Pēdējo nedēļu laikā vairākkārt nācies atgriezties pie prozaiska jautājuma… labierīcībām pilsētā. Un secināt – smejies vai raudi – tomēr, salīdzinot ar citu novadu centriem, šķiet, ka tieši Tukumā attieksme pret pilsētas iedzīvotāju un tās viesu urīnpūšļiem (atvainojos par tiešumu!) ir visnežēlīgākā. Sak, ja gadījusies spiedīga vajadzība pilsētas centrā, met tik kājas krustā un cieties, jo  oficiālas iespējas, kur šādos gadījumos ieskriet, ir kritiski sarukušas.

It kā jau saprotams, ka pandēmijas draudīgajā ēnā «Tukuma ledus halle», kur līdz šim ir bijušas visplašākās un ērtākās tualetes pilsētā, turklāt – bez maksas – nevēlas riskēt ar savu viesu un klientu drošību. Tāpēc vismaz šobrīd ir apcirstas iespējas tualetes lietot arī vienkāršiem garāmgājējiem. Ja nu akurāt ieradīšoties tūrisma autobuss, sola gan, ka gluži prom neraidīšot, bet tāpat… uzraksts vēstī, ka labierīcības pieejamas “tikai apmeklētājiem”.

Mazāk izprotams jautājums par tualetēm Tukuma tirgū. Iesākumā pašvaldība, kas nule kā kļuvusi arī par tirgus ēku īpašnieci, laikrakstam atbildēja pavisam īsi – labierīcību pieejamība vai nepieejamība neesot viņu problēma! Un tā tas būšot vismaz līdz brīdi, kad nākamajā gadā oficiāli savā pārziņā ņemšot arī tirgus apsaimniekošanu. Jau pagājušajā nedēļā, tiekoties ar citiem tirgū strādājošajiem, domes vadība gan izrādījās pielaidīgāka un solīja, ka labierīcības apmeklētājiem varētu būt pieejamas arī ātrāk par gadu miju. Bet arī – tikai tirgus dienās!

Te nelielai atkāpei no ķemertiņu problēmas…Pavisam interesanti šķiet arī tas, ka minētās diskusijas laikā neviens no klātesošajiem pašvaldības pārstāvjiem nevarēja pateikt, cik, ieskaitot labierīcības, tāda tirgus uzturēšana varētu nākotnē izmaksāt. Tāpat arī ne to, ar kādām summām turpmāk būtu jārēķinās nomniekiem… Nu neba  uzreiz  ar precizitāti centos, tomēr vismaz dzirdēt vīziju, aptuvenus aprēķinus, ja ņem vērā, ka tas bijis darījums 200 000 eiro apmērā, gribējās… Kas ne mazāk svarīgi, šāda nezināšana krasi kontrastē ar, piemēram, pašvaldības izdevumā «Tukuma Laiks» jūnija numurā izvērsto tirgus jautājumam veltīto publikāciju, kur tās autori iespējuši aprakstīt teju visu un turklāt – propagandas vislabākajās tradīcijās – gan sevi paslavinājuši, gan iepriekšējo domes vadību pakritizējuši un, kas absolūti nepieņemami pašvaldības informatīvajam (!) izdevumam – nicīgi izteikušies par uzņēmēju. (Te atkal būtu vietā atgādinājums, par to, ka šie ”rakstnieki”, tāpat kā dome kopumā dzīvo uz nodokļu maksātāju rēķina!) Lai vai kā – tika radīts iespaids, ka viss ir ļoti pārdomāts un izsvērts, bet nu drīzāk izskatās, ka vadošs bijis cits princips: “Nu nopirkām, un tad jau redzēs….”

Jā, droši vien, varam pievienoties sapulces dalībnieku vairākumam, kas uzskata, ka tirgum būtu jādarbojas pašvaldības paspārnē, jo tikai pašvaldība, ne viens atsevišķs uzņēmējs var reizēm pastutēt arī kuplākam sabiedrības lokam nepieciešamus, bet finansiāli absolūti nerentablus pasākumus, ar piebildi, ja citu variantu nav. (Un tirgus gadījumā, kā noprotams, šobrīd arī nav…) Tikai šajā gadījumā absolūti nepieņemama ir retorika, kas, baidos, līdz vēlēšanām kļūs arvien krāšņāka un arvien vairāk balansēs uz robežas, kas šķir reālus darbus, vajadzības, paveikto no tā, ka pašvaldības administratīvie resursi vienkārši tiek izmantoti atsevišķu politiķu personisko spalvu spodrināšanai…

Bet atgriežoties par labierīcībām… Saprotams, ka pašvaldībai tās uzturēt nav ne ērti, ne lēti. Tomēr – tas ir nepieciešami, lai – kā dažbrīd izsakās – “mirušo pilsētas centru“ nepadarītu vēl beigtāku un Tukuma smukuma rožainās smaržas nenomāktu it kā jau dabiskas, taču ļoti nepatīkamas smakas.