzīvē, ir kļūdījusies un nu par to jāmaksā. Par kļūdām aizvien ir jāmaksā, tikai jautājums, kāda ir izdarītās kļūdas cena. Jā, dažkārt tā ir arī dzīvības cena, bet ne šobrīd, ne tagad, ne šajā gadsimtā, ne...
Tieši šodien – 14. februārī – gluži kā pavasara vēstneši putni gaisā izšaujas sirsniņu, bučiņu un balonu salūts. Nu tik saldi un rozā, ka gribas saķert galvu trakajā reibumā. Un izvēle jau patiesībā ir gauži neliela – var dzīvot līdzi ārējām Valentīndienas izpausmēm, jo vienaldzīgs, pat pa ielu ejot, nevari palikt – košumā iemirdzējušies gan...
Runā, par ko nerunādams, domā, par ko nedomādams, brīžos, kad kādam atbildīgo ļaužu lēmumam valstī un nu arī pašvaldībās nav īsti loģiska pamatojuma (vai arī tas ir pretrunu pilns, vai arī īstais iemesls tiek tīši slēpts), nu ir atrasts tāds pamatīgs plāksteris – “politisks”. Ar vārdu ”politisks” tiek izskaidrots viss. Dīvaina budžeta sadale, jaunu amatu...
Kad īsi pirms pašvaldību vēlēšanām neregulāri sāka iznākt biļetens «Tukuma Balss», pavisam apzināti izvēlējāmies aktīvi nereaģēt uz neproduktīvo ķengāšanos mūsu laikraksta virzienā, tāpat kā uz izvērstajiem varoņeposiem, kur galvenajā lomā, protams, paši deputātu kandidāti un viņu atbalstītāji (radi, draugi, sponsori). Pirmkārt, pieturējāmies pie principa, ka arī slikta reklāma ir reklāma, otrkārt, pārāk augstu vērtējam savu...
Politologam Ilmāram Mežam, šķiet, pagājušajā nedēļā radās doma, ka mums, Latvijā, nekaitētu Iedzīvotāju ministrija, kur katrs varētu vērsies, kad viņam samilzt kāda problēma vai nerisinās kāds aktuāls jautājums. Gluži tāpat, kā daudzi jo daudzi nepieciešamības gadījumā vēršas gan Patērētāju tiesību aizsardzības birojā, gan TV raidījumos «Dagpunktā», «Bez tabu», «4. studija», arī mūsu redakcija u.c. Labi...
Mums aizvien ir jābūt modriem. Šķiet, nav pagājuši pat trīs gadi, kopš sabiedrības spiediena ietekmē tika noraidīti Zemkopības ministrijā mežrūpnieku spiediena rezultātā tapušie normatīvo aktu grozījumi, kas paredzēja samazināt koku, kurus drīkst cirst, vidējo diametru. Turklāt šajos grozījumos bija paredzēts izsniegt atļaujas kailcirtēm piejūras mežos!...Un nu atkal Zemkopības ministrija rosina jaunas izmaiņas, kurās gan vairs...
Pagājis jau mēnesis, kopš Tukuma novada domē spēku samērs ir apmetis kūleni, un tie, kas bija mazākumā, tagad ir vairākumā, bet tie, kas lepojās ar vairākumu, tagad mēģina iejusties iedzinējos jeb opozicionāru ādā. Nu viss gluži kā Bībelē – ”kas bija tie pirmie, tie...”.
Šīs nedēļas Latvijas radio žurnālistes, raidījuma «Krustpunkti» vadītājas Māras Jansones jautājums par to, kā valstī pieņemtie lēmumi ietekmē mūs – cilvēkus novados – sākotnēji šķita gan pārāk vispārīgs, gan – ļoti plašs. Sak, par kuru no tiem 120 tiesību aktiem, kas līdz ar jaunā gada atnākšanu valstī stājušies spēkā, lai runājam?! Jo, tas taču skaidrs,...
20. janvārī, tika atzīmēta…gada skumjākā diena. Tā ikreiz ir pirmdiena un aptuveni trīs nedēļas pēc Jaunā gada. Acīmredzot, pietiekami garš laika sprīdis, lai svinību prieki būtu aizmirsušies, tāpat kā Jaunā gada svētsvinīgie solījumi pašam sev un citiem. Zinātnieki izskaitļojuši, ka maz, nu gauži maz, ir tādu cilvēku, kas spēj tos turēt ilgāk par šīm pāris...
Krievijā krīt valdība. Anglijā princis Harijs un viņa laulātā draudzene kalpošanu karaļnama tradīcijām nomaina pret personiskās dzīves brīvību. Austrālijā liesmo mežu ugunsgrēki. Filipīnās pēkšņi aktivizējies vulkāns. Latvijā partijas ZZS valde vairs publiski neizteikšoties par Lembergu. Rīgas dome ar amatvīru portfelīšiem un krēsliem spēlējas gluži kā mazi bērni smilšukastē… Kas man no tā? Pirmajā mirklī šķiet,...
Ne reizi vien dzirdēti izteikumi par to, ka – ja neesi sociālajos tīklos, tevis nav. Iespējams, tāpēc tai pašā feisbukā ne viens vien tālāk nodod ne vien muļķīgas un reizēm pat nepatiesas, bet arī senas un neaktuālas ziņas. Tā sakot, lai tikai vairāk reižu šī ziņa saņemtu citu lasītāju “patīk” un lai tikai iespējami biežāk...
Domājot par tematu redakcijas slejai, jāatzīst, pat it kā negribot, taustiņu klabināšanu šoreiz iekustināja kāda replika kolēģes slejā iepriekšējā laikraksta numurā. Par to, ka reizēm dabas aizstāvju skaļā bļaušana dara uzmanīgu un liek meklēt slēptus motīvus viņu lozungos… Es, ļoti iespējams, esmu tipiska mūsu nācijas pārstāve tādā nozīmē, ka maz ir tādu lietu vai apstākļu,...
Jaunais gads atnācis ar, kā tagad modē teikt, jauniem izaicinājumiem. Biedējoša ir kara darbība tuvajos Austrumos. Atliek vien cerēt uz politiķu saprātu un prasmi mazināt eskalāciju, lai novērstu un neizlaistu plašumā to postu, ko piedzīvo kara darbībā iesaistīto valstu iedzīvotāji. Bet netrūkst arī tādu izaicinājumu, kuri visai tieši un jau pašlaik attiecas uz katru no...
