Iezīmīgi, bet gan pagājusī, gan šī nedēļa valstī aizvadāma vienotas – sarkanbaltsarkanu svētku un arīdzan finanšu diskusiju – noskaņās. Vaicāsiet, kas nu te kopīgs? Tad nu jāatgādina sena tautas gudrība: "Kā maizi ēd, tā dziesmu dziedi." Jeb, citiem vārdiem, kas gan tā būtu par valsts neatkarību, ja parādu parādos noslīkusi? Neesam jau Itālija, kur, kā izradās, šī mūsdienu tradīcija – veikt valsts aizņēmumus, drukājot un tirgojot valsts parādzīmes – ieviesusies teju jau 14. gadsimtā. Itālijā, redz, dzīvo bagāti pilsoņi, kuru kopējā manta naudas izteiksmē krietni pārsniedz valsts parādu. Mums? It kā jau miljonāru gana, tikai tā manta – aiz trejdeviņiem kalniem un jūrām nez kādā tur ofšorā paslēpusies… Bet pilsonim – vidējam ienākumi pieticīgi – labi, ja vidēji 200 līdz 300 latu galviņai sanāk, kad nodokļi nomaksāti.
Lai arī kareivīgi noskaņoti, valdības pārstāvji atzīst, – vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem vēl nav panākta un budžetu nāksies vēl par pārdesmit miljoniem griezt. Nekādas ciešanas tas tautai gan nesagādāšot; ne pašvaldībām, ne pensionāriem un pat ne skolotājiem vai slimniekiem nekas mazāk nepalikšot. Turklāt slavenais Māstrihtas nosacījums, kas jāpilda, ja gribam ieviest eiro 2014. gadā, izpildīts ar uzviju; atbilstoši Māstrihtai budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no kopprodukta, mums, redz, ar papildu samazinājumu (vēl "tikai" 20 miljonu apmērā) būs jau 1,7%!
Nez kāpēc gan šoreiz negribas aplaudēt ne valdības apņēmībai, ne labajiem sasniegumiem budžeta veidošanā. Kāpēc? Tāpēc, ka, šķiet, visas griešanas un atlikumu stiķēšanas (varbūt, izņemot labklājības nozari) ir vien, skaitļu rindās raugoties, tapušas. Tāpat kā līdz šim ne mazāko mājienu, tā teikt, ne ziņu, ne miņu par to, kā mūsu valstij tālāk dzīvot, kā attīstīties. Ne miņas no reālām reformām. Vai tiešām neko nedarīsim, naudu ar darbu nepelnīsim, bet tikai karosim un sodus iekasēsim? Diemžēl, šķiet, tieši šādu vēstījumu mums sniedz jaunais budžets. Redz, nodokļu apmēru darba spēkam samazināt neizdosies (lai arī tieši tas ir viens no smagākajiem uzņēmumu slogiem), toties teju milzu ienākumus gūs,… apkarojot pelēko ekonomiku un iekasējot soda naudu no ātruma pārsniedzējiem… Vai kāds brīnums, ka aizdevēji, tādā budžetā veroties, galvas vien groza?
