Mazdārziņos sācies lielais ražas laiks. Grozi pildās ar gurķiem, tomātiem, ogām. Ja tam vēl piepluso meža ogas un sēnes… Lai visas šīs bagātības saliktu burciņās, darbdienu vakari izvēršas garumgari. Krietns laika sprīdis paiet visai prozaiskā darbā – mazgājot burkas. Nu nekādas jaunrades! Bet arī šo laiku var nedaudz īsināt, pārdomājot par to, ko redzam paši savu acu priekšā. Lai, piemēram, marinētu gurķīšu sterilizēšana būtu vienkāršāka, esmu iekrājusi 0,8l burciņas. Uzmetot aci, izskatās, ka tās visas ir vienādas. Bet, kad tās saliek blakus, izrādās, ka nekā: viena tievāka un garāka, cita īsāka, resnāka…  Nu būs jāprāto atkal, kā racionālāk salikt katlā sterilizēšanai. Un tad atceros bijušos okupācijas laikus, kad visas burciņas bija pēc viena standarta. Un tad tas bija tik garlaicīgi! Ja nu gadījās kāda nestandarta, īpašāka, gribējās to redzamākā vietā nolikt…

Nu dažs man sacīs, ka tas cilvēks jau tāds ir, viņam nekad nav labi: visas vienādas burciņas – slikti, dažādas – atkal slikti! Pēdējā laikā aizvien vairāk runājam par zaļāku, dabai draudzīgāku dzīvesveidu. Trakākais tas, ka šo kā bubuli izmanto visi, kam vien nav slinkums, jo tas ir moderni, izdevīgi politiķiem un, kas zina, iespējams, ka dažkārt tas varētu būt arī kāds pasūtījuma darbiņš. Bet, ja atgriežamies pie dabai draudzīgā dzīvesveida, tad ir ļoti daudzas lietas, pie kurām esam pieraduši, bet kas, manuprāt, būtu jāmaina. Nereti ierēdņi gatavi skriet katram liellopam pakaļ, meklēdami tā radīto gāzu emisiju. Bet cik daudz dabas resursu tiek izlietots, lai, piemēram, saražotu burciņas un lielākoties tās izmantotu tikai vienu reizi, jo iepakojumi aizvien mainās? To pieprasa mārketings: cilvēks to pašu preci ierauga citādā iepakojumā un nopērk… Iespējams, nopērk arī to, ko nemaz negribētu pirkt, ja ne tas iepakojums, kas pamudinājis…

Tiek solīts, ka no 2022. gada pie mums ieviesīs plastmasas un stikla pudeļu iepakojuma depozītu ar mērķi, lai tos neizmētātu dabā. Par šo pie mums runā jau gandrīz 20 gadus, kaut kaimiņvalstīs depozīts jau ir ieviests. Vai bijušie Saeimas deputāti – katrs no viņiem, konkrēti – to apzinās kā nepaveiktu pienākumu savā darba dzīvē? Diezin vai..  Diemžēl vienisprātis par nu jau pieņemto obligāto depozīta sistēmas ieviešanu nav arī dabas sargātāju organizācijās: Vides Aizsardzības klubs šo neatbalsta, kamēr «Zaļā brīvība» atzīst, ka tas būtu videi draudzīgi…Vieni uzskata, ka ar kaut jo jāsāk, tāpēc pietiks ar stikla un daļas plastmasas depozīta, bet citi domā, ka, ja reiz ķerties pie depozitārija, tad iespējami plašākā apjomā.

Bet, atgriežoties pie burciņām, es savam sterilizācijas katlam atradīšu piemērotākās, taču lielražotājam burciņu dažādības dēļ to otrreizēja izmantošana varētu būt visai sarežģīta. Varbūt arī vides organizācijām vairāk un aktīvāk vajadzētu pievērsties iepakojuma problēmām, lai veltīgi netērētu resursus, kas tiek ņemti no dabas. Protams,  cīņa varētu būt ļoti sarežģīta, darbietilpīga, turklāt jārēķinās, ka ne vienmēr ar šo varētu gūt popularitāti.